7.septembrī plkst. 17.30 Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks ogrēnietes Natālijas Ketneres grāmatas “Ar sapni par ērģelēm. Ernests Ketners” prezentācija.

Grāmatas pamatā ir reāla ģimenes vēsture,  papildināta ar unikāliem attēliem, pārsteidzošiem stāstiem: no leģendām par vācu baroniem – Gaujienas muižas īpašniekiem līdz Otrā pasaules kara notikumiem.

 

Natālija Ketnere pēc profesijas ir žurnāliste,  paralēli tiešajam darbam kļuvusi par nelaiķa vīra – ogrēnieša Voldemāra Ketnera – dzimtas dzīvesstāstu un likteņu pētnieci.

 

Natālija stāsta: „Par vīratēvu viņa dzīves laikā neko daudz nezināju arī es, vien to, ka viņš ir muzikants. Pēdējos dzīves gadus nodzīvojis pansionātā, klusi nomira, un kādu laiku pēc bērēm mēs ar meitu atstātajās mantās atradām vīratēva pierakstus.  Atrastie pieraksti un daudzās Ernesta fotogrāfijas ļāva citām acīm uzlūkot vīra vecāku dzīves, tās pat atklāja iepriekš nezināmus ģimenes noslēpumus. Šis aizraujošais stāsts vienkārši nevarēja palikt neuzrakstīts. Tomēr visinteresantākos un negaidītākos atklājumus piedzīvoju vēlāk, kad sāku pētīt dokumentus un meklēt papildus ziņas par radiniekiem.”

 

Neviens no ģimenes nezināja, ka vectēvs jaunībā Rīgā, Konservatorijā mācījies ērģeļspēli pie divdesmito, trīsdesmito gadu mūzikas dižmeistariem Lūcijas Garūtas, Jāņa Vītoliņa, Nikolaja Vanadziņa…  Jānis Vītoliņš kādu laiku bija strādājis par fagotistu Ņujorkā, visglaunākajā teātrī ROXY, kur labi veicies, tad arī Holivudā, komponējot un aranžējot mūziku filmām, bet, kad atgriezies Latvijā, pasniedzis mūzikas teoriju un kompozīciju Rīgā. Saskatījis Ernestā lielu talantu un mudinājis doties uz Ameriku, kur vairāk iespēju un plašākas skatuves. Bet, maļoties cauri okupācijas un kara gadiem, cerības nevarēja piepildīt. Sanāca, ka Ernestu varēja nošaut kā padomju tā arī Hitlera vara, jo, strādādams VEF, Ernests bija pētījis padomju laika elektronisko aparatūru, bet vācu laikā ieguvis dezertiera statusu. Tāpēc viņš, glābdams dzīvību, vārda pārnestā nozīmē nolicis iepriekšējo dzīvi kartona kastē, nevienam neatklātos pierakstos, devies uz Zvārtavu un klusi nodzīvojis cienījama, bet neuzkrītoša cilvēka mūžu. Strādājis skolā, piedalījies vietējā kultūras dzīvē, taču par viņa patieso izglītību un cieši glabāto talantu nav zinājis neviens.

 

Grāmatā iekļauti arī materiāli, kas paplašināti ļauj iepazīt Gaujienas, senāk Adzeles, vēsturi, notikumus, faktus un arī leģendas. Ernests savos pierakstos glabājis arī no apkaimes cilvēkiem noklausītas teikas un pastāstus, kopš 5 gadu vecuma fotografējis.  E.Ketnera fotogrāfijas ir dokumentālas sava laika liecības. Dotais  materiāls  iekļauts grāmatā, lai nekas nepaliktu  neatklāts un neietu  zudībā.

 

Aicināti visi interesenti! Ieeja bez maksas.

Tagi: Grāmatu prezentācijas, Natālija Ketnere, Ernests Ketners