Rakstniecības un mūzikas muzejs trešdien, 18.decembrī, plkst. 17:30 aicina apskatīt izstādi "Sadzejotā valsts" tās veidotājas Māras Eņģeles vadībā.

Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas dēļ izstāde "Sadzejotā valsts" un muzeja pastāvīgā ekspozīcija apmeklētājiem atvērta vēl tikai līdz 21. decembrim. Bet "Sadzejotās valsts" apmeklējums 18. decembrī ļaus gūt plašāku informāciju par izstādē skatītajām tēmām, eksponētajiem rokrakstiem un priekšmetiem.

 

Izstāde "Sadzejotā valsts", kas ir muzeja veltījums Latvijas Republikai 95. gadadienā, vēsta par to, kā Latvijas rakstniecībā rodas un dzīvo nacionālais mīts par Latvijas valsti, dažādos laikos uzturēdams valstiskuma apziņu.

 

Prasību pēc savas valsts pirmie izvirza tieši dzejnieki. Viņi arī piedalās valsts izcīņā, nosargāšanā un jauncelsmē, dalās ar tautu sāpēs par Latvijas valsts bojāeju. Okupācijas gados dzejnieki uztur dzīvu patriotisma garu, pamatīgi slēpto valsts ideju neļaujot aizmirst rūpīgi šifrētos tekstos, lai, pienākot Trešajai atmodai, aktīvi piedalītos mūsu valsts atjaunošanā.

 

Raiņa, Kārļa Skalbes un Viļa Plūdona tekstos apmeklētāji var izlasīt prasību pēc Latvijas valsts. Aleksandra Čaka poēmas "Mūžības skartie" manuskripts un strēlniekiem veltīti citu autoru literārie darbi vēstī par leģendārajām varonības dienām. Tādu autoru kā Anna Brigadere, Edvarts Virza un Aspazija rokraksti liecina par literatūras uzplaukumu jaunajā valstī 20. gs. 20./30. gados, kad par pašapziņas nesēju kļūst zemnieka tēls. Okupācijas gados tapušie teksti, tostarp Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes darbi, neļauj lasītājam aizmirst par piederību mūsu zemei un tautai, valodai un vēsturei. Daudzos rokrakstus papildina audio un video ieraksti. Izstādes noslēdzošo daļu veido stāsti par nacionālā mīta nozīmīgākiem motīviem, kā arī apsveikumi Latvijas valstij.

 

Izstādi "Sadzejotā valsts" caurvij ziedu motīvs, kas valsti pielīdzina romantiķu apdzejotajai zilajai puķei - sākumā salā un tumsā uzziedējušam vāram ziedam, kas vēlāk transformējas gan par puķi pie strēlnieka cepures, gan vadonim sniegtiem rožu pušķiem, gan maijā neuzziedējušu jasmīnu, gan puķu paklāju pie Brīvības pieminekļa.

 

Izstādes vizuālo koncepciju kā nosacītu jaunbūvi, kas simbolizē mūžīgās Latvijas mūžīgu nepabeigtību, veidojis mākslinieks Ivars Noviks.

 

Izstādes veidotājas: Ilze Knoka, Māra Eņģele, Inga Surgunte un Līva Pugoviča.

 

No 2014. gada sākuma izstādes "Sadzejotā valsts" daļa ceļojošā formātā dosies uz dažādām Latvijas vietām, iekļaujoties RMM jaunajā darbības ievirzē, kas paredz aktīvu darbību (ceļojošās izstādes un nodarbības) Latvijas skolās, kultūras namos un bibliotēkās.

 

Ieejas maksa - Ls 1,50 (2,13 EUR); pensionāriem, studentiem un skolēniem - Ls 1 (1,42 EUR). 

Ziņu sagatavoja:
Maija Treile
Rakstniecības un mūzikas muzeja
Mājaslapas redaktore
Tālr.: 67227782; 29631741
www.rmm.lv

Tagi: Izstādes