2014. gada 19. decembrī plkst.14:00 Latvijas Kara muzejā (Rīgā, Smilšu ielā 20) notiks biedrības "Domas spēks" izdotās vēsturnieka Agra Dzeņa monogrāfijas "Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā. Septiņsimt gadus ilga brīvības saglabāšanas pieredze" atvēršanas svētki.

Kaspars Kļaviņš, Dr. hist.,

Rīgas Tehniskās universitātes (BUNĪ) profesors;

Emirātu Tehnoloģiju koledžas Abū Dabī (Apvienotajos Arābu Emirātos) profesors:

Vēstures zinātņu maģistra Agra Dzeņa monogrāfija "Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā" ir izcils pētījums par mūsu pagātni, kura aktualitāti vēl vairāk palielina šādu darbu nepieciešamība mūsdienu Latvijā – kā no identitātes, tā sabiedrības procesu izpratnes viedokļa.

Mītu un stereotipu pārpilnajā Latvijas vēstures interpretācijā, kur dominē apgaismības laikmetā radies un līdz pat mūsdienām cilvēku apziņā pastāvošais absurdais priekšstats par "latviešu ilgo verdzību", Agra Dzeņa grāmata ir kā svaiga gaisa malks, kas liek atmosties un nopietnāk iedziļināties viduslaiku un agro jauno laiku vēsturē, saprotot mūsu senču lomu tajā.

Autors pievērsies vietējās izcelsmes lēņavīriem, kuru galvenā privilēģija bija zemes brīvība no zemnieku pienākumiem valsts labā - klaušām un nodevām. To vietā lēņavīri pildīja sabiedriski prestižo dienestu armijā vai pārvaldē. Viduslaikos tie kā karavīri piedalījās daudzajos Livonijas ordeņa karos ar Lietuvu un Krievzemi.

No hronikām zināma kuršu ķoniņu loma cīņās, saglabājušās senās lēņu grāmatas, taču par tiem mūsdienās nav tapis neviens lielāks, nopietns pētījums.

Autora darbs ir aktuāls arī tādēļ, ka tas nav tikai pētījums par pagātni. Agris Dzenis uzdod daudzus jautājumos, kurus izprotot, mēs varētu mainīt savu dzīvi arī šodienas problēmām nomāktajā Latvijā. "Vai mūsdienu valsts spēj nodrošināt kuršu ķoniņu labāko tradīciju - demokrātijas, pašpārvaldes, cieņas pret darbu un īpašumu dzīvotspēju sabiedrībā?" jautā autors. Varbūt ķoniņu pieredzes izmantošana ir alternatīva mūsu tautas masveida emigrācijai un identitātes krīzei? Viņu ilgā cīņa par seno brīvību saglabāšanu Kurzemes hercogistē un cariskajā Krievijā liecina par pašpietiekamas, solidāras kopienas spēku jebkuros apstākļos un situācijās. Paralēli Latgales "solām", vecticībnieku ciematiem vai suitu etnogrāfiskajai grupai kuršu ķoniņi piedāvā alternatīvu bezpersoniskai, bezatbildīgai sabiedrībai arī no senu kultūras tradīciju izdzīvošanas viedokļa.

Papildu informācija:
Biedrība "Domas spēks"
Tālr.: 29154309