Liepāja, 16. dec., LETA. Šodien Liepājas pārstāvniecībā Rīgā parakstīts nodomu protokols starp Latvijas Rakstnieku savienību un Liepājas pašvaldību par sadarbību projektā "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014", aģentūru LETA informēja Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Anda Birkenberga.
Nodomu protokolā teikts, ka Liepājas dome apņemas nodrošināt ikgadēju finansiālu atbalstu Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas darbībai, nodrošināt latviešu oriģinālliteratūras jaunāko darbu iepirkšanu Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vajadzībām, atbalstīt starptautiskas aktivitātes literatūras jomā.
 
Savukārt Latvijas Rakstnieku savienība, parakstot šo nodomu protokolu, apņemas popularizēt projektu "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta" un aktivitātes, kas saistītas ar literatūras nozari šī projekta gaitā, popularizēt Liepājas literātu devumu visos iespējamos masu medijos un specializētajos izdevumos, kā arī starptautiskās grāmatniecības izstādēs un literātu saietos, veicināt literātu starptautisko sadarbību un latviešu oriģinālliteratūras tulkošanu svešvalodās.
 
Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas vadītāja Sandra Vensko informēja, ka 2008. gads liepājniekiem ir bijis grāmatu gads - dzejas un prozas darbi iznākuši Olafam Gūtmanim, Ērikam Kūlim, Modrim Zihmanim, Sandrai Vensko, Inetai Stadgalei, Guntai Šnipkei, tulkojumi no vācu valodas - Silvijai Ģibietei.
 
Šogad liepājniekiem atjaunojušies kontakti ar Lietuvu, Krieviju un visspilgtāko starptautisko saikni Latvija-Ungārija izveidojuši Modris Zihmanis, Silvija un Lāsma Ģibietes. Nesen klajā nāca Zihmaņa dzejas antoloģija "Vēstules Margrietiņai" latviešu un ungāru valodā, ko izdevusi Sombathejas augstskola, kurā strādā lektore Lāsma Ģibiete, un, pateicoties šiem starptautiskajiem sakariem Eiropā, jau nākamgad liepājnieki iecerējuši iesākto sadarbību tulkošanas jomā turpināt.
 
Lirikas krājuma "Vēstules Margrietiņai" autors Modris Zihmanis teica, ka krājumā ievietoti viņa dzejoļi, kas rakstīti dažādos laika posmos - gan jaunības dienu dzejoļi, gan 20. gadsimta 50. gados tapušie, kas ir pēckara noskaņās un ieslodzījuma laikā rakstītie. Zihmanis izteica lielu pateicību tulkotājai Silvijai Ģibietei un Lāsmai Ģibietei, kas palīdzējušas izdot grāmatiņu ungāru valodā.
 
Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Ištvans Mohači sirsnīgi sveica Zihmani ar izdoto dzejas krājumu divās valodās, novelēja izdot vēl daudz grāmatu Latvijā un pasaulē. Viņš piebilda, ka arī ungāru valoda ir maza valoda, to lietojot 14 miljoni cilvēku. Tāpēc jo īpaši labi saprotot, ko nozīmē rakstīt, izdot un izplatīt grāmatas valodā, ko runā neliels cilvēku skaits.
 
Grāmata tapusi vidēja lieluma Ungārijas pilsētā Sombathejā, kur atrodas Rietumungārijas universitāte. Šī ir vienīgā vieta, izņemot Budapeštu, kur Ungārijā var apgūt latviešu valodu. Ar šīs universitātes Valodu katedras iniciatīvu ir izdotas kopumā trīs grāmatas latviešu valodā. Vēstnieks uzsvēra, ka tulkošanas aktivitātes ir tās, kas mūs vieno.
 
Realizējot projektu "Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014", rakstnieki plāno starptautiskas aktivitātes - literāra žurnāla izveidi sadarbībā ar Klaipēdas pilsētu un Kaļiņingradas apgabalu.
 
Starptautiskas sadarbības gaitā 2009. gadā īpaša vieta atvēlēta tulkotāja Vinifreda Krauča piemiņai un viņa atstātā kultūras mantojuma - tulkotās literatūras izdošanai un popularizēšanai.
 
 
Normunds Kārkls LETA
Copyright © LETA