2014. gada 17. aprīlī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas diskusijklubā "Gūtenberga galaktika" ar priekšlasījumu viesosies Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja numismātikas speciālistes Kristīne Ducmane un Anda Ozoliņa.

Pagājušā gada nogalē izdevniecība "Lauku Avīze" laida klajā izdevumu "Naudas laiki Latvijā: no mārkas un vērdiņa līdz latam un eiro". Grāmata ir divu autoru – Kristīnes Ducmanes un Andas Ozoliņas – profesionālu pētījumu rezultātā radīts aizraujošs un izsmeļošs stāsts par naudu: gan par tās funkcionālajiem, gan estētiskajiem aspektiem. Tas ir līdz šim plašākais izdevums Latvijas numismātikas vēsturē un būs saistošs jebkuram interesantam. Naudas stāsti aizved lasītāju sazarotos vēstures labirintos un, pateicoties bagātīgajam ilustrāciju klāstam, tiek gūts priekšstats par Latvijas naudu arī kā mākslas priekšmetu. Grāmata izdota ar AS "ABLV Bank" finansiālu atbalstu.

 

Izdevums aptver laika posmu no pašām senākajām Latvijas numismātikas lappusēm līdz pat eiro ieviešanai. Ceļojums naudas pasaulē paver iespēju iepazīt gan senāko preču maiņas priekšmetu daudzveidību (sāls, tēja, tabaka, kaltētas zivis, labība, rotas lietas un citas vērtības), gan sudraba piecu latu monētas tapšanu. 1929. gada februārī Latvijas Republikas Finanšu ministrija pieņēma lēmumu, ka uz Londonas naudas kaltuvē pasūtāmās sudraba piecu latu monētas jābūt attēlotai Latvijas brīvību simbolizējošai "jaunavas galvai". Par attēla modeli un etalonu toreizējo Latvijas naudas zīmju dizaina autors, grafiķis Rihards Zariņš (1869–1939) izvēlējās savas spiestuves korektori Zelmu Braueri (1900–1977) – 29 gadus vecā, izglītotā, daudzas valodas zinošā darbiniece kļuva par Riharda Zariņa modeli arī daudziem citiem viņa grafikas darbiem.

 

Riharda Zariņa darbībai naudas dizaina jomā veltīta atsevišķa grāmatas nodaļa. Apskatīts arī citu pirmās Latvijas Republikas naudas zīmju dizaineru, grafiķu Artura Apiņa (1904–1975), Kārļa Krauzes (1904–1942), Jāņa Šternberga (1900–1981) un citu mākslinieku ieguldījums. Latvijas naudas māksliniecisko nozīmi apliecina fakts, ka tā iekļauta 2008. gadā izveidotajā Latvijas kultūras kanonā. Plašu informāciju lasītājs atradīs arī par eiro vēsturi Latvijā. Grāmatu noformējusi māksliniece Aija Andžāne.

 

Diskusiju kluba sanāksmē, kurā piedalīsies abas grāmatas autores, uzzināsim par tēmas izpētes grūtībām, pārsteidzošiem atklājumiem Latvijas numismātikas vēsturē, grāmatas ieceres tapšanu un citiem  jautājumiem saistībā ar darbu pie izdevuma.

 

Sanāksme notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā Tērbatas ielā 75., trešajā stāvā, 310.telpā.  Visi interesenti laipni aicināti!

Ziņu sagatavoja:
Aina Štrāle
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre
Tālr.: 67312807

Tagi: Gūtenberga galaktika, Diskusiju klubi, Numismātika