Projekta ”Katram sava Rīga ” ietvaros 2014. gada 4. oktobrī notiks akcija/ceļojums ar divriteņiem "Mājīgums, miers un patvērums – Pārdaugava".

Programmā:
•    Plkst.12:00 akcijas – ceļojuma sākums Žaņa Lipkes memoriālā (Mazais Balasta dambis 8). Memoriāla apskate – stāsts par patvērumu un izglābšanu
•    Ķīpsalas koka māju stāstu iepazīšana Lienes Zemītes vadībā.
•    Raiņa un Aspazijas ceļi Pārdaugavā no Baložu ielas līdz Dīķa ielai.
•    Stāsti par Jāņa Rozentāla dzīvi pie vācbaltu gleznotāja Bernharda Borherta
•    Viesošanās Pārdaugavas hercogistē.
•    Mirkļa burvība Jāņa Akuratera mājā.
•    Ceļojuma noslēgums Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā (O.Vācieša ielā 19).

Programmas biļetes cena – 6,00  EUR
Pieteikšanās: katram_sava_riga@inbox.lv vai 26703293

Projektu "Katram sava Rīga" atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Dome.


Laikā, kad Pārdaugava krāsojas rudens zeltā, 9 memoriālo muzeju projekta "Katram sava Rīga" ietvaros 4. oktobrī aicinām ceļojumā ar divriteņiem "Mājīgums, miers un patvērums – Pārdaugava".


Ceļojuma sākums būs plkst.12.00 Žaņa Lipkes memoriālā (Mazais Balasta dambis 8). Lai arī Žaņa Lipkes memoriāls ir viens no jaunākajiem Latvijas muzejiem, tas ir jau gan kā arhitektūras objekts, gan kā muzejs ieguvis vairākas balvas, tai skaitā, prestižo Eiropas Muzeju foruma Eiropas Muzeja gada balvas nominācijā piešķirto Keneta Hadsona balvu. Muzejs ir veltīts latvietim Žanim Lipkem un viņa ģimenei, kuri Otrā pasaules kara laikā, riskējot ar visu, glāba un izglāba režīma vajāto un nāvei nolemto cilvēku dzīvības.


Ceļojuma turpinājumā Lienes Zemītes vadībā tiks iepazīta Ķīpsala ar tās koka māju stāstiem. Vecākās koka mājas Ķīpsalā datējamas kā 120 – 200 gadu vecas. Dažām no tām vēl saglabājies mateļskurstenis ēkas centrā, ko savulaik izmantoja zivju žāvēšanai.


Ceļojuma turpinājumā apstāšanās būs pie mājas Baložu ielā 14, kur bija Raiņa un Aspazijas pirmā dzīves vieta pēc atgriešanās no trimdas. Viņi šeit dzīvoja no 1920.gada 10.aprīļa līdz oktobrim.  Dzīvoklis brāļu Moricu namā tika noīrēts, gaidot dzejnieku atgriešanos. Tur viņus uz rokām ienes pēc triumfālās sagaidīšanas un brauciena pa Rīgas ielām. Rudenī viņi pārceļas uz dzīvokli Muitas ielā.


Otra vieta Pārdaugavā, kur apmetās Rainis ar Aspaziju bija mājā Dīķa ielā 11. Šeit dzejnieki nodzīvoja visilgāk, vairāk nekā 4 gadus – no 1922.gada maija līdz 1926.gada augustam. Tie ir gadi, kad Rainis ir Saeimas deputāts, Nacionālā teātra direktors. Šeit sarakstīts dzejoļu krājums "Mēnesmeitiņa", sakārtoti un izdoti Raiņa kopotie raksti "Dzīve un darbi" un svinēta viņa 60. gadu jubileja. Dzejnieki māju nopirka, bet, pārceļoties uz Baznīcas ielu, atkal pārdeva.


Ceļojums ar divriteņiem apstāsies arī pie mājas Kalnciema ielā 39, kurā savulaik dzīvoja Rozentālu ģimene. Gleznotājs Janis Rozentāls pēc studiju beigšanas, ceļojumiem pa Eiropu, periodiskas uzturēšanās Pēterburgā un Saldū, 1901. gada nogalē pieņem lēmumu pārcelties uz patstāvīgu dzīvi Rīgā. Drīz vien J.Rozentāls Rīgā satiek sava mūža liktenīgo sievieti – somu dziedātāju Elliju Forseli, ar kuru salaulājas 1903. gada 5. martā. Jaunās ģimenes pirmās kopīgās mājas ir Kalnciema ielā 39 – namā, kas pieder J.Rozentāla studiju biedram un draugam, vācbaltu gleznotājam Bernhardam Borhertam un viņa sievai, gleznotājai Eva Borherte-Šveinfurtei. 1904. gada nogalē no Pārdaugavas Rozentāli pārcēlās uz dzīvokli Alberta ielā 12 - 9.


Ceļojuma ietvaros paredzēta arī viesošanās Pārdaugavas hercogistē. Livonijas Pārdaugavas hercogiste bija autonoma hercogiste 16.- 17.gadsimtā, kas atradās Lietuvas dižkunigaitijas, pēc tam Žečpospolitas pārvaldībā. Tā tika nodibināta pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma, tomēr izveidota tikai pēc Livonijas kara beigām.


Mūsdienās Pārdaugavas hercogiste patvērusies ir Puķu ielā, kur uzņēmīgi cilvēki tiecas aktualizēt senos vēstures stāstus un senās amatu prasmes.


Ceļojumā laikā apstāšanās būs arī dzejnieka Jāņa Akuratera namā Torņakalnā, lai kaut mirkli izbaudītu šīs 1933. gadā speciāli dzejniekam celtās koka mājas romantiku zeltainajā rudens panorāmā.


Ceļojuma noslēgums būs Ojāra Vācieša muzejā. Ojārs Vācietis kopā ar ģimeni - dzīvesbiedri Ludmilu Azarovu un dēlu Žani pārceļas uz šo māju  1960. gada janvārī. Dzejniekam te lemts nodzīvot līdz mūža pēdējai dienai - 1983. gada 28.novembrim.


Šai dzīvesvietai īpaša loma Ojāra Vācieša mūžā un radošajā biogrāfijā. Te tapusi viņa dzejas lielākā un nozīmīgāka daļa. Ludmila Azarova dēvē Pārdaugavu par dzejnieka intelektuālo telpu, par viņa lielo rakstāmgaldu, jo dzeja vispirms "kājām izstaigāta" Arkādijas parkā, ejot gar Māras ezeru, ceļā uz Āgenskalna tirgu, Torņakalna staciju vai tālāk - dodoties ārā no pilsētas, citreiz – pāri Daugavai uz Rīgas vēsturisko centru un vēl tālāk. Tomēr īstais Rīgas ģeogrāfiskais centrs, kā kartē izmērījis un dzejolī ierakstījis O.Vācietis ir Torņkalnā: "Ja Mārupītes vidū cirkuļsmaili liek / Un apvelk riņķi - te ir Rīgas centrs".


4. oktobrī ceļojums "Mājīgums, miers un patvērums – Pārdaugava" noritēs 9 muzeju organizētā projekta "Katram sava Rīga" ietvaros, kurā ar VKKF un Rīgas Domes atbalstu 2014.gadā katru mēnesi aicinām doties ceļojumā/akcijā, lai iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus no dažādiem tematiskiem skatu punktiem. Projekta ietvaros ir jau notikuši ceļojumi "Bohēmas vietas Rīgā" (janvārī), "Kā es braucu Ziemeļblāzmas lūkoties" (februārī), "Liktenīgā satikšanās" (martā), "ČAU, Pārdaugava" (aprīlī), "Saldā Rīga, smalkā Rīga" (maijā), "Rakstnieks brauc uz Dziesmusvētkiem" (jūlijā), "…pati Rīga ūdenī" (septembrī).


Papildus informācija:

Maira Valtere
Tālr.: 26703293

Projekta "Katram sava Rīga" vadītāja

Jāņa Akuratera muzeja Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

 

katram_sava_riga@inbox.lv

Tagi: Projekti, muzeji, Katram sava Rīga