Dobeles novada Centrālā bibliotēka piedāvā literatūras u.c. informatīvu materiālu izstādi par Gotfrīdu Augustu Johannesu Bīlenšteinu.

Zemgales vācieši Bīlenšteini ir viena no baltvācu dzimtām, kas strādājuši arī mūsu dzimtenes un cilvēces labā visiem spēkiem. Savu teologa amatu viņi dzimtā nodevuši viens otram kā mantojumu. Bīlenšteina divu sējumu vācu valodā uzrakstītais darbs „Latviešu valoda” tika izdots 1863.-1864.gadā un „Latviešu gramatika” bija sava laika augstākais sasniegums latviešu valodas vēsturē. 1881.gadā viņš izdeva „1000 latviešu mīklas” vācu tulkojumā, pēc tam savus folkloras vākumus viņš nodeva tālāk Ansim Lerhim- Puškaitim un Krišjānim Baronam. Pētot valodu un vācot folkloras liecības, A. Bīlenšteins vienlaicīgi interesējās arī par tautas celtniecības tradīcijām, etnogrāfiju un pilskalniem...Pēc apmēram 30 gadu ilgiem pētījumiem šajā jomā tapa milzīgs un vēl līdz mūsu dienām nepārspēts pētījums vēsturiskajā ģeogrāfijā „Latviešu tautības un valodas robežas tagadnē un 13.gadsimtā” vācu valodā , kas tika publicēts 1892.gadā Pēterburgā. Mūža gala tapis visa savāktā etnogrāfiskā materiāla apkopojums, kas 2. sējumos iznāca jau pēc autora aiziešanas mūžībā 1907. un 1918.gadā un saucās „Latviešu koka celtnes un koka lietas”.

G.A.J.Bīlenšteins tika uzņemts par goda biedru astoņās zinātniskās biedrībās gan Baltijā, gan Vācijā un tika ievēlēts par Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekli, Kēnigsbergas un Tērbatas universitātes viņam piešķīrušas goda doktora nosaukumu.
Dobeles novada Centrālā bibliotēka pateicas Inārai Korsaka kundzei par dāvinātajām grāmatām!

Ziņu sagatavoja:

Dobeles novada Centrālā bibliotēka