Pēc kultūras ministres Daces Melbārdes ierosinājuma 7. februārī Kultūras ministrijā uz pirmo sēdi pulcējās atjaunotā Nacionālā kultūras padome. Divas stundas ilgušajā sēdē tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kā arī diskutēts par Latvijas Republikas simtgades programmu un izcilības balvu kultūrā.

Izvērtējot līdzšinējo Nacionālās kultūras padomes darbību, Kultūras ministrija pēc kultūras ministres Daces Melbārdes ierosinājuma ir izstrādājusi jaunu Nacionālās kultūras padomes modeli, lai piešķirtu tai lielāku lomu kultūrpolitikas veidošanā.

 

"Loloju daudzas ieceres un kultūrpolitikas mērķus, kurus īstenot kopā ar Nacionālo kultūras padomi. Esmu pārliecināta, ka, apvienojot spēkus, šajā īsajā laikā, kas mums atvēlēts līdz vēlēšanām, iespējams paveikt daudz un ielikt stingrus pamatus labai kultūras pārvaldībai, sadarbībai un pēctecības nodrošināšanai," uzrunājot Nacionālo kultūras padomi, pauda Dace Melbārde.

 

Pirmajā sēdē Nacionālā kultūras padome diskutēja par Latvijas Republikas simtgades programmas izveidi. Padomes locekļi izteica atbalstu Latvijas dalībai 2018. gada Londonas Starptautiskajā grāmatu tirgū, kas būtu viens no vērienīgākajiem un nozīmīgākajiem visu trīs Baltijas valstu pastāvēšanas simtgades svinību un kultūras sasniegumu reprezentācijas pasākumiem ārvalstīs. Baltijas viesu valsts statuss Londonas grāmatu tirgū paredz ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas grāmatniecībai un literatūrai veltīta centrālā stenda izveidi, bet arī plašas saistītās kultūras programmas nodrošināšanu Londonā un citviet Lielbritānijā.


Tāpat tika rosināta konferences „Ko dāvināsim Latvijai simtgadē?” rīkošana aprīlī, aicinot citu nozaru vadītājus un valsts amatpersonas aktīvi iesaistīties programmas veidošanā, jo Latvijas Republikas simtgades programma attiecināma uz visām nozarēm, ne tikai kultūru. Padomes locekļi uzsvēra sinerģijas un sadarbības nozīmi starp dažādām nozarēm.

 

Pēc diskusijas par izcilības balvu kultūrā tika lemts, ka līdz nākamajai sēdei katra Nacionālās kultūras padomes locekļa pārstāvētā biedrība vai padome sagatavos savu priekšlikumu par balvas koncepciju un piešķiršanas kritērijiem, lai kopā vienotos par labāko balvas modeli. Vērā ņemams arī Latvijas Radošo savienību padomes 2013. gadā izstrādātais pārskats par atzinīgi vērtējamiem sasniegumiem starptautiskos festivālos un notikumos.

 

Jautājums par Kultūras kanonu pārcelts uz nākamo Nacionālās kultūras padomes sēdi.

 

Sēdes noslēgumā Nacionālā kultūras padome par padomes priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēja Juri Dambi ("Laiks kultūrai"), bet par viņa vietnieci – Daci Bluķi (Latvijas Radošo savienību padome).

 

Jau ziņots, ka Nacionālās kultūras padomes sastāvā darbosies trīs kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji, trīs Kultūras alianses deleģēti pārstāvji (pa vienam no katras dalīborganizācijas – Latvijas Radošo savienību padomes, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienības un biedrības "Laiks kultūrai"), pa vienam pārstāvim no Latvijas Pašvaldību savienības, Dziesmu un deju svētku padomes, kultūras pieminekļu aizsardzības nozares, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un Latvijas Rektoru padomes, kā arī Kultūras ministrijas nozaru konsultatīvo padomju priekšsēdētāji. Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks tiks izraudzīti no padomes locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

 

Nacionālās kultūras padomes sastāvā darbosies Juris Dambis ("Laiks kultūrai"), Anda Beitāne (Dziesmu un deju svētku padome), Jānis Krastiņš (kultūras pieminekļu aizsardzības nozare), Dace Jurka (Latvijas Kultūras darbinieku biedrība), Gundega Laiviņa (Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), Ligita Gintere (Latvijas Pašvaldību savienība), Aleksejs Naumovs (Latvijas Rektoru padome), Renāte Punka (Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja), Daiga Gaismiņa-Šiliņa (Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja), Dace Bluķe (Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Radošo savienību padome), Aija Janbicka (Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja), Agrita Ozola (Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja), Valda Pētersone (Arhīvu padomes priekšsēdētāja), Andris Vītoliņš (Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētājs), Andris Kronbergs (Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs), Gints Grūbe (Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs), Gunta Bāliņa (Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja) un Daina Vītoliņa (Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja). Pēc kultūras ministres uzaicinājuma Nacionālajā kultūras padomē darbosies Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils radošais direktors Gatis Mūrnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Padomes sastāvs apstiprināts uz trim gadiem. Par darbību Nacionālajā kultūras padomē tās locekļi atlīdzību nesaņems.

 

Nākamā Nacionālās kultūras padomes sēde tiks sasaukta marta beigās.

Ziņu sagatavoja:
Dagnija Grīnfelde
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
Tālr.: 67330202

Tagi: Kultūra, Nacionālā kultūras padome