17. oktobrī Rīgā, viesnīcā Reval Hotel Latvija, uz astoto Baltijas jūras valstu kultūras ministru (BJVKM) konferenci "Kultūras nākotne Baltijas jūras reģionā" pulcējās kultūras ministri, ministriju pārstāvji un kultūras eksperti no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Ziemeļu Ministru padomes, Eiropas Komisijas un Baltijas jūras padomes, lai diskutētu par 21. gs. izaicinājumiem kultūrai un sadarbības perspektīvām Baltijas jūras reģionā. Konference noslēdzās ar Rīgas deklarācijas pieņemšanu.
Konferences mērķis bija aicināt dalībvalstu pārstāvjus diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar kultūras lomu Baltijas jūras reģiona identitātes veidošanā un reģiona konkurētspējas celšanā Eiropā, kā arī ārpus tās. Diskusijas gaitā notika debates par jaunām sadarbības iniciatīvām, piemēram, kultūras mantojuma digitalizāciju un radošās industrijas attīstību.
 
Kultūras ministri nolēma, ka Baltijas jūras reģionā nākotnes sadarbība kultūras jomā balstāma uz ilgtermiņa mērķiem. Strukturēta sadarbība, kas apvieno visu ieinteresēto valstu centienus īsākā laikā var palīdzēt sasniegt veiksmīgus rezultātus.

Deklarācijā noteikti trīs ilgtermiņa mērķi. Pirmais no tiem - kultūras mantojuma saglabāšana un tā pieejamības nodrošināšana, it īpaši bērniem un jauniešiem. Otrais - kultūras daudzveidības veicināšana, starpkultūru dialoga un pieredzes apmaiņas attīstība. Trešais – kultūras sektora ietekmes pastiprināšana reģiona radošās ekonomikas attīstībā.
 
Ministri vienojās par noteiktu struktūru turpmākai sadarbībai kultūras jomā. Ņemot vērā to, ka starptautiskajā vidē paralēli notiek daudzas ministru tikšanās, BJVKM konference nākamībā sasaucama gadījumos, kad rodas nepieciešamība pieņemt kultūras nākotnei vai uzplaukumam būtiskus stratēģiskus lēmumus. Vienlaikus BJVKM konferences dalībnieki vēršas pie Baltijas jūras valstu reģiona pilsoniskās sabiedrības, iedrošinot tos aktīvi meklēt savstarpējus kontaktus kultūras jomā un iesniedzot savus priekšlikumus kultūras ministriem jautājumos, kuru risināšanai nepieciešams politisks atbalsts un starpvalstu sadarbība.
 
Ministri arī piekrita, ka turpmākai sadarbībai kultūras jomā kā veiksmīga pieeja varētu kalpot atvērtā koordinācijas metode, kas dod iespēju ikvienai valstij par sev interesējošu tēmu uzsākt konsultācijas ar citām dalībvalstīm, kas saskaras ar līdzīgām problēmām, lai kopīgi meklētu risinājumus un rosinātu jaunas sadarbības iniciatīvas.

Ministri vienojās arī par vairākiem principiem, ko centīsies ievērot turpmākajā darbībā, piemēram, integrēt kultūras jautājumus citās attīstības politikās kā ekonomika, izglītība vai vide.
 
Daudzi runātāji uzsvēra jau izveidoto sadarbības platformu, kā Ars Baltica un Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma monitoringa grupa, lomu reģiona kultūras dzīves veidošanā.

Ministri ar gandarījumu secināja, ka Kultūras mantojuma monitoringa grupas darba rezultātā ir izveidota cieša sadarbība starp valstu Kultūras mantojuma dienestiem un tādēļ ministri aicināja grupu turpināt darbu, īpašu uzmanību veltot labās prakses piemēru apkopošanai un izplatīšanai starp dalībvalstīm. Konferences laikā tās dalībnieki tika iepazīstināti ar vienu no šādiem piemēriem – labās prakses kodeksu zemūdens mantojuma saglabāšanai.
 
Ministri arī pozitīvi vērtēja Ars Baltica līdzšinējo sadarbību. Šī sadarbības platforma, kas izveidota vēl 1989. gadā ir rosinājusi daudzveidīgas Baltijas jūras reģiona radošo cilvēku iniciatīvas un apmaiņas. Ministri aicināja Ars Baltica Sekretariātu meklēt jaunas sadarbības formas un mērķus, izmantojot jaunās iespējas, ko sniedz starptautiskā sadarbība kultūras jomā.
 
Konferences laikā tās dalībnieki diskutēja arī par jaunajām ES politikas iniciatīvām – ES stratēģiju kultūrai un Ziemeļu dimensijas politiku. Ministri vienojās turpināt sadarbību, lai šajos jaunajos politiskajos ietvaros veiksmīgi iekļautu kultūras komponentes, tādējādi pastiprinot kultūras lomu ne tikai Baltijas reģiona, bet arī Eiropas attīstības mērķu sasniegšanā.
 
 

Informāciju sagatavoja:
Dace Vizule
LR Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67078164, 29192298