Tuvojas Gulbenes novada bibliotēkas jubileja – šī gada aprīlī tai apritēs septiņdesmit gadi. Ja bibliotēku personificētu, tad šobrīd to varētu raksturot kā inteliģentu, radošu, izglītotu, mūsdienīgu un modernu.

Atskatoties pagātnē droši varam teikt, ka šodien bibliotēka savas funkcijas ir kardināli mainījusi, protams, atstājot arī tās vēsturisko pamatideju – grāmatu izsniegšanu. Tomēr, mūsdienās tā veic ne tikai to, bet ir arī vieta apmeklētāju saskarsmei, intelektuālai izklaidei, izaugsmei un izglītībai. 

 

 

 

Viss mainās un attīstās

Kā stāsta Gulbenes novada bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa, tad 2016. gadā apritēja 10 gadi no automatizētās lasītāju apkalpošanas ieviešanas bibliotēkā. Ko tā mainīja? Paātrinājās visi ar lasītāju apkalpošanu saistītie procesi. Vēl joprojām cilvēki brīnās: “Tas ir viss? Un kur man jāparakstās?”. “Tagad strādājam ātri un moderni: reģistrējam un apstrādājam pasūtījumus, līdz ko grāmata saņemta, tūlīt informējam lietotājus par izdevumu pieejamību, un - pēc brīža lasītājs to jau var saņemt”, priecājas Iveta.

 

Strādājam, lai lasītājiem būtu ērti

Paši lasītāji ar atzinību novērtē 2011. gadā ieviesto pakalpojumu - grāmatu nodošanas ierīci, kas ļauj nodot grāmatas pat ārpus bibliotēkas darba laika. “Pie mums ir arī padomāts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām: lasītājiem ar kustību traucējumiem grāmatas ir iespējams saņemt mājās, vājredzīgajiem piedāvājam audiogrāmtas, kuras no 2007.gada iznomājam no Neredzīgo bibliotēkas”, piebilst Iveta.

 

Arī paši izgājām cauri uguns kristībām, lai mainītos

Metodiskā darba vadītāja Iveta Erica atceras, ka viņas darba mūžā vislielākās pārmaiņas bijušas 1996. gada decembris un 1997. gada sākums, kad ar kolēģēm tika nosūtītas uz datorlietošanas kursiem. Tās esot bijušas tīrās šausmas, stāsta Iveta. Vēl viņa atminas, ka bijusī bibliotēkas direktore Laima Lupiķe tajā laikā rakstīja projektu Sorosa fondam, lai bibliotēka tiktu pie pirmajiem datoriem, ko apstiprināja un 1997. gadā bibliotēkā atveda pirmos divus, kas bija modernāki kā Austrumvidzemes mācību centram. Vēlāk nācās apgūt internetu, kā arī programmu ALISE, kas bija lielākais brīnums bibliotēkā – nevajadzēja rakstīt kartītes katalogiem un kartotēkām, ierakstot atslēgasvārdus datorā, varēja atrast nepieciešamo literatūras sarakstu.

 

Lielais brīnums – internets

Notikumus saistībā ar internetu un tā attīstību atminas arī Informācijas centra vadītāja Indra Logina. “Mēs bijām pirmie mūsu novadā, kas piedāvāja interneta pakalpojumus. Tas bija iespaidīgi, vēl šodien ausīs skan interneta iezvans, bija jāgaida ilgi un pacietīgi, līdz varējām tam pieslēgties, ” nostaļģiski atceras Indra, piebilstot, ka internetam bija atvēlēts tikai viens dators, un frāze: “gaidu rindā uz internetu”, skanēja īpaši stilīgi. Pavadītais laiks internetā tika rūpīgi pierakstīts, un tas nebija lēti, tāpēc patiess bijis prieks kad pieslēdza pirmo patstāvīgo interneta pieslēgumu! Šobrīd informācijas centrs piedāvā augstvērtīgus elektroniskos resursus, pasaules līmeņa datubāzes, jaunākās avīzes un žurnālus, uzziņu un nozaru literatūru, kā arī dažādus e-pakalpojumus.

 

Bērnu bibliotēkas lielās pārmaiņas

Bet, vai vēl atcerieties, ka bērnu bibliotēka kādreiz atradās Rīgas ielā 44? Bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ingrīda Rubene stāsta: ”Bijām četras darbinieces, jo bērni tajā laikā ļoti daudz apmeklēja bibliotēku, katru dienu apkalpojām apmēram 100 lasītāju.” Ingrīda atceras, ka abonementa telpa nebija liela, tajā bija daudz plauktu un šauras ejas. Pēc stundām bērniem bija grūti atrast grāmatas. “Kā bērnu bibliotēka ir mainījusies 70 gados? Svarīgākais ir palicis arī mūsdienās –  grāmatas un informācija! Kā arī tagad mums ir skaistas, plašas un modernas telpas, kurās bērni var būt kopā ar draugiem, grāmatām, vecākiem, skolotājiem,” spriež Bērnu bibliotēkas vadītāja Solvita Lībere.

 

Pārmaiņas ir process, kurā esošo situāciju nomaina cita, visbiežāk nezināma un jauna situācija. Bet galvenais ir spēt tajās adapēties un pieņemt to kā veselīgu dzīves norises sastāvdaļu. Mums ir prieks, ka Gulbenes novada bibliotēka spēj mainīties līdzi laikam un būt moderna, inovatīva, izglītojoša vieta, kur iedzīvotāji var kvalitatīvi pavadīt savu brīvo laiku. 

 

Interesanti fakti

  • Pēc 2. pasaules kara pilsētas bibliotēkas krājums bija gājis bojā un sākta jauna uzskaites grāmata. Var teikt, ka viss sākās no nulles – 1947. gada 12. martā tika veikts ieraksts Nr.1 jaunajā inventāra grāmatā.
  • Laika posmā no 1940. gada līdz 1985. gadam bibliotēka savas telpas mainījusi 7 reizes. Līdzšinējo bibliotēkas ēku cēlā kā Gulbenes 1.viduskolas piebūvi, jo tajā laikā naudu bibliotēkas celtniecībai nepiešķīra.  Ēku cēla pēc kādas Maskavas publiskās bibliotēkas projekta.
  • 1985. gadā Gulbenes novada bibliotēka, pārceļot bibliotēkas krājumu no Kultūras nama uz tagadējām telpām, izveidoja “grāmatu ķēdi”. Palīdzēt brauca arī pagastu bibliotekāri.

 


Ziņu sagatavoja:

Inguna Luika, Gulbenes novada bibliotēkas reģionālā mācību centra lektore


 

Tagi: Gulbene, bibliotēkas jubileja, Bibliotēku vēsture, Gulbenes novada bibliotēka