2014. gada 22. decembrī Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" (Rīgā, Dzirnavu ielā 46) tiks pasniegtas pirmās Izcilības balvas kultūrā.

16. decembrī šim notikumam veltītā preses konferencē Žaņa Lipkes memoriālā tikās visi trīs balvas laureāti – tenors Aleksandrs Antoņenko, kinorežisors Jānis Nords un Žaņa Lipkes memoriāls, ko pārstāvēja muzeja dibinātājs Māris Gailis un koncepcijas autors Viktors Jansons, kā arī kultūras ministre Dace Melbārde, Nacionālās kultūras padomes pārstāve Aija Bērziņa un apbalvošanas ceremonijas producente Zanda Seņkova.

"Šis ir nozīmīgs notikums Latvijas kultūrpolitikas vēsturē, jo izcilība ir viena no spilgtākajām Latvijas kultūrtelpas iezīmēm," uzrunājot klātesošos, pauda kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa izteica gandarījumu, ka līdzās nozaru balvām, ar kurām tiek atzīmēti sasniegumi kultūrā Latvijas mērogā, beidzot būs iespēja novērtēt arī spilgtākos starptautiskos panākumus.

Nacionālās kultūras padomes pārstāve, Filmu padomes priekšsēdētāja Aija Bērziņa uzsvēra, ka visi divdesmit seši balvai pieteiktie pretendenti ir bijuši pārliecinoši un ievērības vērti, un pauda prieku par to, ka balvas piešķirtas dažādās kultūras jomās, simboliski atzīmējot izcilību visā nozarē kopumā.

"Lai arī ceļš uz atzinību ir bijis grūts, saņemt Izcilības balvu Latvijā man ir sevišķi nozīmīgi," atzina viens no pasaulē pieprasītākajiem tenoriem Aleksandrs Antoņenko, kuram balva piešķirta par iegūto prestižo starptautisko Jusi Bjerlinga balvu un izcilo māksliniecisko darbību gan Latvijā, gan slavenākajos pasaules opernamos, kā arī par sadarbību ar izcilākajiem pasaules un Latvijas diriģentiem, režisoriem un solistiem, spodrinot Latvijas vārdu pasaulē.

Žaņa Lipkes memoriāla dibinātājs Māris Gailis: "Izcila muzeja formula – izvēlies vislabākos iespējamos radošos cilvēkus, kādi Latvijā ir, un strādā kopā ar viņiem."


Pie muzeja veidošanas kopā ar Māri Gaili un Viktoru Jansonu strādājuši arhitekte Zaiga Gaile, mākslinieks Kristaps Ģelzis, scenogrāfs Reinis Suhanovs, komponists Jēkabs Nīmanis u.c. Viņu kopdarbs 2014. gadā nominēts Eiropas Padomes Muzeju balvai un ieguvis izcilu starptautisku atzinību – Eiropas Muzeju foruma Keneta Hadsona balvu, ko piešķir par neparastiem, drosmīgiem un vienlaikus pretrunīgiem sasniegumiem, kas izaicina ierastos priekšstatus par muzeju lomu sabiedrībā.

Kinorežisors Jānis Nords, tāpat kā pārējie laureāti, atzinīgi vērtēja sistēmisku pieeju kultūras sasniegumu novērtēšanā: "Varbūt vēl ir pāragri runāt par Latvijas kino "jauno vilni", kā pēdējā laikā ir bieži dzirdēts. Bet, vai Latvijā šāds kino "jaunais vilnis" patiešām attīstīsies, ir atkarīgs no tā, vai jaunie režisori turpinās šeit strādāt, un es ceru, ka Izcilības balva kultūrā šo procesu veicinās."


Jānim Nordam balva piešķirta par filmu "Mammu, es tevi mīlu", kas 2013. gadā saņēmusi Žūrijas balvu Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā, kā arī 2013. un 2014. gadā guvusi balvas un piedalījusies vairāk nekā 80 starptautiskos kinofestivālos visā pasaulē, veicinot Latvijas kino starptautisko rezonansi un pozitīvas publicitātes veidošanu.

Izcilības balva kultūrā tiks pasniegta 22. decembrī īpašā ceremonijā, kuru rīko Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju. Izcilības balvas kultūrā pasniegšanas ceremonijas norise būs vērojama arī tiešraidē Latvijas Sabiedrisko mediju mājaslapā www.lsm.lv.

Izcilības balva kultūrā iedibināta pēc Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Katru gadu plānots piešķirt ne vairāk kā trīs Izcilības balvas kultūrā, izvērtējot sasnieguma un veikuma nozīmību un rezonansi starptautiskā un nacionālā kontekstā, pienesumu kultūrtelpai un ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā. Katrs laureāts saņems naudas balvu 7000 eiro (pēc nodokļu nomaksas) apmērā.