Rīga, LETA. Šī gada Eiropas Savienības (ES) Literatūras balvu saņēmis rakstnieks Jānis Joņevs par romānu "Jelgava 94", liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Balvu, kas kalpo par atzinību labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā, šogad saņēmuši Bens Bluši (Albānija), Milens Ruskovs (Bulgārija), Jans Ņemecs (Čehija), Makis Tsits (Grieķija), Odnija Eira (Islande), Armins Ēri (Lihtenšteina), Pjērs Mejlaks (Malta), Ogņens Spahičs (Melnkalne), Marente de Mora (Nīderlande), Ugļeša Šajtinacs (Serbija), Birgila Oguza (Turcija) un Īvija Vailda (Lielbritānija), kā arī Joņevs.

"Šī balva tiek pasniegta labākajiem jaunajiem autoriem Eiropā neatkarīgi no viņu izcelsmes valsts un valodas. Mērķis ir izcelt labāko Eiropas mūsdienu literatūrā, veicināt pārrobežu tirdzniecību un rosināt citu valstu literatūras darbu tulkošanu, publicēšanu un lasīšanu. ES jaunā programma "Radošā Eiropa" piedāvā līdzekļus tulkošanai, lai palīdzētu autoriem piesaistīt citai tautībai piederīgu un citā valodā runājošu lasītāju uzmanību," sacīja ES izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu.

Katrs uzvarētājs saņem 5000 eiro, un autoru darbu izdevēji ir mudināti lūgt ES finansējumu godalgoto grāmatu tulkošanai citās valodās, lai tās sasniegtu jaunus tirgus.

Literatūras balvu rīko EK sadarbībā ar Eiropas Grāmatu tirgotāju federāciju, Eiropas Rakstnieku padomi un Eiropas Izdevēju federāciju.

Joņeva romāns "Jelgava 94" ir par jaunu cilvēku vēlmi un centieniem nostāties pretī ierastajai pasaules kārtībai, atšķirties no citiem, meklēt savu ceļu. "Jelgava 94" ir pirmā rakstnieka grāmata.

Kopš ES Literatūras balvu pirmoreiz izsludināja 2009.gadā, ES ir sniegusi finansējumu 56 no 59 laureātu grāmatu tulkošanai 20 dažādās Eiropas valodās.

Šā gada balvu ieguvējus apbalvos ceremonijā, kas notiks 18.novembrī Briseles saietu namā "Concert Noble", klātesot izglītības un kultūras eirokomisārei, Eiropas Parlamenta deputātiem un Itālijas ES prezidentūras pārstāvjiem.

ES Literatūras balva saņem finansējumu no programmas "Radošā Eiropa", kuras mērķis ir nostiprināt kultūras un radošo nozaru konkurētspēju un sekmēt kultūras daudzveidību. Jaunās programmas kopējais budžets 2014.-2020.gadam būs 1,46 miljardi eiro - par 9% vairāk salīdzinājumā ar līdzšinējo finansējumu. Saskaņā ar šo programmu tiks finansēta 4500 grāmatu tulkošana. Tā arī ļaus vairāk nekā 250 000 radošo profesionāļu un viņu darbiem iegūt starptautisku atpazīstamību, kā arī atbalstīs simtiem Eiropas kultūras sadarbības projektu, platformu un tīklu.

Saskaņā ar iepriekšējo kultūras programmu 2009.-2013.gadam EK piešķīra vidēji 2,5 miljonus eiro gadā daiļliteratūras darbu tulkošanai un vairāk nekā 2,4 miljonus eiro sadarbības projektiem, kas saistīti ar grāmatniecības nozari. Šogad, kas ir pirmais jaunās programmas "Radošā Eiropa" darbības gads, daiļliteratūras tulkošanai ir atvēlēti 3,6 miljoni eiro.

Tiek lēsts, ka grāmatniecības nozare ES iekšzemes kopproduktu papildina ar 23 miljardiem eiro un uz pilnu slodzi nodarbina 135 000 cilvēku. Grāmatu izdošana ir būtiska kultūras un radošo nozaru daļa, un tajā tiek saražoti līdz 4,5% no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī tā nodrošina darbu vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku. Lai gan krīzes laikā šo nozaru stāvoklis nav būtiski pasliktinājies, tomēr arī tās saskaras ar ievērojamām grūtībām, ko rada digitalizācija, globalizācija un tirgus sadrumstalotība kultūras un valodu ziņā.

Pašreiz programmā "Radošā Eiropa" piedalās visas ES dalībvalstis, Norvēģija, Islande, Albānija, Bosnija un Hercegovina, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija.

Ziņu sagatavoja:
Edgars Skvariks
© LETA

Tagi: balvas, Apbalvojumi, Eiropas Savienības Literatūras balva, Jānis Joņevs