Projekta "Katram sava Rīga" ietvaros 2014. gada 10. maijā aicinām ceļojumā "Saldā Rīga, smalkā Rīga".

Programmā:
•    Plkst.12:00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā ( Alberta iela 12–9) akcijas – ceļojuma sākums. Pieņemšana pie Princeses un stāsts par Rozentālu ģimenes viesību un ikdienas dzīves stilu.
•    Ceļojums pa vietām, kas saistās ar salonu kultūras veidošanās – Grosvaldu nams, Brigaderu nams, Ķeniņa skola, Eglīšu dzīvoklis
•    Akuratera mājas smalkais stils…
•    Stāsti par Preses un citām ievērojamām ballēm, saldumiem un kārumiem.
•    Čakiskā pavārgrāmata… – noslēgums 15:30 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī – muzejā (Lāčplēša iela 48/50 dz.14). Iespēja iegādāties firmas Skrīveru mājas saldējums gatavoto saldējumu.


Biļetes cena – EUR 6.00

Uzziņas un pieteikšanās ceļojumiem: 26703293 (projekta vadītāja) vai katram_sava_riga@inbox.lv
Biļešu iepriekš pārdošana Andreja Upīša memoriālajā muzejā.
Informācija:  http://memorialiemuzeji.lv/katram-sava-riga/

Projektu "Katram sava Rīga" atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas Dome.

"Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē" – tā savulaik Vilis Plūdons iesāka savu slaveno dzejoli. Šis dzejolis šobrīd ir ne tikai sava laika politisko notikumu liecība, bet arī zīme savulaik notikušai kultūras paradigmas maiņai. Plūdonis un viņa laikabiedri J.Akuraters, A.Ķeniņš, J.Rozentāls un daudzi citi skaidri apzinājās vajadzību iziet no zemnieciskās kultūras, strādnieku un kalpu vides un radīt savu latvisko aristokrātismu. Un viņi arī vienas paaudzes laikā to prata izdarīt. Tieksme pēc izsmalcinātības, pēc elegances sadzīvē un mākslā, sava stila apzināšana, veidošana un izkopšana, salonu kultūras radīšana – tie bija procesi, ko aizsāka latviešu inteliģence 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā un kas uzplauka 20.– 30.gados. Šai tēmai un kā arī tēmai par baudām un kārumiem būs veltīts ceļojums "Saldā Rīgā, smalkā Rīga" 10. maijā VKKF un Rīgas domes atbalstītā projekta "Katram sava Rīga" ietvaros.


Ceļojuma/akcijas sākums plkst.12:00 Rūdolfa Blaumaņa un Jāņa Rozentāla muzejā (Alberta iela 12–9), kur muzeja darbinieki apmeklētājus iepazīstinās ar Rozentāla ģimenes ikdienas un svētku norisēm. Tālāk sekos pastaiga līdz vietai, kur atradās R.Blaumaņa iemīļoto kafejnīca, uz kuru, ierodoties Rīgā un tiekot pie honorāriem, viņš vienmēr gājis un baudījis kūkas un klausījies Rīgas lakstīgalas.

Turpinājumā ar autobusu ceļojuma dalībnieki nokļūs līdz Jāņa Akuratera muzejam, kur varēs gan stāstos un fotoattēlos iepazīt Preses balles norises, gan uzzināt par Akuratera mājas smalko stilu un tradīcijām. Tad autobuss ceļojuma dalībniekus aizvedīs atpakaļ līdz vietai Rīgas centrā, kur savulaik notika slavenās Preses balles.

 

Turpinājumā sekos pastaiga, kuras laikā varēs iepazīt namus un dzīvokļus, kas saistīti ar salonu kultūras veidošanos – Grosvaldu namu, Brigaderu namu, Viktora Eglīša dzīvokli, Ata Ķeniņa skolu. Piemēram, par Viktora Eglīša dzīvokli atmiņās Kārlis Štrāls rakstīja "Nekur nevienā namā neatceros iegājis tik īstā un patiesā tīru mākslas interešu atmosfērā kā pie viņa un viņa nelaiķes kundzes. Rakstniekam arī toreiz bija grūti laiki. Bet viņu apmeklējot, visas prozaiskās rūpes palika aiz durvīm, bija sajūtama tuva pieskaršanās tai daiļuma pasaulei, par kuru mēs pārējie "jaunie" visi bijām tikai sapņojuši." A.Ķeniņa ģimnāzijā savulaik bija arī žurnāla "Zalktis" redakcija un notika Rakstnieku vakari, kuros ar priekšlasījumu par romantismu uzstājās Fricis Bārda, savus jaunākos darbus lasīja Jānis Akuraters, Kārlis Skalbe, Kārlis Krūza un daudzi citi. Šobrīd šajā ēkā atrodas Rīgas 40.vidusskola, kura uztur arī skolas muzeju, kas stāsta par ēkas vēsturi un ar ko varēs iepazīties arī ceļojuma dalībnieki.


Ceļojuma noslēgums būs Aleksandra Čaka muzejā, kur izskanēs stāsti par A.Čaka kārumiem un baudām un impulsiem, kas ietekmējuši tādu dzejoļu rašanos, kā: "Saldējums, / tavu vēsumu kairo kā ēters / esmu es sajutis / asāk / par meitenes lūpām un bailēm, / tu, / manas dvēseles vecuma kalendārs, / tevi mīlot, / es mācījos mīlēt / visu dzīvi un ilgas". (Muzejā būs iespēja arī iegādāties firmas Skrīveru mājas saldējums gatavoto saldējumu). Muzejā varēs arī uzzināt arī citus čakiskās virtuves stāstus. Latviešu literatūras cienītāji ir labi iepazinuši dzejnieku Aleksandru Čaku kā interesantu, atvērtu, omulīgu cilvēku, kurš ap sevi pulcināja plašu draugu un paziņu pulku. Viņa domubiedri un kolēģi bija pieraduši pie mājīgās atmosfēras dzejnieka mājās, kur virtuvē vienmēr varēja atrast arī ko ēdamu. Daudzi nāca ne tikai dzeju klausīties, bet vienkārši paēst, ja pašiem nauda bija beigusies, bet līdz nākamajam honorāram vēl nenoteikts laiks jāgaida. A.Čaka māte Emīlija Freija bija ieaudzinājusi, ka, neskatoties uz lielo aizņemtību un dienas steigu, vienu reizi dienā ir jāpaēd kārtīgs, vārīts ēdiens. Šī tradīcija saglabājās arī tad, kad māte jau bija mirusi un pats dzejnieks uzņēmās namatēva pienākumus. To zināja visi A.Čaka draugi un nereti to arī izmantoja. Ēst gatavošana un mainīšanās ar receptēm bija sava laika tradīcija, kura tika kopta literātu un mākslinieku aprindās. Slavenākie, kuri šīs tradīcijas ievēroja bija mākslinieki U. un O. Skulmes, N. Strunkes kundze, Junkeru ģimene u.c.


10. maija ceļojums "Saldā Rīga, smalkā Rīga" noritēs 9 muzeju organizētā projekta "Katram sava Rīga" ietvaros, kurā ar VKKF un Rīgas Domes atbalstu 2014.gadā katra mēneša otrajā sestdienā aicinām doties ceļojumā/akcijā, lai iepazītu Rīgu, tās seno romantiku, notikumus un cilvēkus no dažādiem tematiskiem skatu punktiem. Projekta ietvaros ir jau notikuši ceļojumi "Bohēmas vietas Rīgā" (janvārī), "Kā es braucu Ziemeļblāzmas lūkoties" (februārī), "Liktenīgā satikšanās" (martā), "ČAU, Pārdaugava" (aprīlī).


Papildus informācija:


katram_sava_riga@inbox.lv


Maira Valtere

Projekta "Katram sava Rīga" vadītāja, Jāņa Akuratera muzeja Izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Tālr.: 26703293

Tagi: muzeji, Katram sava Rīga