Viljama Bērtona Makormika romāns "Ļeņina harēms" ir aizraujošs vēstījums par trauksmainajiem 20. gadsimta notikumiem, latviešu nācijas veidošanos, sarkanajiem strēlniekiem un centieniem saglabāt patību laikmetu griežos. Niansēts vēsturisko notikumu apraksts un dziļš cilvēka pārdzīvojumu atainojums ļauj salīdzināt šo romānu ar Pasternaka un Solžeņicina darbiem.

 

Asiņainais 1905. gads. Kurzemes guberņu pāršalc tautas bruņotā sacelšanās. Baltvācu muižnieku Rūku ģimene ir spiesta visu pamest un bēgt no agrāk tik paklausīgo kalpu naida. Zaudējot mājas un mantojumu, jaunā aristokrāta Viktora Rūka dzīve sagriežas ar kājām gaisā.

 

Pret paša gribu iesaukts Krievijas armijā, viņš piedalās Pirmajā pasaules karā un boļševiku revolūcijā. Izprazdams baltiešu brīvības alkas un nicinādams totalitāro režīmu Maskavā, Viktors nejūtas piederīgs nedz baltvācu muižniecībai, nedz arī jaunajai komunistiskajai pārvaldei. Liktenim labpatīk jokot: Viktors nonāk Ļeņina harēmā jeb sarkano strēlnieku pulkā. Viņš slēpj savu aristokrātisko izcelsmi, sadraudzējas ar strēlniekiem un iemīlas jaunā komunistē. Karam beidzoties, Viktors atgriežas dzimtenē – nu jau neatkarīgajā Latvijā. Taču drīz pie viņa durvīm klaudzina Staļina režīma garā roka...

 

Viljams Bērtons Makormiks (William Burton McCormick) ir amerikāņu rakstnieks, absolvējis Brauna Universitāti un ieguvis mağistra grādu Mančestras Universitātes rakstniecības studiju programmā. Autors ir dzīvojis Latvijā un Krievijā, kur vācis materiālus un rakstījis savu pirmo romānu "Ļeņina harēms".

 

No angļu valodas tulkojusi Andžela Šuvajeva.

Tagi: Vēsturiskie romāni, Viljams Bērtons Makormiks