Decembrī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas lasītavā saņemti unikāli izdevumi, vēsturiskā albuma "Terra Mariana" faksimilizdevums un zinātniskie komentāri. Albums ir unikāla vēstures liecība. Tas izdots 1888. gadā tikai vienā eksemplārā, un tā oriģināls glabājas Vatikāna apustuliskajā bibliotēkā.

Krāšņo albumu kā dāvanu no Rīgas saņēma tolaik ļoti ietekmīgais pāvests Leo XIII. Albumā atspoguļota kristīgās ticības vēsture Livonijā, ko mēdza saukt arī par Marijas zemi (Terra Mariana).


Pavisam īsi raksturojot, tā ir Baltijas vēstures retrospekcija 700 gadu garumā no Baltijas katoliskās aristokrātijas skatu punkta. "Tie ir notikumi, kuros parādās galvenokārt Baltijas katoliskā aristokrātija, kurai šeit ir ļoti dziļas saknes, sākot no 13.gadsimta. Taču šeit parādās arī citi vēstures "aktieri" - tie ir Austrumbaltijas pamatiedzīvotāji - kurši, letgaļi, līvi un daudzi citi, kas ir nākuši un gājuši cauri šīm vēsturiskajām teritorijām. Šeit ir parādīts tas, kādas politiskās struktūras un institūcijas ir veidojušās un  nomainījušas viena otru vēsturiskajā attīstībā," stāsta Andris Levāns, komentāru sējuma zinātniskais redaktors.


Albums ir bagātīgi ilustrēts, tā 60.lapā aizsākas Zemgalei un Kurzemei veltīta ilustrāciju sērija. Pirmais šīs sērijas attēlojums veltīts Jelgavas vēsturei no 13. līdz 19. gadsimtam. Jelgava 13.gs. otrajā pusē bija svarīgs stratēģisks punkts Zemgales kristianizācijā. No Daugavpils uz Jelgavu 1783.gadā tika pārcelts Livonijas bīskapijas sēdeklis, kas pilsētā pastāvēja līdz 1798. gadam.


Gleznotāja Artura Baumaņa veidotajā krāsainajā akvarelī tiek apvienotas gan reālijas, gan izteikti simbolisks, 19. gadsimta otrās puses stilistikai atbilstoši romantizēts pagātnes un tās pieminekļu traktējums: krāsains skats uz Jelgavu no upes pretējā krasta, izceļot pilsētas silueta aprises, ar paskaidrojumu "Jelgava, Kurzemes un Zemgales cildenā pilsēta dibināta 1271. gadā"; mestra Manderna 1265. gadā dibinātā vecā Jelgavas pils; Frančesko Bartolomeo Rastrelli 18. gadsimtā celtā Jelgavas pils; Svētajam Moceklim Georgam veltītā 1634. gadā celtā Jelgavas draudzes baznīca.


Daudzi attēla sižeti veltīti kristietības ienešanai Livonijā: vācu krustnešu grupas vadītāja zirga samītais nogalinātā zemgaļu karavīra koka vairogs; nocirstais svētozols; cilvēku grupa, kuri krusta priekšā notur lūgšanu labības lauka ielokā.
Lapas augšpusē redzams uz lauru zariem novietotais Kurzemes un Zemgales hercogu Ketleru dinastijas laika Jelgavas pilsētas ģerbonis.


Albumā atrodamas vēl citas ar Jelgavu un Kurzemes un Zemgales hercogisti saistītas vēsturiskas liecības. Albuma faksimilizdevumu papildina zinātniskie komentāri, kuru mērķis - kā uzsver A.Levāns - ir būt par ceļvedi mūsdienu lasītājam un skatītājam.


Albums atrodas arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes bibliotēkā un Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.

Ziņu sagatavoja:

Pēc www.lsm.lv publikācijas sagatavoja
Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbiniece Ingrīda Meškone