Atzīmējot Muzeju nakts Latvijā desmitgadi, šonedēļ tika atklāts atjaunotais un pilnveidotais Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (www.nmkk.lv), piedāvājot sabiedrībai attālināti aplūkot un iepazīties ar gandrīz 800 000 digitalizētiem Latvijas muzeju krājuma priekšmetiem.

Tas ir aptuveni piecas reizes vairāk, nekā vienlaikus apskatāms visu muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās.

Nacionālais muzeju krājuma kopkatalogs ir informācijas sistēma, kuru izmanto visu Latvijas akreditēto muzeju darbinieki – veic krājuma aprakstīšanu, ar to saistīto dokumentu plūsmu veidošanu, dokumentē priekšmetu restaurāciju u.c. ikdienas pienākumus.

Savukārt sistēmas publiskais portāls www.nmkk.lv piedāvā ikvienam interesentam iespēju attālināti iepazīties ar muzeju krājumiem, meklēt kādus īpašus eksponātus vai krātuvēs esošos priekšmetus.

Reģistrēti lietotāji, izmantojot portālu, varēs nosūtīt e-kartiņas, kā arī veidot savas virtuālo priekšmetu izlases, lai reiz atrastais nebūtu jāmeklē vēlreiz.

Portālu informācijas meklēšanai varēs izmantot arī pētnieki – gan akadēmiskie, gan tie, kuri muzejos meklē savas dzimtas saknes vai citu informāciju. Tāpat, izmantojot portālu, ikvienam būs iespēja uzzināt, kuros Latvijas muzejos tiek atvērtas izstādes, – un, ja muzeji, kas līdzdarbojas kopkatalogā, būs gatavi piedāvāt šādu iespēju, tajā varēs apskatīt arī muzeju tematiskās virtuālās izstādes.


Pasaules pieredze rāda, ka muzeju izstāžu zālēs un ekspozīcijās interesentiem ir pieejami tikai līdz 5% no kopējā muzeju krājuma, bet pārējie 95% apmeklētāju acīm nav skatāmi, jo atrodas muzeju krātuvēs. "Latvijā izstāžu zālēs ir skatāmi 2-5% no kopējā muzeju krājuma, savukārt www.nmkk.lv sistēmā ir digitalizēti un virtuāli pieejami aptuveni 13% no tā," uzsver projekta vadītāja, Kultūras informācijas sistēmu centra speciāliste Una Balode.

Informācijas sistēma tika izveidota jau 2007. gadā, bet 2010. gadā tika sākta jaunu sistēmas funkcionalitāšu, kā arī e-pakalpojumu izveide. Laikietilpīgs uzdevums ir bijis portāla saturiskā piepildīšana un attēlu autortiesību jautājuma sakārtošana, jo lielai daļai muzeju priekšmetu attēlu autortiesības ir aizsargātas, tāpēc bez kompleksa risinājuma un arī finansējuma attēlu ievietošana nebija iespējama. Tagad autortiesību jautājums gan tehnoloģiski, gan juridiski un finansiāli ir sakārtots.

Sistēmā ir pieejami ap 300 000 attēlu.


Muzeju darbiniekiem katrs no tiem bija jāpārskata un jāizvērtē, vai šis attēls ir aizsargājams ar autortiesībām vai ne.

Tāpat viens no būtiskākajām ieguvumiem, ko nodrošinājusi sistēmas jauno funkcionalitāšu izstrāde, ir nepastarpināta datu nodošana Eiropas digitālajai bibliotēkai Europeana. Ievietojot informāciju par muzeja priekšmetu sistēmā, muzeja darbiniekam ir tikai jānorāda, vai informācija par priekšmetu ir nododama uz Europeana. Sistēma automātiski veic visu datu nodošanu Eiropas virtuālajām krātuvēm, un darbiniekiem nav jānopūlas ar katra muzeja datu atsevišķu eksportēšanu. Jau šobrīd vairāk nekā 14 000 priekšmetu no Latvijas muzeju krājumiem ir pieejami Europeana lietotājiem.

Informācija sistēmas izstrādātāja AS RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne uzsver, ka izveidotā sistēma ir unikāla, jo ir izdevies visus dažādos Latvijas muzejus ar to dažādajām vajadzībām un prasībām apvienot darbam vienotā sistēmā.


Darbs vienotā sistēmā padara muzeju nozares darbu pārskatāmu, informāciju pieejamu un datus vienkārši nododamus gan uzraugošajām iestādēm, gan dažādu kultūras projektu īstenošanai.

"Piedāvājot iedzīvotājiem tik daudzfunkcionālu un saturiski bagātu informācijas resursu, Latvijā tiešām varam teikt, ka ir "nojauktas" muzeju izstāžu zāļu un krātuvju sienas, un mūsu kultūrvēsturiskais mantojums ir ikvienam pieejams neatkarīgi no atrašanās vietas un iespējām klātienē baudīt muzeju piedāvājumu. Kultūras satura digitalizācija nodrošina arī tā saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Laikā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, kultūras satura pieejamības jautājums ir īpaši būtisks.

Mūsdienās digitalizācija vistiešākā mērā nozīmē pieejamību. Nav noslēpums, ka visā pasaulē kultūra tiek skatīta kā būtisks ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījums, vide jaunu darbavietu radīšanai, jaunu starpnozaru projektu īstenošanai. Kultūrvēsturiskais mantojums un tā pieejamība digitāli ir arī resurss reģionālās pievilcības radīšanai, tūrisma un investīciju piesaistei," norāda Butāne.

Ziņu sagatavoja:
© TVNET

Tagi: muzeji, Muzeju krājumi, Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs