LU Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) 2014. gada 26. jūnijā plkst.17.00 tiks atklāta izstāde "Eiropas atspulgi Rīgā senajās liecībās (14.-19.gs.)".

Izmantojot 1524. gadā dibinātās LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu bagātīgo krājumu izstādē atspoguļotas divdesmit divu Eiropas valstu - Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Īrijas, Itālijas, Kipras, Lielbritānijas, Lietuvas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Spānijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas senās liecības Rīgā no 14. līdz 19.gadsimtam.

Katra no valstīm ir atstājusi savas liecības gan izdoto grāmatu, gan saglabāto dokumentu, gan dažādu Rīgas kultūras dzīvi ietekmējošu notikumu ziņā.

LU Akadēmiskās bibliotēkas fondos senākās grāmatas ir - ar roku rakstītās grāmatas - Psalterium Davidis (Dāvida psalmi), Parabolae Salomonis (Zālamana līdzības un sakāmvārdi) (13.gs. b./ 14.gs. sāk.), Stundu grāmata (15.gs.) u.c. Izstādē aplūkojamas dažas no šīm unikālajām vērtībām.

LU Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas 210 inkunābulas - grāmatas, kas, pateicoties Johana Gūtenberga izgudrotajai grāmatu iespiešanas tehnoloģijai, tika izgatavotas no 15.gadsimta vidus līdz 1500.gadam. Tas ir lielākais inkunābulu krājums Latvijā, bez tam, divas no inkunābulām - Missale Viburgense (1500) un Plenarium (1496) ir vienīgie eksemplāri pasaulē. Izstādē redzamas vairākas Beļģijā, Francijā, Nīderlandē, Itālijā un Vācijā izdotās inkunābulas, kā arī, vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā - tas ir fragments no 1460. gadā Maincā iespiestās latīņu valodas mācību grāmatas Catholicon, ko sastādījis dženovietis J.Balbus un iespiedis, domājams, vēl pats J.Gūtenbergs.

16. gs. pirmās puses iespieddarbu - paleotipu vidū bibliotēkas fondā nozīmīgu vietu ieņem M.Lutera visi Vitenbergā izdotie darbi, vairāki no kuriem vēršas pie domubiedriem Rīgā, Tērbatā un Rēvelē ar aicinājumu veicināt laicīgo izglītību, dibināt skolas un bibliotēkas. Jādomā, ka tieši M.Lutera aicinājums, kas izsūtīts 1524.gada janvāra beigās vai februārī, bija impulss Rīgas pilsētas bibliotēkas dibināšanai un tās turpmākai komplektēšanai.

Bagāta un interesanta ir ievērojamu valstsvīru, augstmaņu, rakstnieku, zinātnieku, mūziķu un kultūras darbinieku autogrāfu un vēstuļu kolekcija. Izstādē aplūkojama Lutera 1540.gada 26.augustā rakstītā vēstule Rīgas birģermeistariem un rātskungiem, Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa vēstule Rīgas burggrāfam T.Ramam 1628.gada 28.aprīlī, Nīderlandes kroņprinča Vilhelma I autogrāfs, Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzijas raksts 1745. gada 8. martā, ķeizara Jozefa II rokraksti un daudzi citi autogrāfi.

Austrijas ķeizars Jozefs II 1780. gadā, braucot no Vīnes uz Pēterburgu, Rīgā ierosināja, lai maza, neizskatīga kapela tiktu pārbūvēta par īstu baznīcu. 1784. gadā baznīcai lika pamatus un deva nosaukumu - Sāpju Dievmātes baznīca. Tā atspoguļota ievērojamā pedagoga un novadpētnieka J.K. Broces vienā no 18.gs. vēsturiskajiem zīmējumiem.

Viens no lielākajiem LU Akadēmiskās bibliotēkas dārgumiem ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga, vēsturnieka un novadpētnieka J.K.Broces (1742-1823) unikālā kolekcija. Tie ir 10 lielformāta sējumi Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente..., kuru 3130 lappusēs tušas zīmējumos, akvareļos, aprakstos un dokumentos fiksēta ne vien Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas vēsture.

Izstādē aplūkojams daudzpusīgs dažādu valstu izdoto grāmatu, gravīru un citu seno liecību klāsts.

Izstāde būs skatāma līdz 2014. gada 30. augustam.

Ziņu sagatavoja:
Gunta Jaunmuktāne
LU Akadēmiskās bibliotēkas pārstāve

Tagi: Izstādes, Retās grāmatas, Rokraksti, LU Akadēmiskā bibliotēka