Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa Siguldas novada bibliotēkā iesākusies 9.novembrī – ar tematiskajām izstādēm „Draudzība Ziemeļos” un “... laimes puteklīšus kaisu...”


10.novembrī notika pirmais „Rīta stundas” lasījums „Draudzība Ziemeļos”, kurā piedalījās Siguldas pilsētas vidusskolas 4.c klase. Pirms lasījuma bērni prezentēja sava iemīļotākā Ziemeļvalstu rakstnieka iemīļotu grāmatu tēlu. Lieki teikt, ka pārliecinošās līderpozīcijās ierindojās brīnišķīgā zviedru autore Astrīda Lindgrēna un viņas Pepija Garzeķe.

Taču, sākoties lasījumam sveču gaismā, sanākušie bērni, draudzīgi sasēduši ap svecīti un lasīdami priekšā, tika ievesti norvēģu rakstnieces Marijas Parras grāmatas „Vafeļu sirds” pasaulē. Izlasītie fragmenti iepazīstināja ar tās galvenajiem varoņiem – kaimiņbērniem Lēnu un Trilli un viņu tuvākajiem cilvēkiem – vectētiņu un vectanti, kura, pēc Lēnas un Trilles domām, vienīgā visā pasaulē prot izcept visgaršīgākās vafeļu sirdis. Teksta aprakstīto vidi palīdzēja iztēloties skaistā bilžu grāmata par Norvēģiju un kopīgi izspēlētā spēle par draudzību – kas ar ko draudzējas.

Noslēgumā visi „Rītas stundas lasījuma” dalībnieki ēda, uzminiet ko? Nu, protams, vafeles! Jāatzīst, ka 4.c klases skolēni par ļoti gardām atzina „Siguldas maiznieka” ceptās apaļās vafelītes, kuras esot tikpat gardas kā vecmāmiņas ceptās.

Savukārt 10.novembra vakarā, kad aiz loga jau melna tumsa, Siguldas novada bibliotēkā tika aizdegtas sveces, no plaukta ņemta viena islandiešu un viena norvēģu grāmata un likta goda vietā uz galda pie Islandes un Norvēģijas karodziņa. Tā gadskārtējā pasākumā – Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā, gada vistumšākajā laikā, lasot un klausoties, iepazinām Ziemeļvalstu kultūru un literatūru.

Šogad bibliotēkas darbinieces bija īpaši sarūpējušas ziemeļnieku noskaņu. Īpaši šim pasākumam tika sarūpēta leģendām apvītā norvēģu vikingu maltīte – Smalahove, kuras sastāvdaļas – kūpinātas aitas galvas gaļas izstrādājums bija speciāli vests no A/S Ivar Løne saimniecības Norvēģijā. Šo ēdienu pasniedz ar kāļu-kartupeļu putru, ko pēc īpašas receptes pašas darbinieces bija gatavojušas. Ēdiens bija tiešām gards, pēc kura baudīšanas klausījāmies Ivetas Hamčanovskas stāstījumā par norvēģu tautastērpu valkāšanas tradīcijām un kāzu svinēšanas tradīciju Hordalandas apvidū. Stāstījumu papildināja fotogrāfijas no norvēģu kāzu godiem, kā arī skarbās un neatkārtojamās fjordu zemes skati.

Kad noskaņa bija radīta, pienāca laiks grāmatu lasīšanai. Ieklausījāmies „Islandiešu sāgu” vēstījumos un fragmentos no norvēģu rakstnieces Herbjorgas Vasmu jaunās grāmatas „Šie mirkļi”. Katrs, kas bija atnācis tika arī pie lasīšanas un jāatzīst, ka šādai priekšā lasīšanai sveču gaismā ir sava burvība, kas šos tumšos vakarus padara gaišākus – uz mirkli nomainot steidzīgo mūsdienu dzīves ritmu ar brīdi, lai rāmi ieklausītos vēstījumā, iedziļinoties un pārdomājot par īstenām vērtībām.

Krēslas stundas lasījumu ideja ir dzimusi 1995.gada augustā, kad ziemeļvalstu bibliotēku biedrība aicināja savus biedrus uz ideju semināru Kopenhāgenā. Tur tika nolemts atdzīvināt priekšā lasīšanas paražu, kas labi bija pazīstama ne vien 19. gadsimta zviedriem un dāņiem, bet arī latviešiem.

Tagi: Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa