Šī gada 16. janvārī aprit ievērojamā trimdas latviešu valodnieka un bibliogrāfa profesora Benjamiņa Jēgera (1915–2005) simtgade. B. Jēgers uzskatāms par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu zinātniekiem.

Atzīmējot un godinot viņa 100. gadskārtu un profesionālo devumu, 2015. gada martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisināsies B. Jēgera piemiņai veltīti lasījumi, kā arī tiks atklāta izstāde, kas iepazīstinās ar zinātnieka personību un dzīvi.

Piemiņas lasījumi noritēs kā trīsdaļīgs stāstījums par B. Jēgera daudzpusīgo darbību un tās aktualitāti mūsdienās. Par B. Jēgeru kā valodnieku, latviešu 17. gs. tekstu atradēju un pētnieku stāstīs Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks Jānis Krēsliņš. Savukārt LNB Letonikas un Baltijas centra pētniecības sektora vadītājs Viesturs Zanders pievērsīsies valodnieka bibliogrāfiskajam veikumam un tā novērtējumam trimdā. Lasījumus noslēgs LNB direktors Andris Vilks, iepazīstinot interesentus ar ārvalstu bibliografēšanas problemātiku.

Izstādē centrālā vieta būs ierādīta B. Jēgera mūža lielākajam veikumam – “Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfijai” – visos pasaules kontinentos izkaisīto latviešu kultūras dzīvi aptverošam izdevumam. Nozīmīga loma bibliogrāfijas veidošanā bijusi B. Jēgera ideju un darbības atbalstītājiem. Izstādē ietverti materiāli no sarakstes ar līdzstrādniekiem, kas ir bijusi daļa no apjomīgā veikuma. Vienlaikus ekspozīcijā būs apskatāmi zinātnieka darbi valodniecībā un vecākās latviešu rakstniecības pieminekļu pētniecībā.

Benjamiņš Jēgers dzimis 1915. gadā Jelgavā. Savu bērnību un agrīnos skolas gadus viņš pavadījis Liepājā. Beidzis Rīgas  pilsētas 2. ģimnāziju un studējis ģermāņu valodniecību un baltu filoloģiju Latvijas Universitātē. 1944 gadā devies emigrācijā.

Trimdā B. Jēgers turpināja iesāktās baltu valodas studijas Getingenas Universitātē Vācijā, 1949.  gadā iegūstot doktora grādu baltu filoloģijā, sanskritā un somugru filoloģijā. 1953. gadā viņš ieguva maģistra grādu bibliotēkzinātnē Kolumbijas Universitātē Ņujorkā. Pēc studijām B. Jēgers strādājis par bibliotekāru Midlberijas koledžā Vermontā un Jeilas Universitātē Konektikutā, darbojies arī kā baltu valodniecības viesprofesors Lundas Universitātē Zviedrijā un vācu valodas un literatūras profesors Kentukī Centra koledžā Denvilā. Savukārt līdz aiziešanai pensijā B. Jēgers bijis vācu valodas un literatūras profesors Ziemeļilinoisas Universitātē Dekalbā.

Zinātnieks sarakstījis un publicējis ievērojamu skaitu nozīmīgu darbu valodniecībā, vecākās latviešu rakstniecības pieminekļu pētniecībā un bibliogrāfijā.
Pie Jēgera nozīmīgākajiem darbiem minama Getingenas Universitātē izstrādātā un aizstāvētā disertācija "Neizprastā baltu vārdu nozīmes maiņa" (Verkannte Bedeutungsverwandschaften baltischer Wörter, 1949) un 1971. gadā publicētā  profesora Viljama Šmālstīga (William Schmahlstieg) un Benjamiņa Jēgera angļu valodā tulkotā J. Endzelīna monogrāfija "Baltu valodu skaņas un formas" (Comparative Phonology and Morphology of the Baltic Languages).

B. Jēgeram ir ievērojama loma arī vecākās latviešu literatūras agrāk nezināmo izdevumu apzināšanā un jaunatklāšanā Rietumu pasaules arhīvos un bibliotēkās. 1960. gadā viņš publicēja "16. un 17. gs. latviešu iespieddarbu sarakstu" (Verzeichnis der lettischen Drucke des 16. und 17. Jahrhunderts). Viens no sensacionālākajiem B. Jēgera  atradumiem bija par sen pazudušu uzskatītais Jāņa Reitera (Johannes Reuter) Bībeles tulkojuma paraugs Upsalas Universitātes bibliotēkā, kas iespiests Rīgā 1675. gadā. Šī krājuma faksimilizdevums (1975) ietver B. Jēgera rakstītu ievadu un komentārus latviešu un vācu valodā.

Sākot ar 1987. gadu, B. Jēgers bija akadēmiskās organizācijas "Ramave" rakstu krājuma "Ceļi" redaktors.

B. Jēgera lielākais mūža veikums ir "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija" (Bibliography of Latvian Publications Published Outside Latvia) piecos sējumos, ko no 1968. gada līdz 1996. gadam izdeva apgāds "Daugava" Stokholmā (pēdējo sējumu iespieda Rīgā), tas aptver laika posmu no 1940. gada vidus līdz 1991. gadam. Šie sējumi apraksta trimdā izdotās latviešu grāmatas, brošūras, periodiskos izdevumus, notis, kartes un nozīmīgāko sarīkojumu izdevumus (programmas un katalogus), kā arī latviešu autoru publikācijas cittautu apgādos. Publicētie sējumi aptver 11 250 nosaukumu, no kuriem liels skaits sastāv no daudziem sējumiem vai ilggadīgiem periodisko rakstu izdevumiem. "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940-1991" dokumentē plašo latviešu trimdu visdažādākajās sabiedriskās dzīves jomās.

1996. gadā B. Jēgers apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2000. gadā viņš kļuvis par Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balvas laureātu.
1992. gadā B. Jēgeru ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli.

 

 

***

Foto: Jaunā Gaita Nr. 211, decembris 1997, http://zagarins.net/jg/jg211/JG211_Ekmanis-Jegers.htm

Ziņu sagatavoja:

Augusts Zilberts
Sabiedrisko attiecību speciālists
Komunikācijas un mārketinga nodaļa
Latvijas Nacionālā bibliotēka
E-pasts: augusts.zilberts@lnb.lv

Tagi: Benjamiņš Jēgers