2017. gada 18. augustā plkst.19.00 Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā (Annas ielā 13, Ventspilī) notiks lībiešu dzejas vakars, kurā piedalīsies lībiešu mūsdienu dzejnieki - Baiba Damberga, Ķempju Kārlis un Valts Ernštreits. Pasākumā būs klausāma dzeja Kurzemes un Salacas lībiešu valodā līdz ar atdzejojumiem latviski, angliski un citās valodās. To lasīs gan paši autori, gan 2017.gada Lībiešu vasaras universitātes dalībnieki - augstskolu studenti no sešām dažādām valstīm, kuri no 12. līdz 20.augustam Ventspils novada Miķeļtornī iepazīst lībiešu valodu, vēsturi un kultūru.

 

Patlaban top arī kopīgs šo triju dzejnieku dzejas krājums lībiski ar Ulda Baloža atdzejojumiem angļu valodā, kurš iznāks 2018.gadā, atzīmējot Latvijas un Igaunijas simtgadi, un iepazīstinās angliski lasošo auditoriju ar lībiešu literatūru Starptautiskajā Londonas grāmatu tirgū (London Book Fair), kurā Baltijas valstis būs goda viesu statusā. Topošais krājums ir unikāls ar to, ka kļūs par pirmo lībiešu daiļliteratūras tulkojumu angliski.

 

Dzejas vakaru organizē Ventspils lībiešu apvienība Rānda sadarbībā ar Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centru) un Ventspils Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju. Pasākumu atbalsta Ventspils dome.

 

Lībiešu māksliniece un dzejniece Baiba Damberga ir dzimusi Sīkragā lībiešu literāta Pētera Damberga brāļa ģimenē. Viņa ir beigusi Kolkas pamatskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nodaļu. B.Damberga ir piedalījusies izstādēs Latvijā, Igaunijā un Somijā, viņa ir viena no Lībiešu kultūras centra (Līvõ Kultūr sidām) dibinātājām un patlaban strādā par pasniedzēju Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. B.Damberga raksta dzeju lībiski, latviski un latviešu valodas tāmnieku izloksnē, bieži rotaļājoties ar valodu.

 

Rīgā dzimušais Valts Ernštreits ir 19.gadsimta lībiešu un latviešu dzejnieka Jāņa Prinča pēctecis. Augstāko izglītību ieguvis Tartu Universitātē, kur 2010.gadā aizstāvēja doktora disertāciju par lībiešu rakstu valodas veidošanos, un patlaban strādā par pētnieku, nodarbojoties ar lībiešu valodas pētniecības un kopšanas jautājumiem. V.Ernštreits ir viens no Lībiešu kultūras centra dibinātājiem. V. Ernštreits raksta dzeju latviski un lībiski - latviski ir iznākuši krājumi Inter/Rational (2004) un Dark Energy (2014), ir sastādījis lībiešu dzejas antoloģiju "Es viltīgāks par tevi, menca" un dzejas krājumu "Kā iznirst lībieši". V.Ernštreita dzeja tulkota angļu, somu, krievu, igauņu, holandiešu, maķedoniešu un zviedru valodā. Atšķirībā no V.Ernštreita latviski tapušās daiļrades, viņa lībiski rakstītie dzejoļi gan ritmiskākas formas, gan satura ziņā vairāk iekļaujas lībiešu daiļliteratūras tradīcijā. Vairāki viņa lībiski rakstītie dzejoļi ir izmantoti par skaņdarbu tekstiem.

 

Mūsdienu ražīgākais lībiešu dzejnieks Ķempju Kārlis savu bērnību pavadījis Vidzemes lībiešu vēsturiskā Metsepoles novada ziemeļu daļā. Viņš raksta Vidzemes lībiešu valodā, un viņa pirmā dzejas grāmata Salats joug kolm aģa (Salacas upes trīs krasti, 2013) kļuva par pirmo grāmatu šajā dialektā visā lībiešu pastāvēšanas vēsturē. Ķempju Kārlis ir savdabīga parādība gan lībiešu, gan Igaunijas un Latvijas daiļliteratūras kontekstā, viņš raugās uz pasauli caur Salacas lībiešu prizmu, turklāt dara to tik konceptuāli, ka ne tikai atgriež aktīvā apritē Salacas lībiešu valodu, kuras pēdējie zināmie runātāji tika konstatēti 19.gadsimta vidū, bet uz lībiešu literārās valodas rakstības bāzes ir izveidojis arī Salacas lībiešu valodas rakstību un caur savu dzeju atjaunojis veselu zudušu pasauli.

 

Lībieši ir Baltijas jūras somu cilmes Latvijas pamattauta, kurai bijusi liela nozīme latviešu etnoģenēzē. Mūsdienu latviešu valoda veidojusies lībiešu un seno baltu cilšu - latgaļu, zemgaļu un kuršu - saskarsmē, kas ir pamatā tās unikālajam skanējumam. Līdzīgi lībiešu kultūras mantojums ietekmējis dažādas Latvijas tradicionālās un mūsdienu kultūras jomas no folkloras līdz pat kulinārajam mantojumam, tāpēc Latvijas Republikas Satversmes preambulā īpaši uzsvērta lībiešu tradīciju loma latviešu identitātes veidošanā. Lībiešu mantojums iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā, savukārt lībiešu valoda - gan Valsts valodas likumā, gan UNESCO apdraudēto valodu sarakstā kā kritiski apdraudēta valoda.

 

Papildu informācija:

Valts Ernštreits

Līvõ kultūr sidām

Tālr.: 26424566

Tagi: dzeja, lībieši