2014. gada 1. martā plkst. 14.00 Baltijas grāmatu svētkos Ķīpsalā (Rīgā, Ķīpsalas ielā 8) Baltijas grāmatu svētku ietvaros notiks Viljama Bērtona Makormika romāna "Ļeņina harēms" atvēršanas svētki. Būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt autogrāfus!

 

Turot rokās savu romānu latviešu valodā, amerikāņu rakstnieks Viljams Bērtons Makormiks saka: "Ir ļoti satraucoši un emocionāli redzēt grāmatu publicētu Latvijā. Es šurp atbraucu pirms vairākiem gadiem, lai rakstītu par Latviju. Un nu tā ir izdota un es to turu rokās. Ļoti ceru, ka latvieši pieņems arī manu skatījumu. Esmu patiešām laimīgs."


Valdis Rūmnieks par V. B. Makormika grāmatu saka: ""Ļeņina harēmu" vērts izlasīt vismaz trīs iemeslu dēļ. Kaut vēstures notikumi mums pamatos pazīstami, neparasts un svaigs ir autora redzesleņķis. [..] Otrkārt, "Ļeņina harēms" ir ļoti cilvēcisks stāsts un nav pārblīvēts ar vēsturisku informāciju. Galu galā pat visizšķirīgākajos brīžos cilvēka rīcību nosaka viņa personiskās ilgas, ideāli un ciešanas. [..] Treškārt, autors ir mazliet viltīgs un mēģina mūs apmānīt. Un vēl "Ļeņina harēms" būs ieguvums ar svaigo skatījumu uz labi zināmiem Latvijas vēstures notikumiem un varbūt arī kalpos par pamudinājumu un atgādinājumu, ka visa – vēstures, mākslas, politikas – pamatā ir cilvēks, un katrs no mums ir vesela pasaule ar savu neatkārtojamību un vienreizību."


"Ļeņina harēms" – tā trimdas publicisti dēvēja latviešu sarkanos strēlniekus, uzticamākos Ļeņina līdzgaitniekus. V. B. Makormiks, nejauši iegriezies Mērilendas Latviešu muzejā, ieraudzīja šo apzīmējumu, sāka pētīt vēsturi, un šī īsā frāze iedvesmoja rakstnieku pievērsties sarkano strēlnieku tēmai. Viņš izpētīja ASV pieejamos avotus un tad devās uz Krieviju, Maskavā apgūstot krievu valodu un pētot arhīvus. Vairākus mēnešus viņš pavadīja arī Latvijā, konsultējoties ar vēsturniekiem. Tā iesākas stāsts par romānu "Ļeņina harēms", aizraujošu vēsturisku un literāru darbu, kurā galvenais varonis ir baltvācietis Viktors Rūks. Notikumi sākas 1905. gadā, brīdī, kad dumpīgie latviešu zemnieki nodedzina Rūku muižu, un beidzas vēl traģiskākā laikā, 1941. gada vasarā, brīdī, kad Latvijā vietām vēl saimnieko pa kādam padomju varas pārstāvim, bet strauji tuvojas fašistiskās Vācijas karaspēks. Dzimtas saites, atriebības alkas, vēlme iederēties vietā, kur esi dzimis, – Viktors Rūks izdzīvo gan latviešu tautas, gan baltvāciešu likteņu traģiskākās lappuses. Raibā tēlu galerija: baltvācieši, latvieši, ebreji un krievi, sievietes un vīrieši, katrs ar savu dzīves stāstu, katrs ar savu cerību: cīņā par brīvību, vienlīdzību un to, ko katrs no viņiem uzskata par augstāko labumu... Pārmaiņas, kuras atnes šī kopīgā cīņa, gan izrādās postošas teju visiem iesaistītajiem, un romāna varoņi ne reizi vien nonāk situācijās, kad virsroku pār principiem un audzināšanu ņem primitīvs izdzīvošanas instinkts. Lai gan bojā iet valstis un dzimtas, strēlnieki tomēr atrod laiku arī mīlestībai – Viktora un Kaivas mīlas stāsts, kas risinās traģisko vēsturisko notikumu priekšplānā, ir saviļņojošs tieši ar savu principiālo neiespējamību.


No angļu valodas tulkojusi Andžela Šuvajeva.