Bibliotēku nedēļā Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka apkopojusi novadpētniecības konkursa rezultātus. Konkursā piedalījās visu četru Ludzas reģiona novadu bibliotekāri. Konkursu organizēja Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka. Konkursa komisijā darbojās Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas darbinieki un pašvaldības pārstāvis no katra novada.

Atbilstoši konkursa nolikumam katrā novadā tika noteikts viens uzvarētājs. Ciblas novadā – Līdumnieku bibliotēkas vadītāja Irēna Pavlova, Ludzas novadā – Istras bibliotēkas vadītāja Jeļena Kreminska, Kārsavas novadā – Mežvidu bibliotēkas vadītāja Veronika Šķestere, Zilupes novadā – Zilupes pilsētas bibliotēkas kolektīvs (vadītāja Nadežda Ļemeševa).

Konkursa gaitā savākts daudz interesantu, pat unikālu materiālu. Vēstures pētīšana ir tik azartiska lieta, ka ievelk gluži kā narkotikas – jo vairāk atklājumu, jo lielāka interese. Uzvarēja tās bibliotēkas, kur novadpētniecības darbs jau gadu gadiem ir sistēma. Ieskatam piedāvājam dažus saistošus faktus no apjomīgajiem pētījumiem. Ja gribat uzzināt vairāk, ejiet uz savu bibliotēku. Varbūt jūsu personīgajos krājumos ir kādi interesanti fotoattēli, dokumenti? Ja neveidojat kolekciju paši, varbūt ir vērts tos aiznest uz bibliotēku?

Pirmais katoļu priesteris latgalietis dzimis Pušmucovā

No Pušmucovas nācis pirmais Latgales latviešu katoļu priesteris Andrejs Seipuļnīks. Viņš dzimis 1838. gadā Seipuļnīku sādžā vienkāršā zemnieku ģimenē. Viņa tēvs mira, kad Andrejs bija vēl mazs, un, visticamāk, zēnu gaidītu vienaudžu zemnieku liktenis, bet šoreiz notika citādi: māte kalpoja Malnavas muižā, un tur apdāvinātais zēns tika pamanīts. Viņš mācījās kopā ar muižkungu bērniem, vēlāk Mogiļevā beidza garīgo semināru. Sākumā viņš kalpoja Vitebskā, vēlāk – Latgalē. Ir zināms, ka A. Seipuļnīks 10 gadus bijis dekāns Ludzā. Savā kalpošanas laikā viņš sakārtojis septiņus dievnamus un par nopelniem baznīcas labā apbalvots ar Zelta krustu.

Anekdotes no kolhozu dzīves

Kolhozu pirmssākumi. No tālienes atsūtīts partorgs, kas no lauksaimniecības neko nesaprot. Ik pēc kāda laika te viens, te otrs kolhoznieks prasa brīvas stundas, lai varētu aizvest personīgo govi pie buļļa. Partorgs noskaišas un dusmīgi iesaka: – Nu, kas tas ir! Vai tad tiešām nevarētu vienreiz savākt visas tās govis kopā un svētdien pie buļļa aizvest!

Pavasarī tīrumā saziedējušas dzeltenās nezāles – pērkones. Partorgs interesējas, kas tie par dīvainiem augiem. Kolhoznieks atmet ar roku: – Ai, čepuha vien ir! Partorgs atzinīgi māj: – Skaista gan tā jūsu čepuha!

Zabolotjes muižas stāsti

Līdumnieku centrā kādreiz atradusies muiža. Pēdējais muižnieks te bijis Konstantins Rozenšilds Paulins. Saglabājušies vairāki nostāsti par tā laika dzīvi. Muižā bija gan vīna darītava, gan spirta brūzis, plaši zirgu staļļi, liels augļu dārzs... No senās godības palikusi tikai spirta brūža ēka, kurā tagad ierīkota kalēju darbnīca. Pat muižkungu kapsēta ezera krastā savulaik ir krietni papostīta.
Nostāstos muižkungu piemin arī ar labu vārdu. Tā, piemēram, viņš esot uzskatījis par goda lietu būt par krusttēvu zemnieku bērniem.

Ir saglabājušās arī leģendas par vietējo zemnieku asprātību un viltību, kā apiet muižas likumus. – Kad pļāvuši sienu, tad lielās siena kaudzes bija jāved uz muižas šķūņiem, bet paši zemnieki drīkstējuši paņemt tikai mazās, kas savāktas grāvmalēs, tā teikt, sakasnīšus. Tad nu pļavā rakuši prāvas bedres, kur sienu krāvuši. Virs zemes bija redzama vien niecīga kaudzīte, bet patiesībā siena tur ir bijis daudz. Arī vedot vīnu uz pilsētu pārdošanai, mucas iemanījās atvērt tā, lai nepamanītu. Toties vīna vedēji Ludzā iebraukuši itin jautrā prātā. Ir saglabājies daudz tā laika fotogrāfiju, kas ļauj izjust pagātnes elpu.

Baznīcas grāmatas vēstī

Lauderos saglabājušās senās baznīcas grāmatas. Vecākie ieraksti – vairāk nekā 200 gadus veci. 1799. gada ieraksti vēstī, cik tā laika ģimenēs ir bērnu: 10, 9, 6... Vienā no ailēm obligāti norādāma ticība. Ja jūsu senči ir dzimuši Lauderu apkārtnē un jūs gribat izpētīt savus radurakstus, jāiet uz Lauderu bibliotēku!

Pie mums bijis pat cars

Gandrīz katrai vietai ir savas leģendas par to, cik slavenas personas pie viņiem savulaik ir pabijušas. Jo tālāks vēstures laiks tas ir, jo saistošāki kļūst stāsti un ciemiņi – ievērojamāki. Puškina liceja biedrs pārstāstos kļūst par pašu Puškinu. Ja tā arī nav bijis, Goliševas vēsturiskais svars pieaug. Vecslabadas baznīcai 1860. gadā Krievijas cariene uzdāvinājusi garīdznieku tērpus un dievkalpojuma rita piederumus. Bet kāpēc lai nedzīvotu leģenda, ka ciemam garām braucis pats Nikolajs I? Ar Hitlera vizīti tā īsti lepoties nevar, bet tomēr... Malnavā Hitlers uz dažām stundām ieradies 1941. gada jūlijā. Tas iemūžināts kinohronikas kadros...

Bibliotēku darba metodiķe Elita Zirne par konkursa rezultātiem ir gandarīta. Šo materiālu krājumi padara mūsu bibliotēkas vēl vērtīgākas, jo tās zināmā mērā veic arī vietējā muzeja funkcijas. Dažviet bibliotēka palikusi vienīgā kultūras iestāde ciematā, tātad lauku bibliotēkas jāsaglabā un jāattīsta.

Ziņu sagatavoja:
Vanda Žulina
Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas brīvprātīgā

Tagi: novadpētniecība, Ludza