Kuldīgas galvenā bibliotēka ar šo gadu saviem klientiem varēs piedāvāt plašākas tehniskās iespējas bibliotēkas resursu izmantošanā.

Bibliotēka piedalījās Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 413. pasākuma Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 6.1. aktivitātē par iekārtu, tehnikas, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu infrastruktūras izveidei, pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai pakalpojuma sniegšanas vietā vietējiem iedzīvotājiem. Tā radusies iespēja iegādāties piecus elektronisko grāmatu lasītājus un 28 licences egrāmatām 160 eksemplāros, kā arī 15 planšetdatorus.

 

Lai piesaistītu lasīšanai

 

Bibliotēkas direktore Laima Mirdza Ostele skaidro, kādēļ nolemts papildināt iestādes tehnisko nodrošinājumu: "Kopumā trīs novados no to kopējā iedzīvotāju skaita 33 914 (PMLP dati 2013. g. 1. janvārī) bibliotēkās reģistrējušies 32,9% jeb 11 170 dažāda vecuma cilvēku. No kopējā iedzīvotāju skaita 6182 ir bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem, un no tiem bibliotēkas apmeklē 69,2% jeb 4278. Ar projekta palīdzību vēlamies risināt divas būtiskas problēmas bibliotēku darbā.

 

Pirmā – no gada gadā samazinās grāmatu izsniegums. Salīdzinot ar 2010. gadu, 2012. gadā izsniegums triju novadu bibliotēkās ir samazinājies par 51 445 vienībām." Šī tendence sasaucoties ar skolās novēroto bērnu zemo lasītprasmi, un kā risinājumu šai problēmai Kuldīgas galvenā bibliotēka redz arī iespēju piedāvāt egrāmatas, kas varētu interesēt bērnus un jauniešus un to iedzīvotāju daļu, kuri nelasa iespiesto grāmatu. Pērn aprīlī elektroniskā aptauja parādīja, ka 79% no 217 respondentiem teica – viņi labprāt lasītu egrāmatas. Projekta ietvaros iegādātie planšetdatori un elasītāji kalpos kā līdzeklis, lai bērnus piesaistītu elektroniskajai grāmatai, tajā skaitā Bērnu žūrijas grāmatu elektroniskās versijas lasīšanai. Tāpat būs iespēja vairāk izmantot datubāzes (piem., Britannica) un digitālos resursus (Periodika.lv, filmas.lv, mantojums.kuldiga.lv,). Jaunieši planšetdatorus varēs izmantot, lai mācītos veidot digitālo mediju saturu, lietojot internetā pieejamās programmas.

 

Sociālo problēmu risināšanai

 

L.M.Ostele saka – projekta realizācija palīdzēs risināt arī sociāla rakstura problēmas. Bibliotēkas apmeklē bērni no dažādām ģimenēm, un ne katrā ir iespēja iegādāties jaunākās paaudzes tehnoloģiskās ierīces, tāpēc bibliotēka ir kā starpniece, lai palīdzētu arī šādiem bērniem tās apgūt un justies līdzvērtīgiem ar citiem vienaudžiem. "Vēl viena problēma, kuru risināsim, iegādājoties planšetdatorus, ir datortehnikas vienību trūkums, lai sekmīgi apmācītu un konsultētu lietotājus. Bibliotēkā pieejamie septiņi datori ikdienā ir lietotāju aizņemti, un nav iespējams organizēt kursus lietotājiem. Šobrīd konsultēšana notiek tikai individuāli," stāsta direktore. "Mācības visvairāk ir pieprasītas vecumā no 55+. Kā rāda pieredze, tad planšetdatori ir draudzīgāki senioriem nekā stacionārie galda datori, kur jāstrādā ar klaviatūru un peli."

 

Projekta veiksmīgu realizēšanu nodrošinājusi bibliotēkās strādājošo darbinieku augstā kvalifikācija un pieredze bibliotēkas lietotāju konsultēšanā par informācijas tehnoloģijām, epakalpojumiem un digitālajiem resursiem.

Ziņu sagatavoja:
Mārīte Milzere
Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada laikraksts "Kurzemnieks"

Tagi: Kuldīgas Galvenā bibliotēka, Bibliotēku darbs