Rīga, LETA. Latvija iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto Latvijas ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu. Ziņojums šā gada jūlija vidū tiks prezentēts ANO augsta līmeņa politikas forumā.

Ziņojumā ir apkopota informācija par to, kā Latvijas iedzīvotāji, valdība, pašvaldības, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas kopīgiem spēkiem īsteno 2015.gadā ANO apstiprinātos 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus līdz 2030.gadam. Tāpat ziņojumā ir parādīts sasniegtais progress un izaicinājumi nacionālā līmenī, kā arī izcelti radoši ieviešanas instrumenti un sadarbības prakses.


"Līdz ar ziņojumu un praktisku attīstības mērķu integrēšanu Latvijas attīstības plānošanas sistēmā, mēs kā sabiedrība paužam atbildību un gatavību rīkoties kopīgu mērķu sasniegšanai visas pasaules mērogā," pauda PKC.


2015.gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030.gadam" ("Dienaskārtība 2030"). Tā nosaka 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kuri sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga.


Visām valstīm paredzēts vismaz divas reizes 15 gados sniegt ziņojumu par "Dienaskārtības 2030" ieviešanu. Latvijas ziņojumu sagatavojis PKC.
Latvijas ziņojuma prioritātes ir kultūras telpas attīstība, ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīvā un ekoefektīvā ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva, kā arī inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.


Ziņojumā norādīts, ka konkurētspējas rādītāju dinamikā Latvijā joprojām dominē darbaspēka zemo izmaksu priekšrocības. Saglabājoties esošajam stāvoklim, ekonomikas izaugsmes tempi vidējā termiņā var sasniegt vien 2-3% gadā un ekonomikai ir risks nonākt vidēju ienākumu slazdā. Jārēķinās arī ar algu konverģences procesu ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nākotnē, kas radīs ietekmi uz nozarēm, kas darbojas galvenokārt pateicoties zemo darbaspēka izmaksu priekšrocībām. Tāpēc uz zināšanām un inovāciju balstītu priekšrocību attīstība ir valdības darba prioritāte valsts konkurētspējas celšanā.


Tāpat ziņojumā teikts, ka Latvijas lomas palielināšanai starptautiskajā arēnā plānots sekmēt Rīgas sasniedzamību, starptautisko pasažieru un kravu apkalpošanu Latvijas transporta infrastruktūras objektos, tai skaitā uzbūvējot "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līniju, kā arī palielināt to mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir pieejams augstas kvalitātes interneta pieslēgums.


Ziņojumā arī teikts, ka ēnu ekonomika un korupcija joprojām ir valsts attīstību kavējoši faktori, kas ietekmē iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. 2016.gadā veikta aptaujas liecina, ka 23% iedzīvotāju būtu gatavi dot kukuli amatpersonai, ja tas būtu viņu pašu vai viņu radinieku interesēs, savukārt aptuveni 35% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir pieaugusi augsta līmeņa korupcija. Valsts ieņēmumu dienests lēš, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2016.gadā Latvijā bija 20,3%.


Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā joprojām salīdzinoši maza daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek novirzīta sociālajai aizsardzībai, un izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļos stimulēs uzņēmējdarbību, tādējādi arī konkurētspēju, tomēr PKC norāda, ka pastāv risks saglabāties zemiem valsts nodokļu ieņēmumiem no IKP, kurus to pieauguma gadījumā varētu efektīvi pārdalīt tiem cilvēkiem, kuri negūst pietiekamus ienākumus no algota darba, piemēram, personas ar invaliditāti, gados vecāki cilvēki utt.

 

Latvijas ziņojums

  

 
Raivis Spalvēns

© LETA

Tagi: ANO, Ilgtspējīga attīstība, Ilgtspējīgas attīstības mērķi