2007. gada 15. novembrī plkst. 16:00, Gruzijas Nacionālajā Zinātniskajā bibliotēkā Tbilisi, tiks atklāta Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas (LAB) izstāde "Gruzija – Latvija: vakar, šodien, rīt", kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 89. gadadienai. Izstāde izveidota LAB sadarbojoties ar LR vēstniecību Gruzijā, Latvijas Zinātņu akadēmiju un Latviešu biedrību Gruzijā "AVE SOL!".

Izstādes 1. daļas "Dziesma Latvijai" mērķis ir sniegt ieskatu par Latvijas zemi, dabu, tautu, tās vēstures gaitu no senākajiem laikiem līdz mūsdienām. Kā akcents identitātes un noturības simbols ir dziesma, kura veidojoties un mainoties kopā ar latviešu tautu ir izdzīvojusi visus vēstures laikmetu griežus.

Izstādes 2. daļa "Gruzijas un Latvijas kultūrvēsturiskās saiknes" atsedz vēsturiskās liecības par gruzīnu dzīvi Latvijā un latviešiem Gruzijā, abu valstu sadarbību dažādās zinātnes, kultūras un mākslas jomās, rāda ceļu uz kopīgo nākotni vienotā Eiropā.

Pēc gruzīnu biedrības pārstāvju domām par pirmo gruzīnu Latvijā uzskatāms kņazs Pjotrs Bagrations, kurš no 1870. līdz 1876. gadam bija vietējais ģenerālgubernators, pēc viņa iniciatīvas Rīgā uzcelta Kristus Piedzimšanas katedrāle. Pjotrs Bagrations (1818-1876) bija arī izcils izgudrotājs, viņa zinātnisko darbību pētījis akadēmiķis Jānis Stradiņš, Gruzijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. Bagrationa klātbūtne mudinājusi Latvijā ierasties arī citus gruzīnus.

Ar Gruziju cieši saistīts Rīgā dzimušā vācbaltiešu ārsta, dabaszinātnieka un ceļotāja Johana Antona Gildenšteta vārds. Johans Antons Gildenštets (1745-1781) ir ilgāku laiku pavadījis Gruzijas teritorijā un savās ceļojumu piezīmēs sniedzis precīzu turienes floras un faunas aprakstu, pētījis vietējo minerālu ārstnieciskās īpašības, devis Kaukāza ekonomisko novērtējumu, analizējis šī novada perspektīvas zemkopībā un tirdzniecībā. Viens no viņa pētījumu virzieniem ir vietējo iedzīvotāju tradīciju un paražu izpēte, arī lingvistisko materiālu vākšana.

Latviešiem Gruzijas vārds kļūst pazīstams 19.gadsimta 80.gados, kad vairākās publikācijās "Dienas Lapā" u.c. parādās dažādi ceļojumu apraksti un stāsti par Tiflisu. No 1904.-1906. gadam Rīgas Krievu teātra režisors bija ievērojamais gruzīnu režisors Konstantins Mardžanovs. Solomenska cirka ilggadīgs administrators bija gruzīns Georgijs Švangeradze. 1905. gadā viņš Rīgā atvēra vienu no pirmajiem kinematogrāfiem -"Royal Bio". 1929. gada janvārī nodibinājās kaukāziešu biedrība "Iveria", vēlāk to pārdēvēja par "Kaukāzu" (starp citu - izstādē aplūkojams ielūgums uz kādu biedrības sarīkojumu!). Aktīvi tika lasīti priekšlasījumi par Gruzijas mākslu, vēsturi un politiskajām norisēm.

Savukārt Gruzijā strādājuši, ciemojušies, atguvuši veselību un zināmu laiku dzīvojuši daudzi ievērojami latviešu rakstnieki - Jānis Ezeriņš, Pāvils Rozītis, Ernests Birznieks-Upītis, Jānis Jaunsudrabiņš un Linards Laicens. Spožus panākumus viesizrādēs Tiflisā guvusi izcilā latviešu dziedātāja Milda Brehmane-Štengele.

Latvijas Goda konsule Gruzijā un latviešu biedrības "AVE SOL" dibinātāja profesore Regīna Jakobidze ir pētījusi farmakologa Roberta Kupča darbību Gruzijā.

Jāatzīmē, ka mākslinieks Jūlijs Straume bija pirmais Latvijas sūtnis Gruzijā. Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vizītes laikā Gruzijā tika prezentēta grāmata "Jūlijs Straume : lietišķās mākslas meistars". Par godu Latvijas prezidentes vizītei Laimas Kļaviņas grāmata tika pārtulkota arī gruzīnu valodā. Kopā saliktas, šīs grāmatas veido unikālu divu grāmatu komplektu.

Jūlijs Straume no 1908. līdz 1925. gadam dzīvoja un strādāja Gruzijā. Tajā laikā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi bija liela latviešu diaspora, kura radās pirmā pasaules kara laikā, kad te uzturējās daudz latviešu bēgļu. Vēstniecība darbojās līdz 1922. gadam. No 1941.-1943. gadam mākslinieks Romāns Suta strādāja par dekoratoru Gruzijas kinostudijā Tbilisi. Viņš bija gruzīnu vēsturiskās filmas "Georgijs Saakadze" mākslinieciskais konsultants. Romāna Sutas dzīves pavediens apraujas Tbilisi 1944. gadā.

Pašreizējais Ukrainas vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava ir dzimis Gruzijas rietumu daļā Zugdidi. Rauls Čilačava ir sarakstījis 80 grāmatas, kas iznākušas ukraiņu, gruzīnu, krievu un poļu valodā.

Latvijas gruzīnu biedrība "Samšoblo" ir dibināta 1993. gadā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas sastāvā. "Samšoblo" darbojas ar mērķi saglabāt un attīstīt gruzīnu identitāti Latvijā – mācīt gruzīnu valodu jaunākajai paaudzei, kopīgi dziedāt un dejot, svinēt svētkus un uzturēt saikni ar Gruziju un gruzīniem citās valstīs. Aktīva sadarbība norisinās arī zinātnes jomā. Latviešiem tuva gruzīnu dzīves filozofija, patiesā sirsnība ,dziļā cieņa vienam pret otru un apskaužamā dzimtenes mīlestība.

Pavisam tiks eksponēts vairāk nekā 300 eksponātu – grāmatas, fotogrāfijas, publikācijas presē u.c.

Izstādes atklāšanā piedalīsies LR vēstnieks Gruzijā Andris Vilcāns, Goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore LZA kor.loc. Ilga Jansone, Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Gruzijas Nacionālās Zinātniskās bibliotēkas direktors Irakls Garibašvili, kā arī Gruzijas zinātnes, kultūras un diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Izstāde Tbilisi būs skatāma līdz 2008. gada 15. janvārim.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas pārstāvji