Šogad ir izveidota jauna datubāze "Cēsnieks un viņa nams", lai ikviens varētu iepazīties ar senajiem Cēsu namiem un to īpašniekiem, uzzināt to priekus un bēdas, kā arī to likteņus lielajos politiskajos notikumos.

Meklējot vēsturisko informāciju par kādu Latvijas pilsētu, parasti, cilvēki atver attiecīgo mājas lapu. Tomēr tikai Cēsu mājas lapā atrodama atsevišķa, tematiska datu bāze par senajām un jaunajām Cēsīm - "Cēsnieks un viņa nams". Tā izveidota publiskojot Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošās pastkartes un fotogrāfijas. No publicētajiem rakstiem, muzeja speciālistu nepublicētajiem pētījumiem, grāmatām, cēsnieku atmiņām, pilsētas plāniem, Cēsu avīzēm, Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentiem, apkopotas ziņas par Cēsu namiem un cēsniekiem, sākot no 17.gadsimta.

 

"Cēsīs ir īpaša noskaņa" - tādas domas par vecpilsētu ir dzirdētas vairākkārt. Kādas Cēsīs bija senāk? Attēli un apraksti ļaus ielūkoties tajās Cēsīs, kur par 17. un 18.gs. gruntsgabaliem un to īpašniekiem saglabājušies tikai apraksti, Cēsīs, kur 19.gs. ēkas un vārtu ailes rotā dažādas, mazas arhitektūras formas, Cēsīs, kur tukšo gruntsgabalu vietās pirms Otrā pasaules kara slējās mūra nami.

 

Lasītāj, arī Tev ir iespēja piedalīties datubāzes veidošanā, lūdzu, iesūti pastkarti vai fotogrāfiju par Cēsīm un pastāsti savu stāstu. Ieskenētu attēlu un aprakstu lūgums sūtīt uz e-pasta adresi dace.cepurite@cesis.lv vai atnest muzeja darbiniekiem Cēsīs, Gaujas ielā 6. Par publiskošanas nosacījumiem vienosimies.

 

Mūsdienu cēsnieki varēs sajust noskaņu un rast idejas, kā veidot savu vidi, kur būtu ērta dzīve pašiem un kas patiktu pilsētas viesiem. Atver datubāzi un iepazīsties ar senajiem Cēsu namiem un to īpašniekiem!

Ziņu sagatavoja:
Dace Cepurīte
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja
Galvenā speciāliste krājuma uzskaites jautājumos
Tālr.: 64122639

Tagi: novadpētniecība, Cēsis, Datubāzes