UNESCO Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai lēmusi par 25 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā un 4 jaunu nomināciju iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā.

UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļauto nomināciju vidū ir, piemēram, ķīniešu Zhusuan – matemātisko aprēķinu zināšanas un prakse, izmantojot skaitāmkauliņus, Turcijas kafijas kultūra un tradīcijas, Slovākijas ciemata Terhovas mūzika, Gruzijas tradicionālā vīna darīšanas metode, Petrikivkas dekoratīvā apgleznošana kā Ukrainas ornamentālās tautas mākslas fenomens u.c. Savukārt UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā iekļauta mongoļu kaligrāfija, tradicionālā Karabahas zirgu jāšanas spēle Chovkan Azerbaidžānā, Empaako vārdu došanas tradīcija Ugandas Rietumos un Paach ceremonija Gvatemalā.

 

Par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labās prakses piemēru atzīta Spānijas nevalstiskās organizācijas – UNESCO centra Katalonijā pieredze nemateriālā kultūras mantojuma dokumentēšanā biosfēras rezervātos. Šī prakse tiks popularizēta arī UNESCO programmas "Cilvēks un biosfēra" ietvaros.

 

Visu jauno nomināciju saraksts

 

UNESCO Starpvaldību komitejas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai 8. sesija notika Baku, Azerbaidžānā no 2. līdz 7. decembrim. Latviju kā vienu no 24 komitejas dalībvalstīm pārstāvēja Latvijas Nacionālā kultūras centra folkloras eksperte Gita Lancere un Latvijas Kultūras akadēmijas docente Anita Vaivade.

 

Komitejas sesijas norise kopumā pulcēja 24 dalībvalstu pārstāvjus un 79 pasaules valstu delegācijas, nevalstisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus, kas sesijā piedalījās novērotāju statusā. Komitejas darba tiešraide bija skatāma tiešsaistē UNESCO interneta vietnē, un tā bija līdz šim skatītākā sesija.

 

Šajā UNESCO Starpvaldību komitejas sesijā notika arī diskusija par aktuāliem jautājumiem nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Latvijas viedoklis tajā tika pārstāvēts jautājumos par UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu īstenošanu starptautiski un nacionālā mērogā. Latvija vērsa komitejas uzmanību uz sabiedrības, tai skaitā nevalstisko organizāciju iesaistes nepieciešamību konvencijas īstenošanā un kapacitātes stiprināšanu mantojuma saglabāšanas aktivitātēm, tāpat arī formālās un neformālās izglītības nozīmību tradīciju pārmantošanas procesā. Paralēli sesijas darbam noritēja Nevalstisko organizāciju forums, pulcinot gan starptautiskas, gan nacionāla un lokāla mēroga nevalstiskās organizācijas, kas īsteno nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas aktivitātes.

 

"Komitejas darbs noritēja produktīvi un raisīja saturīgas, viedokļu ziņā daudzveidīgas debates par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas procesiem pasaulē. Latvijas ieguldījums komitejas darbā ir atzinīgi novērtēts, un nākamais – 2014. gads iezīmējas ar nozīmīgiem Latvijai uzticētiem pienākumiem komitejas turpmākā darba ietvaros," stāsta Latvijas delegācijas vadītāja Anita Vaivade.

 

Latvija līdzās Grieķijai, Peru, Kirgistānai, Nigērijai un Tunisijai ievēlēta darbam apakškomitejā nemateriālā kultūras mantojuma nomināciju izvērtēšanai, uzņemoties 2014. gadā izvērtēt nominācijas, kas tiks iesniegtas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajam sarakstam. Savukārt līdzās Beļģijai, Kirgistānai, Namībijai un Ēģiptei Latvija ievēlēta par vienu no piecām komitejas nākamās sesijas vice-prezidējošajām valstīm, un Latvijas delegācijai uzticēts pildīt arī galvenā ziņotāja pienākumus 9. sesijā, kas notiks 2014. gada 24. – 28. novembrī UNESCO mītnē Parīzē, Francijā.

 

Starpvaldību komiteja nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai ir viena no galvenajām UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu pārvaldības institūcijām, kas pieņem svarīgākos lēmumus par tās attīstību un lemj par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu konvencijas reģistros. Latvija darbam komitejā tika ievēlēta 2012. gadā un pildīs tās dalībvalsts pienākumus līdz 2016. gadam. Latvijas delegācijas ieguldījums komitejas darbā ir augsti novērtēts tās kompetences dēļ nemateriālā kultūras mantojuma ekspertīzē, kā arī par mūsu valsts apņemšanos veicināt pārdomātu konvencijas īstenošanu.

 

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē. Nemateriālais kultūras mantojums līdzās materiālajam kultūras mantojumam ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem avotiem cilvēces radošumam un kultūras izpausmju daudzveidībai, kas ir būtiski faktori ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Šī sesija notika gadā, kad tiek atzīmēta UNESCO Konvencijas par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 10. gadadiena.

Ziņu sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr.: 29109268

Tagi: Kultūra, UNESCO, Nemateriālais kultūras mantojums