Stambula, LETA--AFP. Turcijas parlamenta apakšpalāta trešdienas vakarā pieņēmusi likumu, kurš paredz pastiprināt kontroli pār internetu, uzraugot tīmekļa lietotāju darbības un bloķējot noteiktu atslēgvārdu meklēšanu.

Turcijas iedzīvotāju brīvība internetā jau tā ir ierobežota, bet jaunās normas ir vēl tālejošākas, ļaujot varasiestādēm divus gadus uzglabāt datus par interneta lietotāju darbībām un uzraudzīt, kādas tīmekļa vietnes interneta lietotāji aplūkojuši, kādus atslēgvārdus meklējuši un kādas darbības veikuši sociālās saziņas vietnēs.

 

Stambulas Bilgi universitātes profesors Jamans Akdenizs uzskata, ka vissatraucošākā likuma daļa ir "orveliskās" jaunās pilnvaras, kuras plānots piešķirt valsts telekomunikāciju nozares uzraudzības organizācijai TIB, kas regulē interneta izmantošanu un palīdzējusi izveidot valdības īstenoto interneta cenzūras programmu.

 

Likums paredz, ka TIB būs tiesības pieprasīt un uzglabāt komunikācijas datus no interneta pakalpojumu sniedzējiem bez tiesas rīkojuma vai attaisnojoša iemesla, ziņu aģentūrai AFP norādīja Akdenizs.

 

TIB vadītājam būs arī tiesības bloķēt jebkuru tīmekļa vietni, ja tiks uzskatīts, ka tā pārkāpj kāda privātās dzīves neaizskaramību vai ir diskriminējoša vai apvainojoša. Tīmekļa vietni varēs bloķēt arī, lai pasargātu jauniešus no nevēlama satura.

 

"Turcija noteikti virzās pretī vēl ierobežojošākai politikai, kas ietver masu novērošanas pasākumus attiecībā uz visiem interneta lietotājiem," norādīja Akdenizs.

 

"Vēl lielāka bloķēšana un lielāki kontroles pasākumi atvirzīs Turciju tālāk prom no Eiropas Savienības, ja runājam par interneta politiku, iespējams, pāris soļus tuvāk Ķīnai," viņš piebilda.

 

Plānotā interneta kontroles pastiprināšana izpelnījusies asu kritiku gan pašā Turcijā, gan ārvalstīs.

 

Bažas paudusi gan ES, gan ASV Valsts departaments un Eiropas Padome.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Reportieri bez robežām" ("Reporters sans frontieres" - RSF) uzskata, ka likuma mērķis ir "pastiprināt kibercenzūru, valdības kontroli pār internetu un sabiedrības novērošanu".

 

Arī Turcijas Juristu savienības prezidents norādīja, ka likums, kurā ietverti arī citi pasākumi, var nelabvēlīgi ietekmēt Turcijas vērtējumu pasaulē demokrātijas jomā.

 

Žurnālistu un preses brīvības aizstāvju organizācija "Committee to Protect Journalists" (CPJ) norāda, ka jaunās normas arī ievērojami apgrūtinās pētniecisko žurnālistiku. CPJ likumprojektu uzskata par virzību autoritārisma virzienā.

 

Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana valdība šādas apsūdzības kategoriski noraida.

 

Erdogana vietnieks Bulents Arinčs apgalvo, ka Turcijā nepastāv interneta kontrole.

 

"Mēs esam brīvāki, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, un mums ir preses brīvība," uzsvēra Arinčs.

 

"Likumprojekta mērķis ir aizsargāt ģimenes, bērnus un jauniešus no tāda interneta satura, kas veicina atkarību no narkotikām, seksuālo izmantošanu un pašnāvības," janvāra sākumā skaidroja laikraksts "Hurriyet".

 

Tikmēr ASV interneta gigants "Google" decembrī pavēstīja, ka Turcija bijusi starp tām valstīm, no kurām saņemts lielākais skaits lūgumu izņemt noteikta satura informāciju.

Ziņu sagatavoja:
© LETA, AFP

Tagi: Internets, Cenzūra, Interneta saturs