Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), kuras ietver patentus, preču zīmes, dizainparaugus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kā arī autortiesības un blakustiesības (kas attiecas uz izpildītājiem, producentiem un raidorganizācijām), eksistē jau vairākus gadsimtus. Bieži vien, mums pašiem to neapzinoties, tās ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.

Patenti. Komisija jau aprīlī iesniedza priekšlikumus vienotas patentaizsardzības izveidošanai, izmantojot ciešāku sadarbību (sk. IP/11/470). Vienlaikus turpinās darbs ar priekšlikumiem par vienotas un specializētas patentu tiesas izveidi tradicionālajiem Eiropas patentiem un arī plānotajiem vienota spēka Eiropas patentiem. Tas ievērojami samazinātu gan tiesvedības izmaksas, gan laiku, kas vajadzīgs, lai atrisinātu patenttiesību strīdus. Turklāt tas palielinātu tiesisko noteiktību uzņēmējiem.


Preču zīmes. Lai gan preču zīmju reģistrācija ES dalībvalstīs ir harmonizēta jau gandrīz 20 gadus un pirms 15 gadiem tika izveidota Kopienas preču zīme, arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc modernākām, efektīvākām un saskaņotākām reģistrācijas sistēmām. Komisija 2011. gadā plāno iesniegt priekšlikumus, lai modernizētu preču zīmju sistēmu gan ES, gan valstu līmenī un pielāgotu to Interneta laikmeta vajadzībām.


Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN). ĢIN veido saikni starp preces kvalitāti un tās ģeogrāfisko izcelsmi. Taču pašlaik ES līmenī nav izveidota sistēma nelauksaimniecisko produktu (piemēram, Karrāras marmora vai Zolingenes nažu) aizsardzībai ar ĢIN. Tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Tādēļ 2011. un 2012. gadā Komisija veiks dalībvalstu tiesiskā regulējuma padziļinātu analīzi un novērtēs nelauksaimniecisko produktu ĢIN aizsardzības iespējamo ekonomisko ietekmi. Atkarībā no ietekmes novērtējuma rezultāta, tiem varētu sekot tiesību aktu priekšlikumi.


Daudzteritoriāla autortiesību licencēšana. Lai gan autortiesību materiālās darbības joma lielākoties ir harmonizēta, tiesības joprojām tiek licencētas katrā valstī atsevišķi. Ņemot vērā digitālo vienoto tirgu, autortiesību licencēšanas modernizēšana un ienākumu sadale ir galvenās problēmas, kas jārisina. 2011. gada 2. pusē Komisija iesniegs priekšlikumu izveidot tiesisko regulējumu efektīvam daudzteritoriālam autortiesību kolektīvam pārvaldījumam, jo sevišķi mūzikas sektorā. Tā noteiks arī kopīgos noteikumus attiecībā uz pārvaldījuma pārskatāmību un ienākumu sadalījumu. 2011. gada otrajā pusē Komisija uzsāks arī apspriešanos par dažādām problēmām saistībā ar audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē.


Digitālas bibliotēkas. Eiropas digitālo bibliotēku izveide, ar kuru palīdzību saglabā un izplata Eiropas bagāto kultūras un intelektuālo mantojumu, ir ārkārtīgi svarīga zināšanu ekonomikas attīstībai. Lai to veicinātu, Komisija šodien iesniegs arī tiesību akta priekšlikumu, kas ļaus digitalizēt un padarīt tiešsaistē pieejamus nezināmu autoru darbus (piemēram, grāmatas un avīžu vai žurnālu rakstus, kurus joprojām aizsargā autortiesības, bet kuru tiesību subjekti nav zināmi vai nav atrodami, lai varētu saņemt autortiesību atļauju), sk. MEMO/11/333. Vienlaicīgi Komisija plāno noslēgt Saprašanās memorandu ar bibliotēkām, izdevējiem, autoriem un autortiesību aģentūrām, lai sekmētu licencēšanu ar mērķi digitalizēt un padarīt pieejamas grāmatas, kuras vairs neizplata komerciāli.

 

Raksta sākums

 

Ziņu sagatavoja:
Kaspars Kreics
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļas pārstāvis

Tagi: Intelektuālā īpašuma tiesības, Intelektuālais īpašums