2014. gada 25. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notika ikgadējā Latvijas akadēmisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru sanāksme. Sanāksmi organizēja LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 bibliotēku direktoru un nozares speciālistu.

Sanāksme tika atklāta ar unikālā vēsturiskā albuma “Terra Mariana. 1186–1888” faksimilizdevuma un zinātnisko komentāru sējuma dāvinājumu Latvijas kultūras institūcijām: akadēmiskajām un zinātniskajām bibliotēkām, reģionu galvenajām bibliotēkām, Latgales novada pilsētu bibliotēkām, valsts un reģionālajiem muzejiem un Latvijas valsts arhīvam. Unikālo izdevumu saņems arī tajā minēto Latvijas vietu bibliotēkas. Dāvinājumu pasniedza LNB direktora vietniece Dzintra Mukāne, uzsverot dāvinājuma mērķi — izcilo izdevumu, kura vienīgais oriģināls glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, padarīt pieejamu plašai sabiedrībai.

Albums "Terra Mariana. 1186–1888" ir Baltijas muižniecības dāvinājums pāvestam Leo XIII 1888. gadā viņa priesterības 50 gadu jubilejā, un vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā jeb toreizējā Livonijā (sauktā arī par Marijas jeb Māras zemi — Terra Mariana). Krāšņi ilustrēto albumu veidojuši Baltijas ievērojamākie mākslinieki, un tajā rodams bagātīgs vizuālais un tekstuālais materiāls par Livonijas pilīm, pilsdrupām, baznīcām, senu, dižciltīgu dzimtu ģerboņiem, zīmogiem, vēsturiskām personībām. Hronoloģiski albums aptver laika posmu no 1186. līdz 1888. gadam. Saskaņā ar 2007. gadā noslēgto LNB un Vatikāna Apustuliskās bibliotēkas kopizdevuma līgumu izdoti 10 albuma oriģinālam atbilstoši faksimilizdevumi un 1000 samazināta izmēra eksemplāri.  Plašāka informācija par albuma izdošanu projekta “Terra Mariana” tīmekļa vietnē http://terramariana.du.lv/ , kā arī literatūras avotos [1].

LNB Mākslas un mūzikas centrs — radoša vide ikvienam

Sanāksme norisinājās Mazajā zālē Gaismas pils 4.stāvā. Šajā stāvā atrodas LNB Mākslas un mūzikas centrs: Alfrēda Kalniņa Mūzikas lasītava, Audiovizuālā lasītava, Konrāda Ubāna Mākslas lasītava un LNB ierakstu studija. Centra vadītāja Ilze Egle sniedza ieskatu centra izveidošanā un darbībā.

Papildus plašajam nošu un mūzikas literatūras, audiovizuālo izdevumu un attēlizdevumu krājumam un mākslas un mūzikas datubāzēm centrs piedāvā izmantot datorus ar grafiskajām, video un skaņas apstrādes programmām. Audiovizuālā lasītavā lietotājiem pieejamas tādas programmas kā Adobe Illustrator CS6, Adobe Photoshop CS6, Adobe Audition CS6, Adobe After Effects CS6, Adobe Premiere Pro, Adobe Flash Professional, Adobe Encore CS6, CorelDraw X6, Adobe InDesign, ArchiCAD 17 un citas. Mūzikas lasītavā pieejama nošu rakstīšanas un apstrādes programma Sibelius.

Mūziku un video Audiovizuālajā lasītavā var baudīt ērtās, skaņu izolējošās kabīnēs — gan individuāli, gan nelielās grupās. Vieni no pirmajiem lasītavas iespējas izmantoja LNB Bērnu literatūras centrs projektā "Multeņu kultenis". Mūziku un video no Audiovizuālās lasītavas iespējams pārraidīt arī uz lasītavai blakus esošo Mazo zāli. Savukārt Mūzikas lasītavā pieejamas divas kabīnes ar elektroniskajām klavierēm. Speciālas telpas paredzētas arī grupu darbam.

4. stāvā tiek rīkotas izstādes, notiek koncerti un dažādi pasākumi. Nesen aizsākts jaunrades sarunu cikls "Mu-te" — septiņas diskusijas par dažādām kultūras nozarēm: vizuālo mākslu, mūziku, arhitektūru un dizainu, skatuves mākslām, kino un tautas tradīcijām laikmetīgā skatījumā. Sadarbībā ar Borisa un Ināras Teterevu fondu aizsākts divpadsmit izstāžu cikls “Patība. Latvijas laikmetīgās mākslas vēsture”. Projekta ietvaros gada garumā tiks veidotas Latvijas laikmetīgās mākslas klasiķu izstādes, kuras tiks papildinātas ar bibliotekāru sastādīto bibliogrāfiju un literatūras izstādi par attiecīgā mēneša izstādes autoru. Platforma "Filma" veidos filmu par katru no māksliniekiem — kopā 20 filmas, kas tiks dāvinātas arī LNB.


LNB tiek izteikti daudzi piedāvājumi mākslas darbu izvietošanai bibliotēkas iekštelpās un tās piegulošajā teritorijā ārtelpā, kā arī saņemti dāvinājumi. Bibliotēka par to ļoti priecājas, taču, lai nodrošinātu šī procesa profesionālu norisi, 2014.gada augustā nodibināta LNB Mākslas ekspertu padome. Tajā darbojas mākslas, arhitektūras un dizaina profesionāļi: mākslas zinātniece Helēna Demakova, arhitekts Gunārs Birkerts, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, LNB direktors Andris Vilks, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, mākslas zinātnieks, profesors Eduards Kļaviņš u. c. Padomes mērķis ir veicināt augstvērtīgas mākslas klātbūtni LNB jaunās ēkas publiskajā telpā, konsultējot LNB vadību un rosinot institūciju sadarbību. Padome izskata jautājumus, kas saistīti ar mākslas priekšmetu piedāvājumiem izvietošanai Gaismas pils interjerā un ārtelpā, jautājumus, kas saistīti ar jaunu mākslas priekšmetu iegādi vai nomu, izsaka priekšlikumus LNB mākslas izstāžu programmai.


I.Egle uzsvēra, ka LNB Mākslas un mūzikas centrs ir atvērts sadarbībai, un aicināja Latvijas bibliotēku darbiniekus izmantot centra piedāvātās plašās iespējas. Piemēram, ierakstīt reklāmas rullīšus LNB ierakstu studijā, lai popularizētu savus pakalpojumus vai krājumu (jaunāko grāmatu apskatus u.tml.). Interesenti lūgti vērsties pie Ierakstu studijas režisora Renarta Brautmaņa vai rakstīt e-pastu: studija@lnb.lv.

LNB Mākslas un mūzikas centrs ir spilgts piemērs tam, ka jaunās iespējas un bibliotēku attīstības tendences rada pieprasījumu pēc dažādu ar bibliotēku tradicionālajām funkcijām nesaistītu jomu speciālistiem bibliotēkā. Nesen darbu šeit uzsācis arī videoinženieris – operators, kas filmē un veido video par pasākumiem, izstāžu atklāšanām, semināriem, konferencēm.

Lai gan ierakstu studija darbojas vien 3 mēnešus, LNB jau aktīvi izmanto jaunās iespējas. Noslēgusies akcija "Baltijas ceļa stāsti", kuras laikā Baltijas ceļa dalībnieki un laikabiedri tika aicināti ieskaņot savus atmiņu stāstus. Ierakstīti 9 videofaili par jaunākajām mākslas grāmatām, kas drīzumā tiks ievietoti YouTube. YouTube LNB kanālā jau var skatīt LNB organizēto pasākumu videoierakstus: sarunu cikla "Mu-te" sarunas, izstāžu atklāšanas, lekcijas, dažādus pasākumus (karnevāla gājiens "Gribu iet uz bibliotēku!", Novadu diena Gaismas pilī, Dainu skapja ceļojums uz Gaismas pili) u.c. Līdztekus norišu atskatiem plānots uzņemt dokumentālas īsfilmas par LNB darbu, kā arī reklāmas klipus.

Bibliotēku ēku būvniecības un renovācijas aktuālās tendences pasaulē

LNB Konrāda Ubāna mākslas lasītavas vadītāja Anda Baklāne un galvenā bibliogrāfe Dace Gasiņa sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar Starptautiskā jauno bibliotēku inovāciju tīkla (International Network of Emerging Library Innovators, INELI) pētījuma “Ceļot nākotnes bibliotēkas” (Building Libraries for Tomorrow) atziņām.

Bibliotēku ēku renovācija un būvniecība notiek ciešā sasaistē ar jaunajām bibliotēku filozofijas nostādnēm, kas nosaka gan jaunu arhitektonisko, gan dizainisko pieeju. Tā kā gan kopienas, gan attiecīgi to bibliotēkas ir ļoti dažādas, vienotu vadlīniju, kā jābūvē mūsdienīga bibliotēka, nav. Taču ir vairākas vispārējas tendences. Viena no tām ir atziņa — bibliotēkas galvenais uzdevums vairs nav glabāt grāmatas. Bibliotēkās cenšas samazināt grāmatplauktu zonas, lai atbrīvotu vietu lasītavām un telpām dažādām aktivitātēm. Mūsdienīgai publiskajai bibliotēkai jāietver četras telpas: iedvesmas telpa, mācīšanās telpa, tikšanās telpa un skatuves telpa. 88% izcilo bibliotēku INELI veiktajā pētījumā apstiprināja, ka publiskajai bibliotēkai svarīgākais ir kļūt par sabiedrības viesistabu un mūžizglītības centru. Bibliotēkās ienāk mājīgums un ērtības: mīkstās mēbeles, atpūtas stūrīši, kafejnīcas.

Vēl citas svarīgas bibliotēkas lomas, kas tika uzsvērtas šajā aptaujā: bibliotēka kā tehnoloģiju centrs, kā kultūras un atpūtas centrs, kā sociālās iekļaušanas centrs. Pirms bibliotēkas ēkas renovācijas vai būvniecības svarīgi noskaidrot, kuras no lomām būs dominējošās. Tas lielā mērā noteiks ēkas un telpu plānojumu, tehniskos un dizainiskos risinājumus. Bibliotēkas vīzija jāveido, konsultējoties ar cilvēkiem, kam bibliotēka paredzēta.

Viens no mūsdienīgas bibliotēkas atslēgvārdiem ir fleksibilitāte. Telpām jābūt viegli pārveidojamām: ar pietiekami viegli pārvietojamām mēbelēm, pieejamām elektrības kontaktligzdām, iespējām novietot prožektorus, kaut ko stiprināt pie griestiem vai sienām, u.t.t. Mazāk stacionāru un iebūvētu, vairāk — pārvietojamu un bezvadu tehnoloģiju.

Vēlams ieplānot gan skaļās zonas, gan klusās zonas — vietas, kur norobežoties, un vietas, kur darboties kopā ar citiem. Mūsdienās iespējami kvalitatīvi skaņas izolācijas (absorbcijas) risinājumi pat nelielām telpām. Piemēram, Gaismas pilī ir ap 30 dažāda veida kabineti grupu un individuālajam darbam ar labu skaņas izolāciju.

Bibliotēkas, jo īpaši publiskās bibliotēkas ēkai un pakalpojumiem jāiekļaujas plašākā konkrētās vides kontekstā — jābūt sasaistē ar citiem publiskajiem pakalpojumiem, lai cilvēki varētu ekonomiski un pilnvērtīgi izmantot savu laiku. Plaši veidojamas partnerības — ar citām institūcijām, organizācijām, māksliniekiem, literātiem u.c. Ieguvumi ir abpusēji — bibliotēkai vienai vairs nav iespējams piepildīt ēku ar kvalitatīvu saturu, savukārt bibliotēka dod jaunu elpu kultūras dzīvei.

Pilsētas vai konkrētās apdzīvotās vietas kontekstā bibliotēkai jābūt kam vairāk par vienkārši ēku — tai jābūt ikonai, celtnei, kas veido šīs vietas identitāti un tēlu, kas iedvesmo un piesaista.

IT drošība Latvijā un bibliotēkas   

Līdz ar digitālās vides attīstību strauji plašumā vēršas kibernoziedzība. Arī Latvijā kibernoziedzība pieaug. Turklāt, kā norādījusi LR Aizsardzības ministrija, sevišķus riskus rada Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laiks, kad pret Latviju varētu tikt vērsti globāli liela apjoma kiberuzbrukumi.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina informēja, ka, līdzīgi kā ikvienā institūcijā ir atbildīgais par ugunsdrošību, šobrīd likumā noteikta atbildība arī par IT drošību. Kārtību, kā valsts un pašvaldību institūcijās organizējama IT drošības pārvaldība, nosaka 2010. gadā pieņemtais “Informācijas tehnoloģiju drošības likums”. Ikvienā institūcijā (vai pašvaldībā) jābūt atbildīgajai personai, kas organizē IT drošības pārvaldību, ne retāk kā reizi gadā veic IT drošības pārbaudi un incidentu gadījumā informē CERT.LV. B.Kaškina paskaidroja, ka pašvaldību institūcijās, tajā skaitā publiskajās bibliotēkās, nav obligāti veidot šādu amatu, jo šīs funkcijas var uzņemties pašvaldības IT drošības pārstāvis.

Saskaņā ar “Informācijas tehnoloģiju drošības likumu” 2011. gadā tika izveidota CERT.LV — pārraugošā institūcija, kuras darbības mērķis ir uzlabot IT drošības līmeni Latvijā un sniegt atbalstu IT drošības incidentu novēršanā. CERT.LV darbojas LU aģentūrā “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”.

B.Kaškina informēja, ka Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 200–300 augstas nozīmības IT incidenti mēnesī un 50 000 – 70 000 zemākas prioritātes incidenti mēnesī. Tas ir liels skaits, turklāt kopš 2014. gada jūnija Latvijā vērojams stabils IT incidentu pieaugums.

Sanāksmes dalībnieki tika iepazīstināti ar izplatītākajiem apdraudējumiem, piemēram, t.s. Policijas vīrusu, kas pilnībā nobloķē datora darbību, VID vīrusu, e-pasta apdraudējumiem u. c. Plaši izplatās pikšķerēšana — darbības ar mērķi izkrāpt sensitīvus datus, tādus kā e-pastu un banku paroles, kredītkaršu informāciju u.c.

Viens no CERT.LV uzdevumiem ir brīdināt valsts un pašvaldību iestādes par inficētajām IP adresēm. 2014. gadā CERT.LV sistēmā iekļautas arī Latvijas bibliotēku IP adreses, izveidota sadarbība ar bibliotēku tehniskajiem darbiniekiem un sākta brīdinājumu izsūtīšana bibliotēkām uz Latvijas Digitālā kultūras kartē norādīto e-pastu. B.Kaškina demonstrēja, kāds izskatās CERT.LV sūtītais brīdinājums. Ja tas ir iespējams, brīdinājumā iekļauta informācija, kā konkrēto apdraudējumu neitralizēt. Diemžēl bibliotēkās bieži vien vairākiem datoriem tiek piešķirta viena IP adrese, un tas apgrūtina inficētā datora atrašanu.

CERT.LV piedāvā palīdzību incidentu risināšanā, kā arī organizē izglītojošus pasākumus — teorētiskos un praktiskos seminārus (arī reģionos) un apmācības IT drošības jomā. Izstrādāta “Informācijas drošības izglītības programma, Realitāte–2014”, kā arī tiek izplatīti izglītojoši plakāti par IT drošību (https://cert.lv/section/show/65 – 2015. gadā tie varētu būt pieejami arī bibliotēkām). CERT.LV arī uztur portālu par datu drošības jautājumiem “Esi drošs”, kas bibliotekāriem var noderēt arī kā bagāts uzziņu un informācijas avots par aktuāliem IT drošības jautājumiem. Šajā interneta vietnē ikviens arī var pārbaudīt, vai viņa datora IP adrese nav nonākusi inficēto IP adrešu sarakstā.

CERT.LV tiek finansēta no valsts budžeta, tādēļ visi sniegtie pakalpojumi ir bezmaksas. Vairāk informācijas CERT.LV tīmekļa vietnē: https://cert.lv/.

Jaunumi Latvijas Universitātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļā

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas (LU SZF IBSN) vadītāja Baiba Holma iepazīstināja ar akadēmiskā un pētnieciskā darba aktualitātēm LU SZF IBSN.

2014.gada 24.novembrī ar LU SZF Domes lēmumu Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja amatā ievēlēta doc. Daina Pakalna (amatā stāsies no 2015.gada pavasara semestra).

Akadēmiskās bakalaura studiju programmas jaunais nosaukums (kopš 2012./2013.gada) “Informācijas pārvaldība” atspoguļo programmas paplašināšanu ar mērķi sagatavot ne tikai speciālistus bibliotēkām, bet jebkura veida institūcijām, kas nodarbojas ar dokumentu plūsmu pārvaldīšanu. Dominējošais gan joprojām ir bibliotēkzinātnes virziens. Ar 2014./2015. akadēmisko gadu papildus pilna laika klātienes studijām atsākts nepilna laika (neklātienes) studiju piedāvājums šajā programmā — uzņemšana gan nelielā pretendentu skaita dēļ, visdrīzāk, notiks reizi divos gados.
 
Akadēmisko maģistra studiju programmu “Bibliotēkzinātne un informācija” iespējams apgūt pilna laika klātienē (par valsts budžeta līdzekļiem — tikai 10 vietas). Šobrīd programmu apgūst 25 studenti. Daudzi priekšmeti šajā programmā saistīti ar komunikāciju zinātnēm.

Profesionālā maģistra programma “Dokumentu un arhīvu pārvaldība” ir starpdisciplināra. Galvenā mērķauditorija ir arhīvu un lietvedības darbinieki, taču tā var noderēt jebkuram, kurš saistīts ar informācijas pārvaldību, tajā skaitā arī bibliotēku darbiniekiem. Programmas saturs — dokumentu pārvaldība, arhīvu pārvaldība. Absolventi iegūst profesionālā maģistra grādu un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Dokumentu sistēmu vadītājs”. B.Holma uzsvēra, ka gan abas akadēmiskās LU SZF IBSN programmas, gan profesionālā maģistra programma 2012. gadā saņēmušas augstāko ekspertu novērtējumu.

Pati jaunākā no LU SZF IBSN programmām ir 80 stundu profesionālās izglītības programma (pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides B programma) “Izglītības iestādes bibliotekārs”, kas paredzēta skolotājiem, kuriem nav bibliotekārās izglītības. Tā ļauj iegūt izglītības iestādes bibliotekāra darba pamatzināšanas. Programma uzsākta 2014.gada rudens semestrī. Studiju ilgums — 2 mēneši. Programma pamatā tiek īstenota tālmācībā ar trīs klātienes tikšanās reizēm. Programma ir populāra, to jau apguvuši 65 studenti.

Nozīmīgas ir LU SZF IBSN pētnieciskās aktivitātes. Viena no LU SZF IBSN docētāju pētniecības aktualitātēm ir piedalīšanās Eiropas Sociālā fonda (ESF) 1.1.1.2. aktivitātes projektā “Inovatīvu reģionālās attīstības diagnostikas instrumentu izstrāde” ar pētījumu “Iedzīvotāju informācijpratības vajadzību un līmeņu noteikšana teritoriju attīstībai: indikatoru izvēle un diagnostikas instrumentu izstrāde”. Pētījuma mērķis — noskaidrot, kāds ir Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju informācijpratības līmenis un kā to paaugstināt. Pētījuma temats ir ļoti aktuāls, jo līdz šim Latvijā galvenokārt pētītas skolēnu un studentu informācijas prasmes. Pētījuma ietvaros jau notikusi fokusgrupas izpēte Ķekavas novadā, kur noteikti pieaugušo informācijpratības līmeņi un izglītības vajadzības. Secinājums — neskatoties uz to, ka 75.5% respondentu bija snieguši augstu pašnovērtējumu savām informācijas prasmēm, praktisko uzdevumu izpilde uzrādīja daudzu prasmju trūkumu. Tas nozīmē, ka bibliotēkām jāiegulda vēl ļoti daudz darba, lai palīdzētu iedzīvotājiem kļūt informācijpratīgiem.

B.Holma atgādināja, ka joprojām LU SZF IBSN iespējams iesniegt pētnieciskās tēmas vai problēmu aprakstus, kas ir aktuālas reālajā bibliotēku praksē, izpētei topošo bibliotēku nozares bakalauru un maģistru noslēguma darbos.

Saistošie noteikumi izdevējiem

Tā kā mūsdienās gandrīz ikviens var kļūt par izdevēju, un arvien vairāk autoru izvēlas izdot savus darbus paši, aktualizējas nepieciešamība informēt iesācējus izdevējdarbības laukā par prasībām un noteikumiem, kas jāievēro izdevējiem Latvijā. LNB Krājuma veidošanas nodaļas vadītājs Ansis Garda iepazīstināja ar galvenajām prasībām izdevējiem un LNB pakalpojumiem šai mērķgrupai.

Pirms publikācijas izdošanas izdevējam jāgriežas ar pieteikumu (klātienē vai elektroniski) LNB, lai iegūtu izdevuma unikālo identifikatoru (ISBN, ISSN vai ISMN). Publikācijas jānoformē atbilstoši izdevumu noformēšanas noteikumiem, kas vienuviet apkopoti LNB tīmekļa vietnē. LNB arī sniedz konsultācijas visos šajos jautājumos. Pēc publikācijas izdošanas saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu LNB iesniedzami publikācijas obligātie eksemplāri, kurus LNB sadala valsts bibliotēkām likumā noteiktajā kārtībā. Jāatceras, ka obligātie eksemplāri iesniedzami ne tikai iespieddarbiem, bet arī skaņu ierakstiem, videoierakstiem, elektroniskajiem izdevumiem, pelēkajai literatūrai (t.sk. promocijas darbiem) un e-publikācijām.

Kā atzina A.Garda, daudzi izdevēji diemžēl šo prasību ignorē. Tas nozīmē, ka LNB nevar nodrošināt šo izdevēju produkcijas mūžsaglabāšanu, pieejamību, ziņu par izdevumu iekļaušanu LNB veidotajās datubāzēs, kā arī nevar nodrošināt precīzus statistikas datus par Latvijas izdevējdarbību, kas tiek veidoti uz iesniegto obligāto eksemplāru bāzes.

Saskaņā ar 2009. gada 7. jūlija MK noteikumiem Nr. 739 “Noteikumi par izdevējdarbības valsts statistikas pārskata veidlapas paraugu un pārskata iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību” izdevējiem līdz kārtējā gada 15.jūlijam (par kalendāra gada pirmo pusgadu) un līdz nākamā gada 15. janvārim (par iepriekšējā kalendāra gada otro pusgadu) LNB ir jāiesniedz “Pārskats par izdevējdarbību”. Balstoties uz šo pārskatu un iesniegto obligāto eksemplāru datiem LNB izdod ikgadēju krājumu “Latvijas izdevējdarbības statistika” (agrāk — “Latvijas Prese”). Krājums jau kādu laiku iznāk tikai elektroniskā formātā, no 2014.gada tas pieejams bez maksas LNB tīmekļa vietnē.

A.Garda aicināja reģionu bibliotēku darbiniekus gan pašus ievērot prasības izdevējiem (tā kā arvien vairāk bibliotēku Latvijā sāk nodarboties ar izdevējdarbību), gan arī kļūt par labas gribas vēstnešiem reģionos autorizdevēju informēšanā par šīm prasībām.

Visa nepieciešamā informācija izdevējiem atrodama LNB tīmekļa vietnē sadaļas “Pakalpojumi” apakšsadaļā “Izdevējiem”. LNB sniedz konsultācijas un uzziņas, kā arī piedāvā izbraukuma seminārus reģionos, lai informētu par šiem jautājumiem.

Kas jāzina bibliotēku direktoriem?

LNB Bibliotēku attīstības institūta direktors Andris Eglājs rosināja diskusiju par aktuāliem vadības jautājumiem, piemēram, kā noteikt mērķus, kur meklējamas jaunas idejas, kam jāpievērš uzmanība, veidojot komandu, ko iesākt ar neveiksmīgām idejām, kā novērst kļūdainu lēmumu pieņemšanu u.c. A.Eglāja ieteikumi bija: paskatīties ar klientu acīm uz savas bibliotēkas sniedzamo pakalpojumu klāstu; ik pa laikam pievērsties stratēģiskajiem jautājumiem un tos aktualizēt; būt radošiem, atvērtiem un spējīgiem eksperimentēt. Plašāks šo jautājumu izklāsts atrodams Kalifornijas Valsts universitātes bibliotēkas goda dekānes, vairāku bibliotēku vadības izdevumu autores Dr. Sūzanas Kerolas Kerzonas (Susan Carol Curzon) jaunākajā izdevumā “Kas jāzina katram bibliotēkas direktoram” [2].

Sirds joprojām pie papīra grāmatām, bet roka tver e-lasītāju

Sanāksmes noslēgumā ar “skatu no malas” uzstājās IT profesionālis, jauno tehnoloģiju eksperts, tehnoloģiju portāla “Kursors.lv” galvenais redaktors Kristaps Skutelis, izraisot auditorijā visai vētrainas emocijas un dedzīgas diskusijas.

Vispirms K.Skutelis atklāja, ka ļoti bieži apmeklē Gaismas pili, taču ne reizi nav izmantojis bibliotēkas krājumu. Citas bibliotēkas K.Skutelis vairs vispār neapmeklē, kaut arī skolnieka gados ļoti daudz lasījis grāmatas, bijis aktīvs vietējās bibliotēkas lasītājs. Vai bibliotēkas vispār piedāvā to, ko vēlas mūsdienu lasītājs?

Tehnoloģijas attīstās arvien straujāk un bibliotēkas sastopas ar to radītajiem izaicinājumiem. ASV Pjū pētniecības centra (Pew Research Center) jaunāko pētījumu dati atklāj galvenos iemeslus, kādēļ cilvēki neapmeklē bibliotēkas: visu nepieciešamo informāciju iespējams atrast internetā (tas ir ērts un viegli pieejams); pārāk liela aizņemtība, laika trūkums; dod priekšroku e-grāmatām; izvēlas citus brīvā laika pavadīšanas veidus u.c. Skaidrs ir viens — bibliotēkas strauji mainās, un tās vairs nav vietas, kur, K.Skuteļa vārdiem, “cilvēki skumji lasa klusumā”.

Ko mūsdienu lasītājs vēlētos sagaidīt no savas bibliotēkas? K.Skuteļa ieteikums bija vispirms bibliotēkai definēt savus lasītājus, jo “pētnieks, tante Bauskā un Pušmucovas pamatskolas skolēns ir pavisam dažādas pasaules”. Nav iespējams veidot piemērotu pakalpojumu klāstu, ja nav precīzi definēts to lietotājs.

Kā ļoti svarīgu K.Skutelis izvirzīja lokālā satura uzkrāšanu, glabāšanu un piedāvāšanu bibliotēkās — jo tas ir unikāls, nav pieejams nekur citur pasaulē.

Jāņem vērā, ka joprojām pastāv gan ‘digitālā plaisa’ (ne visi prot lietot jaunās tehnoloģijas), gan arī neprasme orientēties informācijas pārpilnībā, meklēt un apstrādāt informāciju — bibliotekāri ir tie, kas var palīdzēt nepazust informācijas okeānā.

K.Skutelis atzīmēja, ka bibliotēkām jāņem vērā tehnoloģiju ietekme arī uz cilvēku smadzeņu darbību un paradumiem. Piemēram, tehnoloģiju ietekmē cilvēkiem samazinājušās koncentrēšanās spējas — viņi vairs nespēj uz kaut ko vienu fokusēties ilgāku laiku. Viņi lasa daudz vairāk, taču pats lasīšanas process ir mainījies — vairāk skenē, nevis lasa. Mūsdienu cilvēks vēlas visu un uzreiz — viņš negaidīs vairākas stundas vai pat dienas, lai iegūtu vēlamo. Bibliotēkām jānodrošina ērtu piekļuvi informācijai no jebkuras vietas:
▪ ērtu darbu ar katalogiem un datubāzēm ārpus bibliotēkas (ieteicams izmantot grāmatu un citu materiālu ieteikšanas algoritmus, līdzīgi kā preces tiek piedāvātas kā e-veikalos);
▪ materiālu pasūtīšanu, neejot uz bibliotēku;
▪ grāmatu piegādi ārpus bibliotēkas (piemēram, uz pakomātiem);
▪ informācijas par bibliotēku un materiālu pieejamību mobilajās aplikācijās, sociālajos tīklos;
▪ e-grāmatu piedāvājumu bibliotēkās;
▪ GPS navigācijas aplikācijas vieglākai materiālu atrašanai bibliotēkā;
▪ digitalizētu krājumu pieejamību un digitalizēto materiālu iestrādi jaunos produktos (līdzīgi kā projektā “Zudusī Latvija”);
▪ video ierakstu, tiešraižu, ekrānierakstu (screencasts) piedāvājumu;
▪ iespēja izmantot informācijas tehnoloģijas un internetu bibliotēkās, iznomāt e-lasītājus, iepazīt jaunākās tehnoloģijas (3D printeri, virtuālās realitātes ierīces).

Daudzas no sanāksmē izskanējušajām jaunajām idejām gan K.Skuteļa, gan citos referātos sasaucās ar LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra nesen izdotajā konsultatīvajā līdzeklī nozares speciālistiem “Inovācijas bibliotēkās” publicētajām atziņām. Šajā izdevumā sniegts ieskats inovāciju teorijā un apskatītas vairākas citvalstu bibliotēku inovācijas, kas raksturo nozīmīgākos bibliotēku attīstības virzienus pasaulē. Izdevums pieejams ikvienam interesentam akadēmiskajā repozitārijā “Academia”.

Nākotne ir pavisam tuvu

Sanāksme izskanēja nedaudz provokatīvās, taču pārdomas rosinošās futūristiskās noskaņās. K.Skutelis pauda pārliecību, ka tuvāko 5–10 gadu laikā informācijas tehnoloģiju ietekme uz cilvēku dzīvi sasniegs apogeju. Prognozējams, ka vairums bibliotēku apmeklētāju būs cilvēki–kiborgi (cilvēki, kas tehnoloģijas padarījuši par daļu no sava ķermeņa, lai paplašinātu cilvēcisko maņu iespējas vai iegūtu pārcilvēciskas spējas). [3]

Kāda varētu būt bibliotekāru profesijas nākotne? Pārdomām K.Skutelis minēja Japānas piemēru. Šajā tehnoloģiski augsti attīstītajā valstī, kas tajā pašā laikā cīnās ar demogrāfijas problēmām — iedzīvotāju skaita strauju samazināšanos un nācijas novecošanu — darbaroku trūkuma problēma tiek risināta, ar ievērojamu valsts atbalstu attīstot robotiku. Sasniegti vērā ņemami rezultāti — jaunākās paaudzes roboti (tā sauktie cilvēkveidīgie jeb humanoīdie roboti) pirmajā acu uzmetienā nav atšķirami no cilvēka, turklāt pārspēj jebkuras darba devēja cerības: spēj strādāt bez mitas, sarunāties neskaitāmās valodās (atliek vien ielādēt programmu), izceļas ar iespaidīgu atmiņas ietilpību, iespējams pielāgot robota balss skanējumu (laipnu!) u.t.t. Tiek uzskatīts, ka jau tuvākajā laikā Japānā roboti pilnībā aizstās cilvēku darbu apkalpojošajās sfērās. Vai tās varētu būt arī bibliotēkas, jautājums gan paliek atklāts.

Uz tikšanos nākamajā — 2015.gada pavasara sanāksmē!

 

 

***

[1] Barkovska, Genovefa. “Terra Mariana” atkārtotas izdošanas priekšvēsture. Bibliotēku Pasaule, Nr.45, 2009, 72.–76.lpp. Pieejams: http://academia.lndb.lv/xmlui/bitstream/handle/1/982/bp-45-genovefa-barkovska-terra-mariana-atkartotas-izdosanas-prieksvesture.pdf?sequence=1


Soms, Henrihs. Albuma Terra Mariana idejas īsa vēsture: personības, sociālā un politiskā motivācija. No: Terra Mariana, 1186-1888 : albums un komentāri. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Vatikāna Apustulisko bibliotēku, Modena, Itālija : Franko Kozimo Panīni apgāds,  2013. 2.sēj., 8.–10.lpp. ISBN  9789984850184.

 

[2] Curzon, Susan Carol.  What every library director should know. Lanham : Rowman & Littlefield, c2014. xvi, 229 lpp. ISBN 9780810893108. Pieejams LNB Bibliotēku un informācijas zinātņu lasītavā.

[3] 2014.gada novembrī Latvijā viesojās pirmais pasaulē oficiāli atzītais kiborgs – Nīls Herbisons (Neil Harbisson). RīgaTV 24 tehnoloģiju raidījuma “Tīkla Vīzija” veidotājas Ievas Strazdiņas intervija ar Nīlu Herbisonu “Battle.lv”: http://battle.lv/m.php?m=news&id=11188 .

 

 

 

Sanāksmes apskatu sagatavoja:

Marlēna Krasovska
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre

Tagi: Semināri, Profesionālā pilnveide