44. numurā lasiet:
  • "Vai google paaudze nogremdēs klasisko bibliotēku?" — jaunās paaudzes šokējoši zemais informācijpratības līmenis un nespēja orientēties infomācijas masīvos, par ko liecina jaunākie Lielbritānijas un ASV pētījumi, ir jauns izaicinājums bibliotēkām. Ko darīt, lai informācijas krātuvju bagātīgie resursi līdz ar bibliotēku nenogrimtu aizmirstībā?
     
  • "??????? ???????" — 2008. gada Krimas bibliotēkzinātnes konferences "Bibliotēkas un informācijas resursi mūsdienu zinātnes, kultūras, izglītības un biznesa pasaulē", kas norisinājās 7.?15. jūnijā Sudakā, galvenie akcenti — arhīvu informācijas brīvpiekļuve, bibliotēku resursu sistēmu un tīklu integrācija, interneta loma bibliotēku pakalpojumu uzlabošanā, autortiesību jautājumi, elektronisko bibliotēku funkcionalitāte. Lielu popularitāti iemantojušais starptautiskais Krimas bibliotēkzinātnes forums Latvijas pārstāvjus pārsteidzis gan ar grandiozumu, pompozitāti un milzīgajām ekspozīcijām, gan daudzām jau aizmirstām, eiropietim neizprotamām lietām un neticamo atgriešanos padsmit gadus senā pagātnē, kur ielas arvien lepni nes komunistisko darboņu vārdus, komunikācija notiek tikai krievu valodā un teju ik uz soļa jāpārdzīvo kultūršoks.
     
  • "Vārds bibliotēka nāk no Grieķijas" — šajā saulainajā senās kultūras zemē bibliotēkas izmanto tikai apmēram 10% iedzīvotāju. Tādēļ tiek lēsts, ka jaunceļamajā Grieķijas Nacionālajā bibliotēkā lielas lasītavas nevajagot un pietikšot arī ar 100 lasītāju vietām. Atšķirībā no citās ES valstīs dominējošām nostādnēm Grieķijā uzskata, ka ne katrā skolā vajag bibliotēku, un pamatskolās bibliotēku tikpat kā nav. Odisejas un Iliādas pasaule iepretim inflācijai, korupcijai, zemeņu kariem un citām 21. gadsimta reālijām; mūzu vietņu bibliotēkas, skriptoriji, bibliotēku sistēma mūsdienās — bibliotekāru profesionālā mācību brauciena uz Grieķiju 2008. gada aprīlī atmiņās.
     
  • "Daugavpils vidusskolēnu informācijpratība" — lielākā daļa bibliotekāru atzīst, ka informācijpratības kursi bērnu bibliotēkās ir nepieciešami, taču tikai retais vēlas kļūt par to organizatoru — kavē finansiālo līdzekļu nepietiekamība, zināšanu un pieredzes trūkums, bibliotekāru pārslodze. Bibliotekāri baidās, ka viņiem nāksies strādāt brīvajā laikā bez atlīdzības.
     
  • "Zinātniski pamatots bibliotēkdarbs" (evidence-based librarianship) — lai arī Latvijā tiek veikti teorētiski un lietišķi pētījumi gan bibliotēkās, gan izglītības iestādēs, to rezultāti visai reti tiek aprobēti bibliotēku darbā. Bibliotēku darbinieki labāko atbilžu meklējumos maldās dažādos virzienos, visbiežāk smeļoties atziņas kolēģu darba pieredzē, kaut arī zināms, ka pētījumos apstiprinātas atziņas var kvalitatīvi atšķirties no indivīdu personiskās pieredzes. Kādi ir zinātniski pamatotas prakses ieviešanas kavēkļi, vai tās ieviešana ļautu panākt bibliotēku darba optimizāciju un izvairīties no citu kļūdām?
     
  • "Bibliogrāfs Kārlis Egle un Misiņa bibliotēka" — tās pašas cilvēciskās īpašības, kas ļāva K. Eglem kļūt par izcilu bibliogrāfu un iemantot līdzcilvēku mīlestību un cieņu — sirds gaišums, spēja pārliecināt un iemantot cilvēku uzticību, rūpība, krietnums, godīgums — bija pamatā amata zaudējumam padomju varas gados. K. Egles mūža lielākā sāpe palika J. Misiņam nenoturētais solījums — savu patstāvību zaudēja un LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas sastāvā tika iekļauta Misiņa bibliotēka.
     
  • "1908. gada latviešu grāmatniecība preses spogulī" — pēcrevolūcijas laikā latviešu grāmatniecībā radās jauns lubu literatūras vilnis — plauka un zēla ne vien piedzīvojumu romānu druva, bet ļaužu prātus peļņas kāri izdevēji kairināja ar seklu izziņas, pornogrāfisko un citu "viegli sagremojamu", lētai gaumei domātu lektīru. Vidusmēra lasītājs, nonācis lasāmvielas izvēles krustcelēs, parasti pakļāvās uzmācīgu tirgotāju agresijai kultūras telpā — ņēma pretī to, kas aktīvāk tika reklamēts, bija ārēji pievilcīgāks un intriģējošāks. Taču sabiedrībā netrūka idejiskās dzīves vadītāju, apgaismotāju, kurus interesēja tautas morālā un mākslinieciskā audzināšana — viņi pret nevēlamajām parādībām vērsās ar sašutumu un kaismi, galveno cīņas bultu vēršot tieši pret lubu literatūru.
     
  • "Dvēseļu radniecība: autors, grāmata un lasītājs" — tiem, kurus moka sirdsapziņas pārmetumi par puslasītu pamestu grāmatu, noderēs franču pedagoga Daniela Penaka formulētās desmit lasītāja nerakstītās tiesības, no kurām pirmā skan: "Tiesības nelasīt" un trešā: "Tiesības grāmatu nepabeigt". Eseja pārliecina: nav labu un sliktu grāmatu — ir tikai grāmatas un lasītāja saderība, nesaderība vai neitralitāte. Jo grāmata pati par sevi — bez lasītāja — ir tikai lieta, par Grāmatu tā kļūst dialogā ar lasītāju — ja vien starp tiem pastāv dvēseļu radniecība un šāds dialogs ir iespējams.
     
  • Ārzemju bibliotēku notikumi: par spīti globālajai ekonomiskajai krīzei, Čikāgas Universitātes bibliotēkai tiks celts jauns nams — 25 no nepieciešamajiem 80 miljoniem dolāru piešķīris universitātes absolvents, kompānijas "Morningstar" izveidotājs un vadītājs Džo Mansueto (Joe vai Joseph Mansueto); tiek izmeklēta UNESCO ierēdņu veiktā pārsteidzīgā iespieddarbu iznīcināšana 2004.–2005. gadā; no ugunsgrēka Delftas (Nīderlande) Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes ēkā izglābta nozares bibliotēka — viens no nozīmīgākajiem arhitektūras informācijas resursu krājumiem Eiropā; Londonas "Swiss Cottage" darbu sākusi pirmā "Dzīvā bibliotēka" Lielbritānijā; Krievijā jau 1994. gadā veiktās aptaujās tikai 8% respondentu uzskatījuši, ka zinātni nepieciešams dotēt no valsts budžeta, un 42,2% Krievijas augstskolu studējošās jaunatnes bijuši pārliecināti, ka zinātnieki par valsts naudu apmierina savu personīgo interesi; lai veicinātu lasīšanu, bibliotēkas tiek iekārtotas metro — Maskavā atklāts literārais metro vilciens, Stokholmā — uzsākta minibibliotēku izveide metro stacijās; Lielbritānijas sabiedrībai kļuvusi pieejama bibliogrāfiska unikalitāte — Svēto Rakstu grāmata "Sarumas misāle", kuras iegāde prasījusi nepilnu miljonu dolāru.
     
  • Atskats uz Bibliotēku nedēļu Latvijā, jaunās Jelgavas rajona Zaļenieku pagasta bibliotēkas atklāšana, Latvijas Nacionālā bibliotēka "Muzeju naktī", stāstīšanas tradīcijas atdzīvināšana Kurzemē, pagastu bibliotekāru 5. kongresa "Pagasta bibliotēka reģionalizācijas un digitalizācijas virpuļos" dalībnieku ekspresaptaujas rezultāti, "Jaunieguvumi bibliotēku nozarē" un vēl daudz citas profesionāli noderīgas informācijas.

Žurnālu var iegādāties redakcijā — Rīgā, Tērbatas ielā 75 — vai abonēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietnē. Žurnāla cena Ls 2,-.
 
Aicinām pieteikties rakstu un fotogrāfiju autorus. Tālr.: 67969132, e-pasts: Biblioteku.Pasaule@lnb.lv.
 
Papildinformācija
 
 
Informāciju sagatavoja:
Marlēna Krasovska
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku pētniecības un informācijas nodaļas galvenā bibliotekāre