Šī gada 16. janvārī no plkst. 10:30 līdz 15:15 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiks pasākums “Neprasot atļauju*. Svētrīts, izstāde un akadēmiski lasījumi veltīti hernhūtiešu kustības vēsturei Latvijā”. Tas ir šobrīd LNB 1. stāvā apskatāmās izstādes “Nevar nerakstīt” saistīta daļa, kā arī viens no Latvijas simtgadei veltīto pasākumu cikla LNB notikumiem. Ieeja bez maksas.

 

Programma:

 

Kore, 11. stāvs

10:30 – 12:00 Hernhūtiešu svētrīts. Ieskats Brāļu draudzes sadraudzības kustībā mūsdienās (vada Dr.hist. Gundars Ceipe, Aldis Liepiņš (klavieres), Agnese Kanniņa-Liepiņa (vijole))

 

12:00 – 12:40 Kafijas pauze

 

Ātrijs, 1.stāvs

12:50 – 13:35 Izstādes “Nevar nerakstīt” apmeklējums un izstādes veidotājas, LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas  galvenās bibliogrāfes Sanitas Briežkalnes stāstījums

 

LNB veikala telpa, 1.stāvs

13:40 – 15:10  Akadēmiskie lasījumi:

 

13:40 – 14:00  LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Dr. hist. Gvido Straube “Vidzemes brāļu draudze un tās kultūrvēsturiskais mantojums”

14:05 – 14:25 LNB direktors Andris Vilks “Ķikuļa Jēkabu atceroties...”

14:30 – 14:50 LNB Letonikas un Baltijas centra vadošā pētniece Dr. phil. Beata Paškevica “Magdalēna Elizabete fon Hallarte – latviešu garīgās un nacionālās atmodas patronese”

14:55 – 15:15 Vēsturnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš “Frīdrihs Bernhards Blaufūss un “Vidzemes stāsti””

 

Izstāde “Nevar nerakstīt” ir apskatāma LNB līdz š.g. 27.martam. Tā ir veltīta trim neparastām epizodēm rakstītā vārda vēsturē: brāļu draudžu rokraksta literatūrai Vidzemē 18. gs. vidū; drukas aizliegumam Latgalē 19. gs. otrajā pusē; Sibīrijā uz bērza tāss rakstītām vēstulēm padomju represiju apstākļos 20. gs. 40. gados. Šie trīs vēsturiskie posmi pievērš uzmanību rakstītā vārda nozīmei cilvēku dzīvēs, kad indivīda brīvības ierobežošanas apstākļos rakstīšana bija nepieciešamība un izlaušanās iespēja. Ieeja bez maksas.

Plašāk: http://ej.uz/Nevar_nerakstit_2016

 

*Ievērojamā grāmatniecības un literatūras vēsturnieka Alekseja Apīņa monogrāfija “Neprasot atļauju: Latviešu rokraksta literatūra 18. un 19.gadsimtā”, kurā iekļauts arī vērienīgs pētījums par hernhūtiešu kustības pirmsākumiem Latvijā.