Jaunākais "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kultūru uzskata par būtisku nācijas pastāvēšanas sastāvdaļu, kā svarīgākās kultūras jomas minot muzejus, teātri un mūziku. Līderu sarakstam seko arī literatūra.

Grāmatas lasa retāk nekā agrāk

Noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par to, kuras kultūras jomas ir būtiskākās nācijas pastāvēšanai un attīstībai, vairāk nekā puse aptaujāto (59%) par svarīgāko atzīmēja Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu  muzejus, arhīvus un kultūras pieminekļus. Otra nozīmīgākā vieta piešķirta mūzikai (46%), savukārt trešajā ierindota latviešu tradicionālā kultūra (39%).

 

Nācijas pastāvēšanā un attīstībā nozīmīga loma ir arī teātrim un literatūrai, atzīst "Baltic International Bank Latvijas barometrā" aptaujātie, būtiski mazāku svaru piešķirot filmu mākslai, dizainam, arhitektūrai un vizuālajai mākslai.

Jau detalizētāk iedziļinoties tieši literatūras lauciņā, respondenti salīdzināja savus lasīšanas paradumus šodien ar laiku pirms pieciem gadiem, un puse atzina, ka grāmatas lasa retāk nekā iepriekš. Salīdzinoši liela daļa (27%) iedzīvotāju gan norāda, ka turpina lasīt tikpat daudz kā pirms pieciem gadiem, bet 12% uzsver, ka lasa pat vairāk nekā iepriekš.

 

Prognozējot lasīšanas paradumus pēc simt gadiem, vairāk nekā piektā daļa (22%) respondentu uzskata, ka cilvēki lasīs tikpat daudz vai vairāk nekā mūsdienās, savukārt 61% pārstāv viedokli, ka cilvēki grāmatām pievērsīsies retāk nekā pašlaik.

Baltic International Bank padomes loceklis Andris Ozoliņš stāsta: "Grāmatu nozīme pirms 100 gadiem bija mazāka nekā pašlaik, un esmu pārliecināts, ka arī pēc 100 gadiem varēsim teikt tāpat, jo  grāmatu nozīme turpinās palielināties. Uzskatu, ka lasīšanas paradumus būtiski ietekmē trīs faktori  sabiedrības izglītības līmenis, pārticība un no izdzīvošanas nodrošināšanas rūpēm brīvais laiks. Zemeslodes iedzīvotāju pārticības līmenis pakāpeniski līdzsvarojas un palielinās, paaugstinās arī izglītības līmenis un savu interešu īstenošanai pieejamā brīvā laika apjoms, un visi šie faktori veicinās lasīšanas popularitāti gan Latvijā, gan visā pasaulē".

 

"Turpinoties tehnoloģiju attīstībai, paplašināsies arī iespējas iepazīties ar jaunāko literatūru - jau pašlaik daļa no grāmatām tiek lasītas elektroniski, ar katru gadu palielinās arī audiogrāmatu pieejamība. Un, lai gan pašlaik nav iespējams prognozēt, kādi tehnoloģiski risinājumi literatūras apgūšanā tiks izmantoti pēc simts gadiem, esmu pārliecināts, ka joprojām aktuāla būs arī skaistākā lasīšanas forma - laba, kvalitatīvi izdota grāmata!" turpina Andris Ozoliņš.

 

Klasikas vietā priekšroku dod mūsdienu autoru darbiem

Lūdzot nosaukt, kādām grāmatām un autoriem visbiežāk dod priekšroku, katrs piektais respondents norādījis uz mūsdienu ārzemju autoru darbiem. Nedaudz retāk aptaujātie atzina, ka lasa mūsdienu latviešu (19%) vai krievu (16%) autoru darbus. Tikmēr grāmatām klasikas plauktiņos Latvijas iedzīvotāji putekļus notrauš ievērojami retāk: klasiskos krievu autorus izvēlas 13% aptaujāto, savukārt klasiskos latviešu (12%) un ārzemju (12%) autoru darbus iedzīvotāji lasa vēl nedaudz retāk.

 

Kā liecina "Baltic International Bank Latvijas barometra" dati, pēc grāmatām iedzīvotāji visbiežāk dodas uz bibliotēku (28%), taču teju tikpat bieži arī grāmatnīcās iegādājas jaunas (25%). Pētījums rāda, ka vairāki lasītāji ir ne tikai tām grāmatām, kuras nonāk bibliotēkās. Dalīšanās, apmainīšanās un grāmatu aizņemšanās ir ļoti populāra, un to regulāri izmanto 23% aptaujāto. Faktu, ka Latvijas iedzīvotāji aizrautīgāk pievēršas mūsdienu literatūrai, apliecina arī tas, ka lasāmvielu mājas bibliotēkā atrod vien 15% aptaujāto.

 

Lai gan elektroniskās grāmatas no interneta plašumiem joprojām nav populārākais grāmatu iegūšanas avots Latvijā, 11% aptaujāto norādījuši, ka jaunāko lasāmvielu ieguvuši tieši internetā.

 

Pēdējā pusgada laikā  vismaz viena grāmata

Lūgti godprātīgi atklāt, cik grāmatas viņi ir pabeiguši lasīt pēdējā pusgada laikā, 43% atzina, ka nav izlasījuši nevienu grāmatu, bet 4% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Taču 53% respondentu pēdējā pusgada laikā ir izlasījuši vismaz vienu grāmatu: visvairāk (23%) norādīja, ka izlasījuši 1-2 grāmatas, bet katrs desmitais iedzīvotājs šajā laika periodā izlasījis vairāk nekā 5 grāmatas.

 

Grāmatu lasītāji visbiežāk tās lasa regulāri  ik dienu tam atvēlot vismaz 30 minūtes. Katrs desmitais par lasīšanai piemērotu brīdi atzīst atvaļinājumu vai laiku, kad nolikti gulēt bērni (7%), bet 6% grāmatu par laika kavēkli izmanto, braucot sabiedriskajā transportā.

 

"Baltic International Bank Latvijas barometrs" ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises.

 

Skatīt visu pētījuma aprakstu.

Ziņu sagatavoja:

Teika Lapsa, "Baltic International Bank" Korporatīvās komunikācijas vadītāja