Pirms 50 gadiem Limbažu novada Pociemā apmeklētājiem durvis vēra dzejnieka Friča Bārdas memoriālā istaba, kas vēlāk likumsakarīgi kļuva par daļu no Bārdu dzimtas muzeja “Rumbiņi”. Aizvadītās nedēļas nogalē šim notikumam par godu muzejā pulcējās Friča Bārdas daiļrades cienītāji.

“Tur, otrā pusē, maza, maza istabiņa tika atvēlēta, pārējo apdzīvoja kā privātas telpas, faktiski jau to par muzeju saukt nevar, tā bija piemiņas istaba privātajā mājā,” pastāstīja literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons.


Bērsons atcerējās dienu pirms 50 gadiem, kad Friča Bārdas mājā “Dārziņi” apmeklētājiem tika atvērta dzejnieka piemiņas istaba. Šobrīd Bārdu dzimtas memoriālais muzejs “Rumbiņi” glabā stāstus arī par Friča Bārdas brāli dzejnieku Antonu Bārdu un sievu Paulīnu Bārdu. Muzeja izveide neesot nākusi viegli, spēcīgs negatīvs zīmogs Friča Bārdas tēlam tolaik bija uzlikts Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas 1.sējumā – tur vien rindkopu īsajā biogrāfijā par Frici Bārdu trīs reizes iekļauts vārds “reakcionārs”.


Ilgonis Bērsons atcerējās, kā, strādājot Latvijas Rakstnieku savienībā, saņēma vēstuli ar lūgumu izveidot muzeju.


Šī ideja tolaik daudziem šķitusi pārgalvīga, un tā esot bijusi īsta cīņa – aizstāvēt latviešu romantisma pārstāvjus.


Arī augstskolā mācīts, ka Fricis Bārda ir reakcionārs.


“Droši vien šodien domā, ka tas ir vienkārši – muzejs darbojas. Bet tas viss nāca ar smagām cīņām,” uzsvēra Bērsons. “Arī Antons Bārda ienāca atpakaļ literatūrā, Paulīne Bārda ienāca atpakaļ literatūrā ar grāmatām. Tas viss bija jāizveido, vajadzīga bija uzticība pret mani un maniem kolēģiem, un tad notika tas, ka mēs šodien esam bagāti.”


Liepājas Universitātes pasniedzējs Edgars Lāms pirms vairāk nekā 10 gadiem ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu sācis apkopot informāciju par Frici Bārdu un pērnā gada nogalē izdevis monogrāfiju “Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki”. Grāmatas autors pastāstīja, ka viņam pašam šī diena “Rumbiņos” šķietot lielākie grāmatas atvēršanas svētki.


“Viņš ir Eiropas mēroga rakstnieks, ar kuru latviešiem būtu jālepojas, bet ar to lepošanos latviešiem ir, kā ir,” pārdomās dalījās Lāms. “Īpaši jaunākos laikos modernajā pasaulē klasiskās vērtības palikušas novārtā, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc gribējās šādu grāmatu uzrakstīt.”


Edgars Lāms uzsver, ka Fricis Bārda nav bijis tikai dzejnieks, ievērības cienīgi esot arī viņa liriskās un filozofiskās prozas darbi. Tāpat lielākoties cilvēki nezina, ka Fricis Bārda sarakstījis četras lugas.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Vidzemes televīzija

 

© lsm.lv

Tagi: Bārdu dzimtas memoriālais muzejs