Maija vidū Ludzas galvenās bibliotēkas darbinieki divas dienas viesojās pie kolēģiem Glubokojes novadā, kas ir Ludzas sadarbības partneri jau vairākus gadus. Brauciena mērķis – iepazīties ar bibliotēku darbu kaimiņzemē, dalīties pieredzē un, protams, izbaudīt arī ekskursijas iespaidus.

Var droši apgalvot, ka brauciena mērķis ir izpildīts ar uzviju. Tās patiešām bija bagātas dienas. Baltkrievu kolēģi bija ļoti nopietni gatavojušies. Mūsu delegācijas laiks bija saplānots līdz minūtēm. Oficiālā sagaidīšana – augstākajā līmenī rajona izpildkomitejā, kur sēžu zālē mūs uzrunāja rajona deputātu padomes priekšsēdētāja G. Unukoviča.


Sarunās pie apaļā galda "Bibliotēkas loma mūsdienu sabiedrībā" mūs sveica ideoloģiskā darba, kultūras un jauniešu lietu nodaļās vadītāja T.Molotivņika, kā arī ar referātiem uzstājās:  bibliotēkas direktore V.Spasibenoka "Glubokoje centralizētas bibliotēku sistēmas pamatuzdevumi un prioritārie darba virzieni" ("Основные задачи и приоритетные напрвления деятельности Глубокской централизованной бибилотечной системы"), bibliotēku marketinga nodaļas vadītāja V.Katoviča "Bibliotēku marketinga darbs lauku bibliotēkas lomas paaugstināšanā rajona sociokulturālājā vidē" ("Работа отдела библиотечного маркетинга по повышению роли сельской библиотеки в социокультурном пространстве района"), bērnu bibliotēkas vadītāja T.Andrijevska "Bērnu bibliotēkas loma jaunās paaudzes veidošanā" ("Роль детской библиотеки в становлении подрастающего поколения").


Ludzas delegācijas sastāvā bija novada domes deputāte O.Baklāne, kura iepazīstināja ar novadu. Bibliotēkas darbinieki savā prezentācijā stāstīja par bibliotēku sistēmas struktūru Latvijā, valsts mēroga projektiem bibliotēku attīstībai, akciju "Grāmatu draugu ķēde" u.c. Konkrēti par Ludzas bibliotēkas projektiem pieredzē dalījās direktore I.Kušnere; ar metodiskā darba organizēšanu iepazīstināja metodiķe E.Zirne; par krājuma komplektēšanas principiem un avotiem stāstīja komplektēšanas nodaļas vadītāja T.Loginova; ar novadpētniecības darbu iepazīstināja apkalpošanas nodaļas vadītāja S.Onufrijeva; kā arī par darbu ar bērniem - bērnu nodaļas vadītāja E.Bricika.  Ludzas novada Istras pagasta bibliotēkas vadītāja J.Kreminska rādīja fragmentus no viņas vadītā leļļu teātra iestudētajām pasakām.


Apaļā galda diskusijai noslēdzoties, vienojāmies par turpmāko sadarbību Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu  sadarbības  programmas ietvaros.
 Gandrīz ik vietā, kur ieradāmies, pretim iznāca baltkrievu tautu meita ar sālsmaizi. Jutāmies gaidīti. Viesmīlība nebija tikai ārēja poza, bet no sirds. Protams, saprašanos nodibināt bija viegli, jo nepastāvēja valodas barjera (pat baltkrievu valodā teiktos tekstus varējām saprast), visi kādreiz esam dzīvojuši vienā valstī un iekārtā, bet galvenais vienojošais elements – profesija. Tas rosināja arī uz neformālām sarunām, un drīz vien visi jau jutās kā pie seniem paziņām.


Pabijām Glubokojes pilsētas ģimenes bibliotēkā, Podsviļjes pilsētciemata bibliotēkā, kā arī Udelas ciema lauku bibliotēkā.


Visu izstāstīt nav iespējams, tāpēc, - par spilgtākajiem iespaidiem un secinājumiem:
•    Baltkrievijā ir saglabātas sociālisma un padomju iekārtas iezīmes. Bibliotēku sistēma ir centralizēta, joprojām pastāv normas, piemēram, ir obligāts plāns: 60 % iedzīvotāju jābūt bibliotēkas lasītājiem. Plāns ir arī darbam ar apmeklētājiem, piemēram, patriotiskajā audzināšanā, novadpētniecībā u. tml.
•    Šķiet, ka viņiem ir stingrāka disciplīna visās ar darbu saistītajās norisēs, kā arī stingrāk tiek ievērota amatu hierarhija. Tā kolēģi patiesi brīnījās, ka sarunās savu direktori ludzānieši uzrunāja par Intu.
•    Materiāli bibliotēkas ir labi apgādātas, ja ar to saprotam, grāmatas, periodiku, tās ir mājīgi iekārtotas (raksturīga iezīme – visur mīksti un lieli paklāji). Taču, ja vērtējam  bibliotēku datorizāciju, internetlasītavas, tad mūsu bibliotēkas ir daudz priekšā. Te nu varam novērtēt ieguvumus no lielajiem projektiem, kā Trešais tēva dēls un citiem,  kas nodrošināja mūsu bibliotēkas ar jauno tehnoloģiju iespējām.
•    Grūti salīdzināt reālās bibliotekāru algas (atšķiras naudas vērtība un cenas, piemēram, par divistabau dzīvokli ar visiem komunālajiem pakalpojumiem viņiem jāmaksā ap 30 eiro), bet kļuva skaidrs, ka algas īpaši neatšķiras: bagāts nekļūsi.
•     Baltkrievu būtiskas priekšrocības: pensionēšanas vecums sievietēm – 55 gadi, un viņi reālajā dzīvē nav izjutuši, ko nozīmē bezdarbs.
•    Kolektīvās lauku saimniecības (tās gan nesauc par kolhoziem) darbojas tāpat kā agrāk, redzējām daudz fermu, lielus ganāmpulkus.
•    Patiesi pārsteidza ļoti sirsnīgais koncerts lielajā, labi aprīkotajā Podsisviļjes ciemata zālē: ļoti sirsnīgs, bez īpašas pārspīlētas oriģinalitātes, bet saturīgs, aizkustinošs. Tajā piedalījās veselas pašdarbnieku ģimenes.
•    Patīkami pārsteidza tas, cik daudz Glubokojē ir savu vietējo ražojumu. Te darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, kas pie mums savulaik arī bija: piena kombināts, linu fabrika, gaļas kombināts. Iegādājāmies Baltkrievijā ražotus apavus, apģērbu. Šķiet, ka baltkrievu preces joprojām tiek ražotas vairāk no dabīgām izejvielām.
•    Glubokojes muzejā mums ļoti interesantu stāstījumu piedāvāja vietējais gids Vladimirs, savaldzinot ar savu šarmu un harizmu.


Projām braucot, atvadījāmies kā no savējiem, ar domu, ka te atgriezīsimies paciemoties, labprāt uzņemsim baltkrievu viesus, bet dzīvosim tomēr labāk savās mājās.

Ziņu sagatavoja:
Vanda Žuļina
Ludzas bibliotēkas brīvprātīgā

Tagi: Pieredzes apmaiņas braucieni, Bibliotēku sadarbība