"Kas visvairāk mani dzīvē iepriecina? Tas brīdis, kad klajā nāk laba grāmata. Man patīk darbs, es to daru. Man nav nekādu citu vēlēšanos, kā tikai un vienīgi izdot grāmatas." (J. Elksnis / LKC izdevniecības vadītājs)

Latgales kultūras dzīvē ļoti svarīga loma pieder Latgales Kultūras centra (LKC) izdevniecībai, pateicoties tās nenogurstošajam un pašaizliedzīgajam vadītājam Jānim Elksnim. Izdevniecība rūpējas par latgaliešu valodu un literatūru, sekmē Latgales vēstures pētniecību, izdod grāmatas, kas vajadzīgas Latgalei, nevis tās, kas nes lielāku peļņu. Grāmatas top un atrod savus lasītājus.

1990. gada aprīlī ar mērķi atjaunot latgaliešu literatūras izdošanu un apzināt citas Latgales kultūras vērtības Rēzeknē nodibināja sabiedrisko organizāciju "Latgales Kultūras centrs". Ar 1990. gada 1. jūniju LKC izdevniecības vadīšanu uzņēmās Jānis Elksnis: "Protams, es toreiz varēju atteikties, bet man vienīgajam bija poligrāfiķa izglītība, biju strādājis PSRS Zinātņu akadēmijas izdevniecības tipogrāfijā Maskavā, biju beidzis poligrāfijas mākslas skolu Rīgā. Šī bija iespēja atgriezties savā profesijā." Strādāt J. Elksnis ir sācis no nulles - izdevniecībai nebija ne telpu, ne darbinieku, ne naudas.

Visas grāmatas pirms laišanas pasaulē ir izlasījis, izvērtējis un izrediģējis izdevniecības vadītājs. Bagātā darba pieredze apliecina, ka viņš ir profesionālis, kurš ne tikai atdod darbam savu sirdi un dvēseli, bet vēlas, lai arī citi, pamostoties nakts vidū, varētu atbildēt uz jautājumiem un aizstāvēt savu viedokli.

Pēc J. Elkšņa domām, pašdarbība izdevniecības lietās nav pieļaujama. LKC veiktie manuskriptu lasījumi atšķiras no tā, kā to dara parasts lasītājs. Sākumā ir jāiepazīstas ar rokrakstu (ja tas nav e-formātā), tad ir jālasa un jākoriģē. Un bieži vien nākas tā darīt pat 7 - 8 reizes. Šeit var pieminēt Ontona Rupaiņa grāmatu "Jaunō skūlōtōja", kurai J. Elksnis korektūru veica 12 reizes. Rūpīgā literārā rediģēšana prasa daudz laika un pūļu, jo īpaši tas ir attiecināms uz tekstiem latgaliešu valodā.

Tāpat LKC izdevniecībā tiek sagatavotas arī grāmatu ilustrācijas un mākslinieciskais noformējums. Grāmatas tiek izdotas ne vien latgaliešu, bet arī latviešu, krievu, angļu valodā. To vidū - dzeja, proza, zinātniski un populārzinātniski darbi, memuāri, garīgā literatūra, mācību līdzekļi.

J. Elkšņa vadītā izdevniecība nevairās no pretrunīgu grāmatu drukāšanas, jo jebkuras valsts pastāvēšanas vēsture ir sarežģīta un pretrunīga. Un noklusēt par notikušo nebūtu pareizi - lasītājam vai pircējam izlasītais ir jāvērtē pašam, piemēram, A. Rekšņas "Caur mežiem un purviem" un "Tālā Purvmala sapņos sērst nāk…"

20. gs. 90. gadu vidū LKC izdevniecības klajā laistās grāmatas ir bijušas ar ļoti nevienādu mākslinieciski poligrāfiskā izpildījuma kvalitāti, ko var pamatot ar zināšanu un darba iemaņu trūkumu. Taču katrs kvalitātes uzlabojums ne tikai prasīja daudz pūļu, bet arī nesa lielu gandarījumu par paveikto. Daudzus gadus grāmatu iespiešana bija iespējama, J. Elksnim apbraukājot Ludzas, Viļānu un Madonas tipogrāfijas. Nu jau daudzus gadus rasta sava pastāvīgā mītne tipogrāfijas paspārnē tepat Rēzeknē.

90. gados Rīgas lielākajās grāmatnīcās LKC izdotās grāmatas nebija atrodamas. 21. gs. sākumā izdevniecība savus iespieddarbus piedāvāja grāmatu bāzei Rīgā, taču tur, aizbildinoties ar pircēju mazo interesi, latgaliešu grāmatas netika pieņemtas. Līdz ar to latgaliešu literatūra ārpus Latgales bija nopērkama latgaliešu kultūras biedrībās, Romas katoļu baznīcās un Rīgas katoļu garīgajā seminārā. Vēlāk situācija ir mainījusies, tagad LKC grāmatas citviet Latvijā palīdz izplatīt arī biedrība "Latgolys Studentu centrs".

Līdz 1997. gadam, gatavojot izdevumu tāmi katrai grāmatai un iesniedzot to Kultūras ministrijai (KM), izdevniecība saņēma līdzekļus - tas skaitījās valsts pasūtījums. Bet jau 1998. gadā nauda bija piešķirta tikai divām grāmatām: "Tāvu zemes kalendaram" un "Olūtam". KM valsts sekretārs par līdzekļu samazināšanu esot atrakstījis - ir jāatbalsta arī citas Latgales kultūras darbības jomas.

Ejot līdzi laikam, J. Elksnis pats saviem spēkiem ir apguvis projektu rakstīšanu, meklē naudu, organizē izdevniecības darbu. Tiek meklētas un izmantotas visas iespējas, lai grāmatas nonāktu līdz lasītājam. Dažiem izdevumiem tiek daļējs Kultūrkapitāla fonda, dažiem - uzņēmēju vai pašvaldības materiālais atbalsts.

Nevar saskaitīt, cik reižu 25 gadu garumā virinātas dažādu fondu, iestāžu un organizāciju durvis, cik vēstuļu nosūtīts Latgales pašvaldībām ar atbalsta lūgumu, cik projekti ir uzrakstīti. Ir jāapbrīno izdevniecības vadītāja neatlaidība un spēja nenolaist rokas pat tad, kad Kultūrkapitāla fonds 2010. gadā nepiešķir naudas līdzekļus pat "Tāvu zemes kalendara" izdošanai.

Tomēr laikraksts "Rēzeknes Vēstis" regulāri ievieto informāciju par jaunākajām LKC izdevniecības grāmatām. Notiek veiksmīga sadarbība ar Latgales Kultūrvēstures muzeju, Rēzeknes Latgaliešu biedrību, Vl. Loča Latgaliešu rakstniecības muzeju, Rēzeknes Centrālo bibliotēku, arī ar Rēzeknes pilsētas domi.

Vislielāko gandarījumu J. Elksnim sniedz tas, ka viņš var redzēt sava darba augļus, un šo darbu viņš nemainītu ne pret kādu citu. Viņa vadībā izdevniecība meklē gan jaunus, gan jau sen savu vārdu pierādījušus autorus, sadarbojas ar daudzām iestādēm, dažādām organizācijām un atsevišķām personām ārzemēs. Elkšņa kungs runā ar pasūtītājiem, pieņem apmeklētājus, dod padomus, pa tālruni skaidro grāmatu drukāšanas iespējas.

2002. gadā Rēzeknē viesojās Hidekazu Takahaši - japānis, kurš, izmantojot gramatikas grāmatas un vārdnīcas, divos gados patstāvīgi ir apguvis latgaliešu valodu. Vairākus gadus Hidekazu uztur ciešus kontaktus ar LKC izdevniecības vadītāju, un viņa mājās Osakā ir sakrājusies visai apjomīga latgalisko grāmatu bibliotēka.

Grāmatu izdošanas darbā vienādi svarīgs ir gan izdošanas, gan izplatīšanas process. Kas attiecas uz izplatīšanu - tā vienmēr būs tālu no vēlamā: pircēju līdzekļu trūkums un vienkārši nabadzība, kūtrums un vienaldzība... Tieši tāpēc katru gadu LKC izdevniecība dāvina grāmatas Latgales pilsētu un pagastu tautas bibliotēkām. Izdevniecības dāvinājumi regulāri nokļūst skolās, cietumos, pansionātos.

Bezmaksas dāvinājumi pastāv, jo ir ļoti grūti samērot kultūrvēsturisko mērķi un ekonomisko izdevīgumu. LKC izdevniecība pēc savas būtības nav komercuzņēmums, jo izdod ierobežota pieprasījuma grāmatas. Tomēr, lai arī J. Elkšņa vadītā izdevniecība nevar lepoties ar iespaidīgiem ražošanas apjomiem un ievērojamu peļņu, tik un tā tā ir ieguvusi ļoti labu reputāciju. Jo īpaši tāpēc, ka vienlīdz ciena gan savus autorus, gan uzticīgos lasītājus.

Par sevi Elkšņa kungs parasti runā negribīgi, bet labprāt lepojas ar savu "galveno" grāmatu - "Tāvu zemes kalendaru" un tradīcijām bagāto literāro rakstu krājumu "Olūts", jo tie ir regulārie izdevumi latgaliešu literārajā valodā. "Lielākais gandarījums ir par to, ka iznāk grāmatas par Latgali un latgaliešu valodā. Literatūra attīstās tikai tad, ja rakstnieki raksta un ja izdevēji izdod viņu grāmatas, nevis kad manuskripti nogulst skapjos," atzīst J. Elksnis.

J. Elksnis ir sarakstījis grāmatas "Grāmatas mākslinieciskā konstruēšana" (1996) un "Izdevējdarbība" (2000), 1996. gadā kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Rēzeknes filiāles pasniedzēju grupu aizstāvējis mākslas maģistra darbu "Grāmatas mākslinieciskā konstruēšana", kurā tika apkopota arī paša bagātā pieredze. Ne velti Andris Vējāns augstu ir novērtējis Franča Trasuna grāmatas "Dzīve un darbi" poligrāfiski māksliniecisko apdari.

Pašaizliedzīgais grāmatizdevēja darbs ir novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni un Latvijas Valsts aizsardzības fonda Goda zīmi, J. Elksnim ir piešķirts arī Rēzeknes Goda pilsoņa tituls. Elkšņa kungs ir ceremonijas "Latvijas lepnums" balvas ieguvējs nominācijā "Novadnieks" un Latgales kultūras Gada balvas "Boņuks" ieguvējs par ilggadīgu ieguldījumu latgaliešu kultūrā. Viņš ir saņēmis arī Latgales plānošanas reģiona Atzinības rakstu par LKC izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

Lai gan lielākā daļa LKC izdoto grāmatu ir paredzēta tieši latgaliešiem, Latvijas Universitātes asociētā profesore, valodniece Lidija Leikuma uzskata, ka daudzas no tām būtu lasāmas visā Latvijā. "Ja domājam, ka bez latgaliskā var iztikt, tad tas tikai liecina par mūsu ierobežoto domāšanu," saka valodniece.

"Es nemaz nezinu, ko nozīmē atpūsties. Es tāpat lasītu grāmatas," smejot atzīstas J. Elksnis. Izdevniecības jubilejā Rēzeknes Centrālā bibliotēka novēl izdevniecībai un tās vadītājam daudz labu iespēju un izdevību, daudz draugu un atbalstītāju, daudz rakstītāju un lasītāju, lai nākotnē dienasgaimsu ierauga vēl ne mazums kvalitatīvu grāmatu. Tāpat savā un visas Latgales lasītāju vārdā pateicamies par grāmatu dāvinājumiem Latgales bibliotēkām!

Rēzeknes Centrālā bibliotēka, atsaucoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas aicinājumam veidot reģionālo kultūras vērtību sarakstus un iemūžināt vietējās kultūras vērtības fotogrāfijās, ierindo LKC izdevniecību un Jāni Elksni šajā sarakstā un foto pievieno Bibliotēku portāla reģionālo kultūras vērtību fotogalerijā.

 

***
Informācija sagatavota, izmantojot publikācijas reģionālajā presē (laikr. "Latgales Laiks", "Ludzas Zeme", "Rēzeknes Vēstis", "Vaduguns", "Vietējā Nedēļas Avīze")

Ziņu sagatavoja:

<p>&lt;p&gt;Žanna Stramkale&lt;/p&gt; &lt;p&gt;Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vecākā bibliotekāre&lt;/p&gt;</p>

Tagi: Izdevējdarbība, Latgaliešu kultūra, Latgales Kultūras centra izdevniecība, Jānis Elksnis