Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā iegādāts interesants vēsturisks izdevums – Latvijas Universitātes Akadēmiskajā apgādā izdotā Jāņa Klētnieka grāmata „Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam”.

Tā vēsta par astronomijas un ģeodēzijas zināšanu izplatību un šo zinātņu nozaru attīstību mūsu valstī līdz 20. gadsimta sākumam. Autors ieskatās abu zinātņu nozaru bagātīgajā mantojumā, ko sniedz eiropeiskā kultūra, izceļot svarīgāko, lai raksturotu atsevišķu pētniecisko virzienu uzplaukumu un kopsakarībā ar izglītību un literatūras izplatību.

Gadsimtu ritumā daudz kas notika pirmoreiz: latviešu apdzīvotā zeme tika attēlota Eiropas un pasaules ģeogrāfiskajās kartēs, Rīgā un Jelgavā tika drukātas grāmatas, nodibinātas akadēmiskās ģimnāzijas, Tērbatā – universitāte. Zinātniskā uzplaukuma periodi mijās ar pagrimumu, bet nekad neaprāvās. Allaž atradās spilgtas personības, kuras iededzināja gara gaismu tālākai virzībai. Tā uzliesmoja un iedegās arī pirmajos latviešu pētniekos un literātos, latviskās zinātnes un izglītības veidotājos.

Pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris Bīrons 1775. gadā Jelgavā nodibināja akadēmisko ģimnāziju Academia Petrina (Pētera akadēmija), kas kļuva par ievērojamu reģiona izglītības un zinātnes centru. Tādējādi hercogistes galvaspilsētā Jelgavā, visā Kurzemē un Zemgalē daudz agrāk veidojās labvēlīgāki apstākļi izglītības un zinātnes uzplaukumam nekā Ziemeļu kara un mēra izpostītajā Vidzemē.

Atbilstoši laikmeta tradīcijām Akadēmiskajā ģimnāzijā tika izveidota arī astronomiskā observatorija, kuras vadību uzticēja no Vācijas uzaicinātajam matemātikas profesoram Vilhelmam Gotlībam Frīdriham Beitleram (1745–1811). Par hercoga līdzekļiem observatorija tika apgādāta ar pirmklasīgiem un dārgiem instrumentiem, ar kuriem profesors mācīja audzēkņiem astronomiju un matemātiku, pats veica astronomiskos novērojumus un pētījumus publicēja Berlīnes, Parīzes, Pēterburgas Zinātņu akadēmiju izdevumos. Instrumentu uzstādīšanā un apkopē profesors Beitlers iesaistīja savu talantīgo un centīgo audzēkni, brīvlaistā latviešu dzimtcilvēka dēlu Ernestu Johanu Bīnemani (1753–1806), kurš bija parādījis izcilas zināšanas un prasmi izgatavot dažādas fizikāliem mērījumiem noderīgas ierīces un instrumentus. Pēc akadēmijas beigšanas un divu gadu skološanās Londonā Bīnemani iecēla par Academia Petrina mehāniķi ar atalgojumu 300 dālderu gadā, kas atbilda skolotāja algai.

1785. gadā Bīnemanis Jelgavā sekmīgi palaida paštaisītu, ar siltu gaisu pildītu gaisa balonu jeb aerostatu. Šodien tas ir populārs izklaides veids un pieejams ikvienam, bet tolaik tas bija pasaulē pirmais gaisa kuģošanas līdzeklis un izgudrots tikai pirms diviem gadiem – 1783. gadā brāļi Mongolfjē Francijā veica pasaulē pirmo pacelšanos ar gaisa balonu.

Grāmatā atradīsim arī mazāk pazīstamus faktus saistībā ar Jelgavas ģimnāzijas profesoru nozīmīgo devumu zinātnē un izglītībā, astronomijas, ģeodēzijas, kartogrāfijas, mērniecības un citu nozaru attīstībā.

Grāmatā iekļauti plaši zinātnieku publicēto darbu un literatūras pētījumi, kas balstīti uz autora ilggadēju akadēmiskā darba pieredzi, strādājot Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Šis izdevums būs noderīgs visiem, kuri interesē astronomija un ģeodēzija, šo zinātnisko nozaru izaugsme un sasniegumi.

Sagatavots pēc grāmatas materiāliem

Attēlos: Jāņa Klētnieka grāmata „Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam” un Academia Petrina.

Ziņu sagatavoja:
Dagnija Avota
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka

Tagi: Astronomija, Academia Petrina, Ģeodēzija