Pirmdien, 12. janvārī, tika prezentēts Rīga 2014 un Satori.lv redakcijas veidotais rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai", kurā plašā kontekstā aprakstīti procesi, ko Eiropas kultūras galvaspilsētas gads uzsāka Rīgā.

"Šis rakstu krājums turpina diskusiju par to, kā saglabāt Eiropas kultūras galvaspilsētas gada efektu un tālāk attīstīt iestrādes, kurām pamati veiksmīgi likti Rīga 2014 programmas kontekstā. Prieks, ka rakstu krājuma prezentācija notiek laikā, kad Rīga 2014 galvenais partneris Lattelecom skatītājiem piedāvā kultūrai veltīto pop-up kanālu, apliecinot ieinteresētību paplašināt kultūras pieejamību arī turpmāk," pauž Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Aptverot visdažādākos kultūras notikumus Rīgā, rakstu krājumā "Rīga kā vieta kultūrai" autori apskata tēmas, kas ir svarīgas Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas efekta saglabāšanai. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads ir kalpojis kā pagrieziena punkts un mobilizācija kultūrai, jēgpilni un saturīgi izceļot mūsu kultūras identitāti, talantus un izcilības Eiropas kopainā, stiprinot ikvienā cilvēkā apziņu par viņa radošumu un īpašo nozīmi. Šis ir tas kvalitatīvais lēciens, lai kultūras klātbūtne cilvēku ikdienā būtu dienišķa vajadzība, nevis neregulāra, spontāna izvēle.

Sarunā ar nodibinājuma Rīga 2014 Māksliniecisko padomi tiek skaidrots, ko Rīga šogad ir iemācījusies un ko tā par sevi ir pastāstījusi citiem. Esejās un rakstos ir uzdoti arī citi svarīgi jautājumi. Ko Rīgā var meklēt iebraucēji - ne tikai no ārzemēm, bet arī no Latvijas reģioniem. Ko Rīgai nozīmīgu devuši mūzikas festivāli? Kādu jaunu skatupunktu uz Rīgu mums ir devusi jaunā Gaismas pils ēka? Kāda ir kultūras nozīme bērna izaugsmē? Kā pilsēta var kļūt par iedvesmas avotu topogrāfiskai dzejai? Kā latviešu 20.gadsimta mākslu redz kritiķis no Sanktpēterburgas? Kā mākslas akcijas saliedē Rīgas pamatiedzīvotājus? Vai Rīga ir kinoteātru pilsēta? Vai pastāv Rīgas kultūras virtuālā telpa? Kāda nozīme ir tukšajām pilsētas vietām un pamestām ēkām?

"Uz pilnīgi visiem jautājumiem atbildēt vienā šādā izdevumā nebija iespējams, taču mēs ceram, ka tajā paustais ļaus uzdot jaunus jautājumus un turpināt sarunu par Rīgu kā vietu kultūrai," pauž izdevuma redaktors Ilmārs Šlāpins.

Nodibinājuma Rīga 2014 un interneta žurnāla Satori.lv kopīgi veidotā rakstu rājuma "Rīga kā vieta kultūrai" redakcija: Ilmārs Šlāpins, Antonija Skopa-Šlāpina, Dace Bargā, Elizabete Lukšo. Vāka foto Ģirts Raģelis. Avīze veidošanā piedalījušies: Armands Znotiņš, Ilmārs Šlāpins, Pauls Bankovskis, Anda Baklāne, Santa Remere, Kārlis Vērdiņš, Pāvels Arseņjevs, Daniela Zacmane, Krista Burāne, Zane Radzobe, Ilva Skulte, Jānis Taurens u.c.

Rakstu krājums būs bezmaksas pieejams Latvijas kultūras iestādēs, galvaspilsētas radošajās kafejnīcās, kā arī tiks iekļauts bibliotēku krājumos visā Latvijā. Ikviens interesents to var saņemt Rīga 2014 Preses centrā (Rīgas Kongresu namā, K.Valdemāra ielā 5). Rakstu krājums tiks izdots arī angļu valodā un to saņems Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē viesi un Latvijas vēstniecības ārvalstīs. Rakstu krājums "Rīga kā vieta kultūrai" ir daļa no Rīga 2014 informatīvo izdevumu sērijas, dažādos aspektos stāstot par Rīga 2014 programmu. Kopš 2013. gada pavasara kopumā rīdzinieki un pilsētas viesi saņēmuši vairāk nekā 600 tūkstoši bezmaksas Rīga 2014 informatīvās avīzes.

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu organizē nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.

Ziņu sagatavoja:

Linda Pastare


Nodibinājuma "Rīga 2014"


Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja


Tālr.: 29374438
linda.pastare@riga2014.org
www.riga2014.org

Tagi: Kultūra, Rakstu krājumi