2008. gada 2. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, Rīgā, Rūpniecības ielā 10, tiek atklāta izstāde "Ūdens putna tautas. Somugru portreti".
Uzskata, ka urālu valodas, t.i., somugru un samojedu valodas runājošo tautu priekšteču Eiropā ir dzīvojusi jau desmit gadu tūkstošus. Mūsdienās urālu un somugru valodās runā apmēram 23 miljonu cilvēku, kas dzīvo plašā zonā no Skandināvijas pussalas rietumos līdz Obi austrumos un Donavas lejtecei dienvidos.
 
Galvenais somugru tautas vienojošais faktors ir valoda. Neraugoties uz valodas līdzību, somugru tautas ir atšķirīgas gan pēc rases, gan ticības, gan pēc apdzīvojamās teritorijas, gan kultūras tipa. Volgas, Permas un Baltijas jūras somu tautu tradicionālā kultūra ir cieši saistīta ar lauksaimniecību. Sibīrijas grūtajiem apstākļiem pielāgojušos Obas ugru un samojedu kultūra savukārt balstās uz medībām, zvejniecību un briežu audzēšanu.
 
Dažāds ir arī šo tautu politiskais stāvoklis. Igauņiem, somiem un ungāriem kā tipiskām Eiropas tautām ir savas neatkarīgas republikas. Sāmi dzīvo četru valstu teritorijā, pie tam veiksmīgākie cīņā par pamatiedzīvotāju tiesībām ir vairāk uz rietumiem dzīvojošie, t.i., Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā dzīvojošie sāmi, kopā ar indiāņiem un Austrālijas pamatiedzīvotājiem esot t.s. Ceturtās pasaules kustības vadītāji Pamatiedzīvotāju Pasaules padomē (World Council of Indigenous Peoples). Līviem saskaņā ar Latvijas Satversmi ir piešķirts pamatiedzīvotāju statuss. Pārējās tautas dzīvo Krievijas Federācijās republikās vai autonomajos reģionos ar savas tautas nosaukumu, kuros viņi parasti ir lielā skaitliskā mazākumā.
 
Pēc ticības igauņi, somi un rietumos dzīvojošie sāmi pārsvarā ir luterāņi, ungāri - katoļi un Eiropas Krievijā dzīvojošie somugri pārsvarā pareizticīgie. Taču, piemēram, udmurtu un mari tautas vidū joprojām ir dzīva vecā dabas ticība un Sibīrijas ugriem un samojediem - šamanisms.
 
Neraugoties uz dažādībām, par urālu un somugru tautu vienojošo faktoru uzskata līdzības valodas uzbūvē un no tā izrietošo pasaules uztveri. Valodu radniecība tomēr nenozīmē, ka tautām ir arī asinsradniecība, aizvien vairāk apšauba arī urālu kopīgas valodas un māju esamību. Taču kopīgs ir arī pasaules radīšanas mīts par ūdens putnu, kas, ienirstot senajos ūdeņos, iznesa gabalu zemes, kurā izdēja olu.
 
Somugru tautas bagātina pasaules kultūru ar pieeju, kas ir iespējama, tikai šajās valodās domājot. Tradicionāli somugriem viņus ietverošā dzīvā un nedzīvā daba nav tikai līdzeklis un materiāls, bet gan partneris. Raksturīgi arī, ka šīs tautas parasti nav agresīvas: vēstures gaitā ir centušies ņemt vērā un pielāgoties aizvien jauniem un jauniem kaimiņiem, taču ir spējušas arī saglabāt savu būtību.
 
Interese par radniecīgo tautu kultūru Igaunijas Mākslas akadēmijas studentus jau kopš 1978. gada katru gadu ir vedusi ekspedīcijās, kā mērķis ir praktisko lauka darbu gaitā iepazīt un dokumentēt šo tautu dzīvi un tautas mākslu visplašākajā šī vārda nozīmē.
 
Triju gadu desmitu laikā Igaunijas Mākslas akadēmijas (EKA) studenti ir bijusi ekspedīcijās pie visām somugru tautām – sāmi, komi, udmurti, marieši, erzieši, mokšas, hanti, mansi, ungāri, līvi, voti, seti, vepsi, karēļi – un lauka darbu gaitā etnogrāfiskajos zīmējumos un fotogrāfijās ir dokumentējuši arhitektūru, darbarīkus, apģērbu, rotas, rakstus, mūsdienu sadzīvi un cilvēkus.
 
Izstādes portretu galerija arī ir izveidojusies no ekspedīcijās sastaptajiem spilgtajiem cilvēkiem, savas kultūras nesējiem. Visi šie cilvēki ir bijuši EKA pētījumu braucienu atslēgas personas, durvju atvērēji un ceļveži pie savas kultūras. Viņu vidū ir ciemu vecākie un skolotāji; stāstnieki, tautas dziesminieki, amatnieki, dabas ticības vadoņi un tradicionālā dzīvesveida tālāknesēji, savas valodas daži pēdējie runātāji. Viņus visus apvieno kaut kas. Izstāde arī vēlas likt skatītājam jautāt un ievērot, kas ir somugri un kas ir šis kaut kas, kas viņus visus apvieno.
 
Papildus šai portretu izstādei – lai sevi padarītu redzamu – ir būtisks kultūras un politisks ietvars. Ungārijas, Somijas un Igaunijas kopīga interese par somugru tematiku izpaužas ilgstošā zinātniskā un kultūras sadarbībā. 2007. gadā ar šo izstādi atzīmēja Ungārijas Kultūras Centrā Maskavā Igaunijas - Ungārijas un Igaunijas- Somijas kultūras vienošanos noslēgšanas 70. gadadienu un bezpeļņas organizācijas Fenno- Ugria Asutus 80. gadadienu. Eiropas Parlamentā Briselē ar izstādi un semināru uzsvēra Eiropas Savienības atbalstu Krievijas Federācijas pamatiedzīvotāju demokratizācijas procesiem. Šis, 2008. gads, ir pasludināts par Eiropas starpkultūru dialoga gadu, kā lozungs "Dažādi kopā" atgādina, ka dažādas kultūras ir jāievēro un nedrīkst vienu no otras atdalīt, tām jāvar dzīvot un elpot kopā. Katru gadu oktobrī tiek atzīmētas tradicionālās Radniecīgo tautu dienu (Hõimupäevad), lai iepazīstinātu ar somugru tautu kultūru. Tās Igaunijā norisināsies jau 20. reizi.
 
Izstādi veidojusi Kadri Vīres, Igaunijas Mākslas akadēmijas somugru pētījumu programmas vadītāja.
 
Izstādi iekārtoja Tīts Ramuls.
 
Izstāde sagatavota sadarbojoties Igaunijas Mākslas akadēmijai un bezpeļņas organizācijai Fenno-Ugria Asutus.
 
Izstādes atklāšanā piedalīsies Igaunijas vēstnieks Jāks Jērīts, Somijas vēstniece Marija Sereniusa, Ungārijas vēstnieks Ištvāns Mohāči un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, zinātnes un kultūras darbinieki.
 
Izstāde būs apskatāma līdz 2008. gada 1. novembrim.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Akadēmiskajās bibliotēkas direkcija