"Pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir apliecinājusi Latvijas spēju ļoti sekmīgi vadīt ES politisko dienaskārtību un parādījusi mūsu valsts un arī kultūras nozares mērķtiecību, atbildību un spēju ātri reaģēt uz aktuālajiem notikumiem, un solidarizēties ar citām dalībvalstīm," atzīst kultūras ministre Dace Melbārde.

Aizvadīto sešu mēnešu laikā ir izdevies aktualizēt ES dienas kārtībā jautājumu par ES informatīvās telpas aizsardzību un stiprināt izpratni par kultūras un radošo industriju pozitīvo ietekmi uz citu sektoru attīstību.

Latvijas prezidentūras nodrošināšanā bija iesaistīti vairāk nekā 30 kultūras ministrijas darbinieki. Kultūras, audiovizuālajā un autortiesību jomā Briselē norisinājās 12 ES Padomes darba grupu sanāksmes; šo jomu politiskās darba kārtības 10 pasākumos Latvijā piedalījās 1260 dalībnieki.

 
Latvijas prezidentūras paveiktais kultūras, audiovizuālajā un autortiesību jomā:

 
Pieņemti Padomes secinājumi par kultūras un radošo industriju nozīmi Eiropas attīstībā

Latvijas prezidentūras laikā tika izstrādāti un pieņemti Padomes secinājumi par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu – inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai.

Secinājumos apkopoti ES dalībvalstu politikas veidotāju un nozaru ekspertu ieteikumi dalībvalstīm un Eiropas Komisijai par to, kā kultūras un radošajām industrijām raksturīgās zināšanas un prasmes var veicināt citu nozaru attīstību un radīt inovatīvus un funkcionālus risinājumus dažādiem mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem.

Padomes secinājumos īpaši uzsvērta dizaina domāšanas pieeja un radošu partnerību veidošana starp dažādiem sektoriem. Šiem secinājumiem ir būtiska loma Digitālā vienotā tirgus stratēģijas attīstībā, jo digitālais vienotais tirgus nav iedomājams bez inovācijām un kvalitatīva satura. Lielu ieguldījumu secinājumu izstrādē sniedza Latvijas prezidentūras augsta līmeņa starptautiskās konferences, kas notika Radošās darbības nedēļas "radi!" laikā Rīgā:

11. un 12. martā konferencē "Kultūras un radošo industriju pārneses process" ar praktiskiem piemēriem tika apzināta kultūras un radošo industriju ietekme uz ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu, sabiedrības labbūtību un pilsētvides un reģionu ilgtspējīgu attīstību.

Savukārt 12. un 13. martā konferencē "Kultūras mantojuma, laikmetīgās arhitektūras un dizaina mijiedarbība" tika izstrādāts kopīgs paziņojums ar aicinājumu veicināt uz cilvēku vērstu pieeju, īstenojot inovācijas vēsturiskajā vidē, kā arī piešķirt lielāku vērību oriģinālu kultūrvēsturisku vērtību saglabāšanai. Paziņojumā iekļauts arī ierosinājums Eiropas Komisijai noteikt 2018. gadu par Eiropas kultūras mantojuma gadu.

 
Vienota nostāja par vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvības aizsardzību Eiropā


Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijā Parīzē 2015. gada 7. janvārī, Latvijas prezidentūra apvienoja visu ES dalībvalstu kultūras ministrus kopīgā paziņojumā, kas apliecina ES dalībvalstu vienotību Eiropas vērtību – vārda un mākslinieciskās izteiksmes brīvības – aizsardzībā.

Kopš neatminamiem laikiem māksla ir iedvesmojusi uz pārdomām, raisot jaunas idejas un cīnoties pret neiecietību un izpratnes trūkumu. Tieši izteiksmes brīvība daudzveidīgas kultūras vidē pārvērš šīs idejas jēgpilnā dialogā, teikts ES kultūras ministru 2015. gada 11. janvāra paziņojumā.
 
 
Apzinātas iespējas stiprināt Eiropas audiovizuālo mediju telpu

Latvijas prezidentūrai izdevās parādīt, ka Baltijas valstu telpas aizsardzība ir visas Eiropas jautājums un par to ir jārūpējas, strādājot kopā visām dalībvalstīm un Eiropas institūcijām. Audiovizuālās jomas attīstību atbildīgie ministri deva stratēģisku redzējumu par Audiovizuālo mediju pakalpojuma direktīvas izvērtēšanas procesu un piekrita, ka ir jādomā gan par ātrās reaģēšanas mehānisma izveidošanu, gan par esošo mehānismu efektivitātes palielināšanu, tostarp jāstiprina ES neatkarīgie regulatori un to pārrobežu sadarbība.

Latvijas prezidentūras laikā notika ministru debates un nozares ekspertu diskusijas par to, kā nodrošināties pret naida runas, propagandas un dezinformācijas kampaņu izplatību Eiropas mediju telpā. Nozīmīgākās diskusijas notika Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomē 19.maijā Briselē, kuru vadīja kultūras ministre Dace Melbārde, kā arī starptautiskajā konferencē „Eiropas audiovizuālo mediju tirgus stiprināšana – eiropeiskās identitātes attīstībai,” kas norisinājās Rīgā no 9. līdz 10.martam.
 
 
Sniegti priekšlikumi autortiesību modernizēšanai digitālajā laikmetā

Ņemot vērā ES autortiesību regulējuma modernizēšanas būtisko lomu Digitālā vienotā tirgus pilnveidē, trīs nozaru ES ministru padomēs – Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomē, Konkurētspējas padomē un Telesakaru padomē – dažādu nozaru ministri sniedza vadlīnijas par autortiesību regulējuma attīstību nākotnē, reaģējot uz Eiropas Komisijas nesen izstrādāto Digitālā vienotā tirgus stratēģiju.

Vairākos augsta līmeņa ekspertu pasākumos tika uzsvērts, ka jārada apstākļi, kas veicina kvalitatīva satura radīšanu un kultūru daudzveidību, kā arī paredz tādus mehānismus, kas nodrošina atbilstošu atlīdzību autoriem un citiem tiesību īpašniekiem, kā arī veicina kultūras mantojuma materiālu atkārtotu izmantošanu izglītībā un radošajās industrijās. Vienlaikus tika atzīts, ka jādomā par to, kā novērst neatbilstošas ģeogrāfiskās bloķēšanas prakses, lai atvieglotu patērētāju piekļuvi saturam.
 
 
Realizēta līdz šim vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija pasaulē

"Daudzi no mums atskatās uz sešu mēnešu laikā paveikto, tomēr es gribētu vērtēt šo pieredzi plašākā kontekstā. Esmu gandarīta, ka kultūras jomā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir turpinājusi veiksmīgi aizsāktos Eiropas kultūras galvaspilsētas "Rīga 2014" projektus un bruģējusi ceļu turpmākām attīstības iespējām ceļā uz Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā, veicinot starptautisko sadarbību un stiprinot Latvijas tēlu ārvalstīs," uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

Pateicoties Latvijas prezidentūras kultūras programmai, Latvijas kultūras bagātības izskanējušas Eiropā un pasaulē, popularizējot Latviju kā talantīgu mākslinieku dzimteni, augstas kvalitātes kultūras sasniegumu un iedvesmas valsti. 107 kultūras pasākumi dažādās Eiropas un pasaules valstīs – izstādes, koncerti, filmas, izrādes un dzejas lasījumi – veidoja vērienīgāko Latvijas kultūras izcilības prezentāciju pasaulē kopš valsts neatkarības atgūšanas.

Ziņu sagatavoja:

Sintija Lase


Kultūras ministrijas
Nozares komunikācijas speciāliste


Tālr.: 28675333
E-pasts: Sintija.Lase@km.gov.lv
Mājas lapa: www.km.gov.lv
Twitter: @KM_kultura

Tagi: Kultūra