7. martā atmiņu pēcpusdienā bibliotēkā pulcējās viedākie nīcgalieši, kam dārgs paaudžu kultūrvēsturiskais mantojums, un ir liela griba to saglabāt mazbērniem un mazmazbērniem.

Atmiņu pēcpusdienā bibliotēkā pulcējās viedākie nīcgalieši, kam dārgs paaudžu kultūrvēsturiskais  mantojums, un ir liela griba to saglabāt mazbērniem un mazmazbērniem.

 

Lai rosinātu nīcgaliešus, apzināt un dokumentēt dzimtu stāstus, atmiņas, dalībnieki noskatījās videofilmas par Nīcgales dzelzceļa staciju un kāzu muzikantu Arvīdu Čamani un divas sirmas kundzes ar lepnumu atzina, ka Arvīds spēlējis viņu kāzās. Aplūkoja bibliotēkas novadpētniecības krājuma materiālus, atcerējās kā 1996.gadā pagasta iedzīvotājus kultūrvēstures dārgumu apzināšanai, sašūpoja Ingrīdas Strodes vadītā radioraidījuma “Tēvu laipa šaizemē” ierakstīšana. Dalībnieki dalījās savās atmiņās, rādīja līdzņemtās fotogrāfijas.

 

Pēcpusdienas gaitā izvērsās spraiga diskusija kā labāk apzināt un dokumentēt aizejošo gadu likteņstāstus un notikumus,  tā Ērikai Kuklei nav vienaldzīga Nīcgales ķieģeļu un keramzīta rūpnīcas vēsture, par ko tika veikti pētījumi kopā ar skolēniem, strādājot skolā. Nīcgalē dzīvo un novadpētniecības jomā darbojas pieredzes bagāti cilvēki kā Staņislavs Ružāns, Lilija Kotova, Anfisa Smagare, viņu paveiktais ir pozitīvais piemērs un labā vēsts, ka pašu nīcgaliešu ziņā un spēkos ir paveikt lielas lietas, lai saglabātu un saulītē ieceltu laika ritējuma dārgumus.

 

Dalībnieki ar entuziasmu atsaucās Anfisas Smagares aicinājumam, sagaidot Latvijas simtgades svinības,  apzināt un Nīcgales sādžu kartēs iezīmēt dzimtu mājas un ģimenes, kas tur dzīvojuši. Šajā akcijā aicinām iesaistīties arī tos nīcgaliešus, kas dzīvo citos Latvijas novados, pilsētās un tālās ārzemēs, jo tikai visi kopā spēsim apzināt un saglabāt Nīcgales vēsturi nākamajām paaudzēm.

Ziņu sagatavoja:

Ruta Bogdanova, bibliotēkas vadītāja