Rīga, LETA. Bibliotēkas, izglītības iestādes, muzeji, sabiedriskās organizācijas, kā arī arhīvi un iestādes, kuru funkcijas ir arī filmu vai skaņu ierakstu saglabāšana, varēs izmantot to krājumos atrodošos nenosakāmu autortiesību subjektu darbus bez autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanas.

To paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Autortiesību likumā.

Likumprojekts nosaka, ka minētās institūcijas varēs digitalizēt un ievietot to mājaslapās institūciju krājumos esošos autordarbus, kuru autori nav zināmi vai, pat ja ir zināmi, ar kuriem nav iespējams sazināties, lai saņemtu atļauju darbu izmantošanai.

Grozījumi gan nosaka, ka šos darbus varēs izmantot tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai sasniegtu mērķus, kuri saistīti ar uzdevumiem sabiedrības interesēs. Lai sāktu attiecīgo darbu izmantošanu, institūcijai, kas to vēlas, piemēram, bibliotēkai, muzejam vai augstskolai, būs jāveic autoru vai citu tiesību īpašnieku rūpīga meklēšana, lai pārliecinātos, ka viņi nav noskaidrojami vai nav iespējams ar viņiem sazināties, lai saņemtu atļauju darbu izmantošanai. Ja autors vai cits tiesību īpašnieks tiks noskaidrots vēlāk, tad viņam būs tiesības saņemt taisnīgu kompensāciju par savu darbu izmantošanu, kas jau ir tikusi veikta.

Līdz nākamā gada janvārim Kultūras ministrija (KM) izveidos sarakstu ar avotiem, kuros meklēt iespējamos autorus.

Darbu izmantošanas gaitā minētās institūcijas varēs gūt ieņēmumus tikai tādā apmērā, lai segtu izmaksas, kas radušās, izgatavojot attiecīgo darbu vai blakustiesību objektu kopijas ciparu formātā un padarot tos pieejamus sabiedrībai pa vadiem vai citādā veidā.

Nenosakāmu autortiesību subjektu darbi likuma izpratnē ir jau minēto iestāžu krājumos iekļauti darbi un blakustiesību objekti, kuri pirmo reizi publicēti vai pārraidīti kādā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī un kuru tiesību subjektus rūpīgas meklēšanas rezultātā nav izdevies noskaidrot vai atrast. Tās var būt grāmatas, žurnāli, laikraksti vai citādi rakstveida materiāli, audiovizuāli darbi, tostarp kinematogrāfiski darbi, un to fiksācijas un fonogrammas. Tāpat tie ir sabiedrisko raidorganizāciju arhīvos iekļautie līdz 2002. gada 31. decembrim radītie audiovizuālie darbi.

Kā aģentūru LETA informēja KM, Autortiesību likuma grozījumi palīdzēs īstenot tādus nozīmīgus kultūras mantojuma saglabāšanas projektus kā Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka, kā arī sekmēs Latvijas kultūras mantojuma pieejamību iedzīvotājiem digitālā vidē.

Lai arī precīzi dati par tādu autordarbu skaitu, kuriem autori vai citi tiesību īpašnieki nav zināmi (vai nav iespējams ar tiem sazināties), nav pieejami, minētais apjoms, ņemot vērā aptuvenās aplēses un citu valstu statiskas datus, varētu būt ievērojams, atzina KM.

Likuma grozījumi balstās atbilstošā ES direktīvā, kas arī paredz, ka tiek izveidota vienota ES datubāze, kurā būs pieejama informācija par šādiem darbiem. Minētā datubāze pieejama tiešsaistē no 29.oktobra.

Jau ziņots, ka ES aģentūra "Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs" (OHIM) atklājusi "bāreņdarbu" ("orphan works") datubāzi - ar autortiesībām aizsargātu literāru, muzikālu, vizuālu un audiovizuālu darbu bez autora datubāzi.

Ziņu sagatavoja:
Zane Neimane
© LETA

Tagi: Autortiesības, Bāreņdarbi