Rīga, LETA. Jautājums par atvērtā koda vai slēgtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir katras iestādes pašas ziņā, atzinuši notikušās IKT nozares ekspertu padomes sēdes dalībnieki, aģentūru LETA informēja e-lietu ministres Signes Bāliņas preses sekretāre Evita Naglinska.
Eksperti uzskata, ka savu izvēli iestādēm būtu jābalsta uz ekonomiski pamatotiem apsvērumiem. Galvenais nosacījums, lai valsts pārvaldē tiktu atbalstīti un veicināti atvērtie standarti.
 
Tāpat tiek uzskatīts, ka valsts iestāžu pakalpojumiem un informācijai to mājaslapās jābūt pieejamai neatkarīgi no tā, kādu pārlūkprogrammu lietotājs izmanto. Šis nosacījums attiecas arī uz e-pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas iespējām, kā arī uz cita veida informāciju.
 
Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) iesaka valsts pārvaldē izmantot atvērtā pirmkoda programmatūru, tādējādi vēršot uzmanību uz iespējamo līdzekļu ekonomiju. Eksperti ieteica veikt pētījumu, lai pārliecinātos par ekonomiskā ieguvuma pamatotību.
 
Eksperti vienojās arī par to, ka Latvijā tuvākā un tālākā nākotnē nav aktuāls jautājums par kirilicas vai grieķu alfabēta burtu izmantošanu domēnu nosaukumos. Diskusiju rosināja organizācijas ICANN sūtītā vēstule par Latvijas pozīciju šajā jautājumā.
 
Nozares eksperti, iepazīstoties ar EK Komisijas sagatavoto materiālu, apmainījās arī ar viedokļiem par IKT izmantošanu energoefektivitātes paaugstināšanā.
 
Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas (LDTA) pārstāvis Dzintars Zariņš rosināja diskusiju par situāciju valstī saistībā ar izmaiņām datu nesēju nodokļa noteikumos - atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību.
 
Padomes sēdi katra mēneša otrajā ceturtdienā sasauc e-lietu ministre Signe Bāliņa, lai IKT nozares asociāciju pārstāvjus iepazīstinātu ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta darbu aktualitātēm un uzklausītu ekspertu viedokli par nozarē svarīgiem jautājumiem.
 
Nozares ekspertu padomes sēdē piedalījās pārstāvji no Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA), Latvijas Interneta asociācijas (LIA), Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA), Latvijas IT Klastera, LDTA, "Business Software Alliance" (BSA), LATA, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) un "The IT Service Management Forum" (ITSMF).
 

Kaspars Dzenis LETA
Copyright © LETA