Privātā kompānija Library Systems & Services (LSSI, http://www.lssi.com) no Merilendas 2010. gadā ir pārņēmusi 14 bibliotēku sistēmu pārvaldību 63 apdzīvotās vietās Kalifornijā, Origonā, Tenesijā un Teksasā (http://www.nytimes.com/2010/09/27/business/27libraries.html?¬_r=2).

Santa Clarita (27. lielākā pilsēta Kalifornijas štatā) pilsētas padome atbalstījusi bibliotēku nodošanu jaunās kompānijas pārvaldībā, apgalvojot, ka tā nav bibliotēku privatizācija un, ka tie nebūt nav draudi bibliotēkām, bet gan informācijas krātuvju izdzīvošanas iespēja nestabilajā finansiālajā situācijā, izmantojot ārpakalpojumus. Santa Clarita pašvaldībai privātkompānija solījusi ietaupīt apmēram vienu miljonu dolāru gadā, galvenokārt krasi mazinot bibliotēku administratīvo personālu un pārvietojot  darbiniekus Taču sabiedrība un bibliotekāri šo procesu uztvēruši kā bibliotēku privatizāciju. Sākusies plaša diskusija, kurā izteikti diametrāli pretēji viedokļi par un pret bibliotēku kā publisku institūciju privatizāciju.


Saskaņā ar jauno kontraktu, piemēram, trīs filiālbibliotēkas, kas līdz šim ietilpa Losandželosas reģionālajā sistēmā, tiks no tās izņemtas. Visus bibliotekāros procesus, ieskaitot personāla pārvaldību un grāmatu iepirkšanu, turpmāk īstenos jaunā kompānija. Tā uzņemas pilnu atbildību par bibliotēku pakalpojumiem, taču apgalvo, ka pašvaldību īpašumā tomēr palikšot iekārtas, kapitālie īpašumi, programmatūras un krājumi.


LSSI municipālo bibliotēku tirgū ienāk ļoti agresīvi un uzbrūkoši. Tās vadība, piemēram, apgalvojusi, ka daudzas publiskās bibliotēkas šobrīd esot drausmīgas (neefektīvas, nesakārtotas), citiem vārdiem, nekam nederīgas.Visa to politika esot vērsta tikai uz pašu bibliotekāru darba nodrošinājumu. Tieši tāpēc bibliotēku darbinieki uztraucoties, ka, pārņemot bibliotēku pārvaldību privātai institūcijai, kas modernizēšot bibliotēkas, viņi zaudēšot darbu, jo, kā apgalvo LSSI prezidents un izpilddirektors Frank Pezzanite, jebkurš var nostrādāt bibliotēkā 35 gadus neko nedarot  un pēc tam iet pensijā. Mēs savu kompāniju tā nevadām. Ja kāds strādā pie mums -- tad tam cilvēkam būs patiešām jāstrādā.

 

Amerikas bibliotēku asociācijas (American Library Association, ALA) prezidents Roberts Stīvens un šīs asociācijas Publiskās informācijas birojs zibenīgi reaģēja uz Frank Pezzanite komentāriem. Atklātā vēstulē laikrakstam New York Times uzsvērts bibliotēku darbinieku devums sabiedrībai un vienlaikus izteikts asociācijas  protests pret bibliotēku pārvaldīšanas nodošanu privātām kompānijām. ALA vēršas pret bibliotēku pāriešanu no publiskā sektora uz privāto nevis tāpēc, lai nodrošinātu bibliotekāriem darbu, bet gan tāpēc, lai sabiedrība nezaudētu izglītotus informācijas profesionāļus – bibliotekārus, kas gadā apkalpo 1,5 miljardus amerikāņu. http://www.ala.org/ala/aboutala/offices/oif/iftoolkits/outsourcing/alapolicy.cfm .

 

LSSI kopš 1981. gada piedāvā pašvaldībām, skolām, koledžām, korporācijām un federālajai valdībai bibliotēku pārvaldības pakalpojumus, solot samazināt izdevumus un personālu bibliotēkās, piesaistīt līdzekļus, izmantot mūsdienīgus elektroniskos resursus, radīt inovatīvas ārpakalpojumu programmas, kā arī būtiski uzlabot bibliotēku devumu sabiedrībai. Sākotnēji šī kompānija izstrādāja programmatūras valdības vajadzībām, veicināja bibliotēku pārvēršanu par valsts aģentūrām, bet pagājušā gadsimta 90. gados iesaistījās arī municipālo bibliotēku tirgū. Šobrīd tā pārvalda piekto lielāko bibliotēku sistēmu aiz Losandželosas reģiona un pilsētas, kā arī Ņujorkas un Čikāgas pilsētām. Kompānijas ienākumi, kuru avoti netiek oficiāli izpausti, sastāda 35 miljonus ASV dolāru gadā, tajā strādā 800 darbinieku.


Kāds ir Jūsu viedoklis: vai privāta kompānija varētu pārvaldīt publiskas institūcijas Latvijā?

Ziņu sagatavoja:
Anna Mauliņa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta direktore
Tālr.: 67312793

Tagi: Ārvalstu bibliotēkas, Bibliotēku loma sabiedrībā