Rēzeknē, Ventspilī, Cēsīs, Jūrmalā, Valmierā un Jelgavā interesentiem būs iespēja apmeklēt īpašas kinoprogrammas, kas rosinās atcerēties, iepazīt no jauna vai veikt pilnīgi negaidītus atklājumus par savu dzimto pilsētu un novadu.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no mūsu valsts lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā audiovizuālā mantojuma glabātājiem, kurā uzkrāts nozīmīgs mūsu valsts vēstures audiovizuālais dokumentējums par Latvijas apdzīvotām vietām, cilvēkiem un politiskās, sabiedriskās un kultūras dzīves norisēm Latvijā no 1910. gada līdz pat mūsdienām. Īpaši nozīmīga un interesanta ir laikposmā no 1920. gada līdz 1996. gadam radīto kinohroniku un kinožurnālu kolekcija, kas sniedz iespēju arī pēc gadu desmitiem sajust apturēto laiku, redzēt dažādus notikumus, salīdzināt un apjaust daudzās vēsturiskās pārmaiņas, kas 20. gadsimtā ir skārušas Latviju.

 

2015. gada rudenī arhīvs ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu piedāvā visiem interesentiem apmeklēt kinolektorija ciklu „Nepārejošā Latvija. Salas laika upē”. Kinolektorija ciklam izvēlētas sešas pilsētas  Rēzekne, Ventspils, Cēsis, Jūrmala, Valmiera, Jelgava  kā salas laika upē, par kurām uzkrāts bagātīgs filmējumu klāsts, sākot ar pirmajiem neatkarīgās valsts gadiem, aptverot nacistiskās Vācijas un padomju okupācijas periodus, līdz pat neatkarības atjaunošanai. Šajās pilsētās demonstrēs konkrētai pilsētai veltītu kinoprogrammu, ar kuras palīdzību skatītājiem būs iespēja atcerēties, iepazīt no jauna vai veikt pilnīgi negaidītus atklājumus par savu dzimto pilsētu un novadu. Kinoprogrammas papildinās kinozinātnieka Agra Redoviča stāstījums par kinodokumentiem un tajos atspoguļotajiem notikumiem.

 

Kinolektorija ciklu arhīvs organizē sadarbībā ar pilsētu pašvaldību institūcijām – Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē, Ventspils bibliotēku, Cēsu Centrālo bibliotēku, Jūrmalas Kultūras centru, Valmieras Kultūras centru, Jelgavas reģionālo tūrisma centru. 

 

Kinolektorija programmas pamatā izmantoti unikāli 1920. -1930. gadu kinožurnāli „Latvijas filmu hronika”, „Latvijas skaņu hronika” un dokumentālās filmas, kuras radījuši tā laika pazīstamākie Latvijas hroniku un filmu veidotāji Arnolds Cālītis (1883-1972), Jānis Sīlis (1886-1970), Mārtiņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) un citi. 

 

Pilsētu dzīves norises plaši un daudzpusīgi atspoguļo arī kinožurnāli „Padomju Latvija”, „Māksla”, „Pionieris”, „Sporta apskats”, „Latvijas hronika”, „Pastarītis” un citi, kurus veidojuši režisori Aleksandrs Jevsikovs, Irina Masa, Laimons Gaigals, Aloizs Brenčs, Imants Brils, Hercs Franks, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Juris Podnieks, Varis Krūmiņš, Andrejs Apsītis, Laima Žurgina, Jevgeņijs Paškēvics, Romualds Pipars un daudzi citi Latvijas kinovēsturē pazīstami autori. Minēto pilsētu atklāsmei veltītas arī Rīgas kinostudijas, Rīgas dokumentālo filmu studijas, Telefilma „Rīga” veidotās dokumentālās filmas, kuras ar savdabīgāku kino izteiksmes līdzekļu valodu papildina kinohroniku koncentrēto sižetisko skatījumu. 

 

Kinolektorija programma

 

Rēzeknē 2015. gada 5. septembrī plkst. 11.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) kinoprogramma, kas atklāj veco un jauno Rēzekni, personības un norises pilsētā laikposmā no 1923. gada līdz 1992. gadam. Hronikās apstādinātais un iemūžinātais laiks ļauj piedalīties 9. Rēzeknes kājnieku pulka svētkos 1923. gadā un Latgales jaunatnes 1. Dziesmu un sporta svētkos 1925. gadā, vērot Pļaujas svētkus un brīvdabas tēlojumu „Svētā zeme” 1936.gadā, pieminekļa Latgales atbrīvotājiem atklāšanu 1939. gadā, piedalīties Rēzeknes 700 gadu jubilejā un Vispasaules latgaļu konferencē 1992.gadā. Pirmo reizi publiskai demonstrēšanai piedāvājam Jāņa Doreda veidoto 1920.gadu kinožurnālu „Latvijas hronika” par zirgu skriešanas sacīkstēm Rēzeknē! 

 

Ventspilī 2015. gada 24. septembrī plkst. 12.00 Ventspils bibliotēkā (Akmeņu ielā 2, Ventspilī) kinoprogramma, kurā kino kadri stāsta par Venstpili no 1924.gada līdz 1990.gadu sākumam. Vislielākā uzmanība kinohroniku skatījumā pievērsta Ventspils ostai dažādos laikposmos, sākot no sižeta par kokmateriālu iekraušanu kuģī Ventspils ostā 1924.gadā līdz mūsdienām. Pilsētas izaugsmi atspoguļo hroniku sižeti par pilsētas labiekārtošanas darbiem, Ventspils universālveikalu un mūzikas vidusskolu, sacensībām jaunajā Ventspils velotrekā, rūpnīcu „Ventspils koks”, Ventspils pludmali, jauno tiltu pār Ventu, pilsētas pašdarbības kolektīvu uzstāšanos, Ventspils vēstures un jūras zvejniecības brīvdabas muzeju, Ventspils naftas eksporta bāzi un ostas rūpnīcu, ekoloģisko situāciju pilsētā. 

 

Cēsīs 2015. gada 14. oktobrī plkst. 18.00 Cēsu Centrālajā bibliotēkā (Raunas ielā 1, Cēsīs) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā būs iespēja redzēt Kārļa Ulmaņa viesošanos Cēsīs 1934. gadā un Cēsu pulka skolnieku rotas pieminekļa atklāšanu 1938.gadā, kā arī padomju laika hroniku kadrus par Cēsu dzelzceļa stacijas celtniecību, universālveikala atklāšanu, Cēsu amatniecības skolu, Dziesmu dienām Cēsīs, Cēsu simfoniskā orķestra 10 gadu jubileju, pilsētas parkiem, Latvijas ziemas sporta spēļu atklāšanu Cēsīs, atpūtas namu „Cīrulīši” un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Cēsīs. 

 

Jūrmalā 2015. gada 13. novembrī plkst. 18.00 Jūrmalas Kultūras centrā (Jomas ielā 35, Jūrmalā) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā senākie kinokadri rodami 1920. gada hronikā, bet mūsdienu periodu atspoguļo 1996. gada kinožurnāls „Latvijas hronika”, kur redzams Latvijas Valsts prezidents G. Ulmanis vēlēšanu iecirknī Jūrmalā. Kinokadros ir fiksētas 1930. gada Jūrmalas skaistumkaralienes vēlēšanas, vairāku vilciena līniju atklāšana uz Jūrmalas stacijām, Jūrmalas restorāni un kafejnīcas, sanatorijas un atpūtas nami, Dzintaru koncertzāle, Bulduru Dārzkopības vidusskola un citas norises, cilvēki un objekti, kas saistīti ar Jūrmalu. Jūrmalai veltītas arī dokumentālās un reklāmfilmas: „Rīgas Jūrmala”, „Jūrmala”, „Sveika, Jūrmala!”.

 

Valmierā 2015. gada 16. novembrī plkst.18.00 Valmieras Kultūras centrā (Rīgas ielā 10, Valmierā) kinoprogramma ar Valmierai veltītajām hronikām no 1923. gada līdz 1990. gadam. Vēsturiski kadri kinolentē ataino 4.Valmieras kājnieku pulka karoga ievētīšanu 1923. gadā, arheoloģiskos izrakumus Valmieras pilskalnā 1938. gadā, Dziesmu svētkus Valmierā 1944. gada jūlijā un gatavošanos Dziesmu svētku 75 gadu jubilejai Valmierā. Būs iespēja apskatīt vēsturiskus kadrus par kinoteātri „Gaisma”, Valmieras Piena kombinātu, jaunajām dzīvojamām mājām un to iemītniekiem Valmierā, Valmieras stikla šķiedras kombināta pirmo produkciju, Valmieras pilsētas ielas un pieminekļus, Valmieras Drāmas teātra 60 gadu jubilejas svinības un daudzas citas vēsturiskas norises un vietas Valmierā. Stāstot par Valmieru, nevar nepieminēt arī Valmierai veltīto režisora un operatora Ivara Selecka dokumentālo filmu „Valmieras meitenes”.

 

Jelgavā 2015. gada 18. novembrī plkst. 16.00 Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torņa konferenču telpā (Akadēmijas ielā 1, Jelgavā) pilsētai veltīta kinoprogramma, kurā būs iespēja iepazīties ar kinolentē fiksētajiem kadriem no filmas „Mītavas zemkopības skolas audzēkņi pastaigā un vingrošanas svētkos” 1911. gadā, vērot 3. Jelgavas kājnieku pulka svinības 1929. gadā, Jāņa Čakstes pieminekļa atklāšanu 1930. gadā, Pļaujas svētkus Jelgavā 1937. gadā. Padomju perioda hroniku sižeti vēsta par pēckara pilsētas atjaunošanas darbiem, jaunās poliklīnikas un kinoteātra atklāšanu, par Jelgavas bērnu sporta skolu, par jauno dzelzceļnieku klubu, pilsētas jaunceltnēm, jauniešu kafejnīcu „Dzirkstele”, rūpnīcas RAF celtniecību un atklāšanu, sadzīves pakalpojumu kompleksu un citiem notikumiem Jelgavā.

 

Vienas kinoprogrammas ilgums ~ 2 stundas.

 

Kinolektorija apmeklējums bez maksas.

 

Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.