11. janvārī Turaidas muzejrezervātā tika atvērta grāmatas "Rīgas karaliskās pilsētas Vidzemē — godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums" (Rīga: iespiedis Nikolauss Mollīns, 1593) faksimils līdz ar tulkojumu latviešu valodā no oriģinālās jaunaugšvācu valodas un zinātniskajiem komentāriem.

Izdevumu tulkojusi Latvijas Valsts vēstures arhīva eksperte Valda Kvaskova.

 

Grāmatas atvēršana bija "Rīga  — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" ievadpasākums. Tas sākās ar Turaidas muzejrezervāta bibliotēkas (3200 grāmatas) vērtīgāko iespieddarbu izstādes atklāšanu nesen restaurētajā Turaidas muižas pārvaldnieka namā. Kolekcijas lielāko vērtību skaitā ir arī "Rīgas karaliskās pilsētas Vidzemē — godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums" — vienīgais zināmais šīs grāmatas eksemplārs, kas muzejā ienācis (nopirkts) 1981.gadā. Kā liecina ekslibris uz grāmatas vāka, eksemplārs kādu laiku piederējis Vēstures senatnes un pētītāju biedrībai. Pēc tam grāmata nonākusi  Rīgas pilsētas bibliotēkā (tagad - LU Akadēmiskā bibliotēkā), no kuras pazudusi 20.gadsimta 30.gados.


Grafiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Valda Villeruša vadībā faksimilizdevums ticis  maksimāli pietuvināts oriģinālam.  Faksimils iespiests uz īpaši bieza papīra, kas atgādina pergamentu (vēl 16.gadsimtā izmantotu greznu rakstāmmateriālu, kas izgatavots no dzīvnieku ādas), tajā var aplūkot arī oriģinālajā eksemplārā atrodamās marginālijas, precīzi atdarināts ādas iesējums.
Faksimilizdevumu finansēja ne vien Turaidas muzejrezervāts, bet arī Kultūras ministrija un nodibinājums "Rīga — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014". Tādēļ grāmatas atvēršanā pirmās uzrunas teica Kultūras ministre Dace Melbārde un nodibinājuma "Rīga  — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014" vadītāja Diāna Čivle.  Par izdevuma tapšanu stāstīja arī projekta vadītāja, Turaidas muzejrezervāta speciāliste, mākslas vēsturniece Ina Līne, grafiķis un Mākslas akadēmijas profesors Valdis Villerušs. Cildinošus vārdus kvalitatīvajam faksimilizdevumam veltīja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Viņš uzsvēra, ka faksimilizdevuma projekta vadītāja I.Līne ir Mākslas akadēmijas absolvente, kura iesaistījusies arī daudzos citos nozīmīgos kultūrvēstures projektos.


Faksimilizdevumu dāvanā saņēma ne tikai grāmatas veidotāji, bet arī daudzie muzejrezervāta sadarbības partneri, kuru skaitā ir arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. Muzejrezervāta direktore A.Jurkāne neaizmirsa arī muzejrezervāta atbalsta biedrību, kura dibināta 2002. gadā, lai vāktu līdzekļus Turaidas pilskalna zemes nogruvuma (tas apdraudēja senās pils saglabāšanu) apturēšanai. Pēc pilskalna nostiprināšanas biedrība turpina sniegt muzejrezervātam nepieciešamo palīdzību gan ikdienas rūpēs, gan īpašos gadījumos.


Pasākuma organizatori bija parūpējušies par neaizmirstamu neoficiālo programmas daļu. Pie muižas pārvaldnieka nama bija novietota gaismas aka, no kuras varēja pasmelties riekšavu mazu gaismiņu, ko izsēt turpat pļavā. Pēc pasākuma sniegotā pļava bija gaismiņu piebērta, tās turpināja spīdēt arī pēc vairākām stundām, kad slapjo sniegu bija nomainījis stiprs lietus. Turpat malā bija aplūkojamas Mollīna iespieduma lapu kopijas, iesaldētas lielos, izgaismotos ledus bluķos, kas simbolizēja vēstures artefaktu situāciju, pirms tiem pievēršas mūsdienu pētnieki. Viesus no muzejrezervāta ieejas līdz pilij pavadīja dažādu laikmetu mūzika kora pildījumā. Katram apmeklētājam bija iespēja līdz pils pagalmam aiznest svecīti, lai to novietotu pils astoņsimtgadei veltītajā gaismas aplī. Pasākuma izskaņā Bauskas pils seno deju grupa "Galms" Bauskas muzeja pedagoģes Ilonas Taures vadībā izpildīja vairākas 16.-17.gadsimta itāļu un angļu galmu dejas.


Skaistais faksimilizdevums, senā mūzika, deju grupas tērpi,  veidoti autentiski 16.-17.gadsimta aristokrātu apģērbiem, majestātiskā pils, vedināja domāt par vērtībām, kuras pārdzīvo gadsimtus. Ne jau patiesīgums vai taisnīgums nosaka to ilglaicību (kā gribētos ticēt), bet gan neatslābstoša cilvēku ieinteresētība tās izcelt un paturēt redzeslokā.


Papildus informācija