2013. gada 27.–28. maijā Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā notika Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru pavasara sanāksme, kas pulcēja aptuveni 50 nozares pārstāvju un kurā tika pārrunāti aktuāli nozares jautājumi. Sanāksmi organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Dobeles novada Centrālo bibliotēku.

Sanāksmes atklāšanā bibliotēku direktorus un nozares politikas veidotājus ar ierašanos ceriņu galvaspilsētā sveica Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks un Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Loreta Baltiņa. LNB direktors atzinīgi novērtēja tradīciju bibliotēku direktoru sanāksmes rīkot ārpus Rīgas, kas ļauj skatīt jaunas un skaistas bibliotēkas citās Latvijas pilsētās un novados. Tā ir arī iespēja tuvināties novadam, jo novadu bibliotēku attīstība pamatā gulstas uz pašvaldību pleciem un pašvaldību atbalsts novadu bibliotēkām ir īpaši svarīgs.

Dobele – iespēju novads

Atraktīvu un spilgtu priekšlasījumu par Dobeles novadu sniedza Dobeles novada izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs. Ieskatu Dobeles novada kultūras dzīves norisēs deva Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa. Dobeles novads izveidots 2009. gadā – administratīvi teritoriālās reformas rezultātā novadā apvienota Dobeles pilsēta un 10 pagasti. Dobeles novads ir lielākais novads bijušā Dobeles rajona teritorijā, pārējā bijušā Dobeles rajona teritorijā atrodas Tērvetes un Auces novadi. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Dobeles novadā dzīvo 22 216 iedzīvotāji (pilsētā – 10 331, lauku teritorijā – 11 885 iedzīvotāji). Novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta, kurai pakļautas 10 pagastu pārvaldes un 23 ciemi. Kā jau Zemgalē novada attīstības stūrakmens un dominējošā uzņēmējdarbības nozare ir lauksaimniecība. Vēl Dobeles novads ir pazīstams ar attīstīto un sakārtoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu – klientu servisa un elektroniskās lietvedības darbu iepazīt uz Dobeli brauc no visas Latvijas. Dokumenti starp administratīvo centru Dobelē un apkalpošanas punktiem pagastos cirkulē tikai digitāli – tas ir paraugs citiem novadiem, kā organizēt sava novada iedzīvotāju apkalpošanu. Dobele ir pazīstama ar vairākiem zīmoliem. G. Kurlovičs pievērsa uzmanību tam, ka zīmoli var būt gan mantoti, gan izveidoti no jauna. Piemēram, Dobeles novada mantotie zīmoli ir Pētera Upīša Ceriņu dārzs, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs „Pikšas” un Pokaiņu mežs. No jauna izveidoto zīmolu vidū var minēt Sniegavīru saietu un Ābolu dienu. Kā atzina G. Kurlovičs, jaunu zīmolu veidošana ir tikpat svarīga kā mantoto zīmolu uzturēšana. Zīmoli ne tikai veicina novada atpazīstamību, bet arī uztur vietējo iedzīvotāju patriotismu un pašapziņu. M. Krūmiņa savukārt piebilda, ka ļoti svarīga ir kultūras pasākumu regularitāte – Dobelē katram gadalaikam ir vismaz viens spilgts un krāšņs pasākums, kas kopā tiek saukts par Saules ceļu Dobelē.


Ar Dobeles novada bibliotēku aktualitātēm sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktore Loreta Baltiņa. Dobeles novada Centrālā bibliotēka ir Dobeles reģiona galvenā bibliotēka, kuras pārziņā ir 3 novadu – Dobeles, Auces un Tērvetes – bibliotēkas. Dobeles novadā atrodas 12 publiskās un 15 skolu bibliotēkas, Auces novadā – 7 publiskās un 2 skolu bibliotēkas, Tērvetes novadā – 4 publiskās un 4 skolu bibliotēkas. Kā svarīgāko aktualitāti L. Baltiņa atzīmēja bibliotēku telpu renovāciju. Spilgts piemērs tam, kā jaunas telpas maina bibliotēkas dzīvi, ir Krimūnu pagasta bibliotēkas pārcelšanās no telpām bez jebkādas infrastruktūras uz pilnībā renovētām telpām kultūras namā. Jaunā vide acīm redzami vairojusi gan bibliotekāres optimismu un aktivitāti, gan bibliotēkas apmeklējumu. Bibliotēkas renovācija izmaksājusi 8000 latu, taču pozitīvā gaisotne, kas tagad valda bibliotēkā un kuras pamatā ir tieši bibliotēkas infrastruktūras pārmaiņas, daudzkārt pārsniedz ieguldītos finanšu līdzekļus. Apliecinājums tam ir arī bibliotēku direktoru sanāksme Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, kura notika Bērnu literatūras nodaļas pasākumu telpā. Gaišās un plašās telpas ar košajiem bērnu zīmējumiem tā vien rosināja optimistiski raudzīties uz nozares problēmām.


Nozīmīgs Dobeles novada bibliotēku darbības virziens ir kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un sadarbība ar vietējām biedrībām un sabiedriskajām organizācijām: Jaunatnes iniciatīvu un veselības centru, dienas centru jauniešiem ar īpašām vajadzībām „Solis”, pensionāru biedrību „Stariņš”, Dobeles Grāmatu draugu biedrību, literāro biedrību „Spārni”, daudzbērnu ģimeņu biedrību „Svētelis”. Kopā tiek organizēti pasākumi, rakstīti projekti un veiktas citas aktivitātes. Īpašs notikums ir Dobeles novada Centrālās bibliotēkas formastērpi – gaiši violeti T-krekli un tumši violetas vestes ar bibliotēkas simboliku. Protams, formastērpam kolektīvā bija gan piekritēji, gan pretinieki, taču kopējais noskaņojums ir pozitīvs un ceriņkrāsas formās tērptās bibliotekāres no lasītājiem un citiem apmeklētājiem var atšķirt jau pa gabalu.

Stratēģiskā plānošana bibliotēku nozarē

Par bibliotēku nozares stratēģiju kultūrpolitikas pamatnostādnēs „Radošā Latvija” stāstīja Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs Jānis Turlajs. Ar šo stratēģiju bibliotekāru auditorija tika iepazīstināta jau Latvijas bibliotekāru 16. konferencē šī gada 18. aprīlī. J. Turlajs uzsvēra, ka bibliotekāri ir radoša tauta un spēj veidot visdažādāko Latviju, atbalstīt visplašāko aktivitāšu spektru. Par to liecina kaut vai tas, ka bibliotekāri ir pamanījušies gūt atbalstu projektos, kurus administrē un atbalsta citu nozaru ministrijas, piemēram, Lauku atbalsta dienests Zemkopības ministrijā. Bibliotēkas ir neatsverams palīgs novadu tautsaimniecības un uzņēmējdarbības veicināšanā. Bauskas Centrālā bibliotēka konsultatīvo atbalstu uzņēmējiem sniedz jau vairākus gadus, taču to spēj arī maza pagasta bibliotēka, piemēram, Klintaines pagasta bibliotēka 2012. gadā sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju centra Tālākizglītības nodaļu noorganizēja izglītojošu tiešsaistes semināru ciklu mazajiem un vidējiem lauku uzņēmējiem, kuru vietējie iedzīvotāji novērtējuši ļoti atzinīgi.


Ielūkoties topošajā LNB darbības stratēģijā 2014.–2018. gadam ļāva LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš. Bibliotēku direktori tika iepazīstināti ar galvenajiem LNB stratēģijas elementiem: misiju, vīziju, vērtībām, darbības virzieniem u. c. Piemēram, LNB misija ir veicināt radošu kultūras un zinātnes mantojuma izmantošanu Latvijas izaugsmes labā. Īpaši svarīga ir LNB kā zinātnes, izglītības un kultūras centra attīstība, kas ietver arī augstvērtīgu bibliotēkas norišu rīkošanu un pasākumu platformas nodrošināšanu sadarbības partneriem. LNB mērķis ir attīstīties par bibliotēku un grāmatniecības nozares līderi, sniegt bibliotēku sistēmai nepieciešamos pakalpojumus un kļūt par digitalizācijas starpnozaru kompetences centru.


LNB stratēģiskā un taktiskā prioritāte nepārprotami saistīta ar jauno ēku, konkrēti – sniegt pozitīvu jaunās ēkas apmeklējuma pieredzi. Tikpat būtiski ir paplašināt un uzlabot LNB pakalpojumus digitālajā vidē.


Veidojot stratēģiju, U. Zariņš, iesaka meklēt atbildes uz diviem galvenajiem jautājumiem: 1) ko bibliotēka var darīt labāk, kā sniegt vairāk un 2) ko nedarīt, no kā atteikties?


Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas stratēģijas iestrādnes tiek izmantotas Digitālā kultūras mantojuma stratēģijas veidošanā, kas būs kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija” pielikums.

Bibliotekāru direktoru skatījums uz nākotnes bibliotēku

Stratēģiskās plānošanas sesija noslēdzās ar diskusiju par to, kāda būs nākotnes bibliotēka. Lai atvieglotu fantāzijas lidojumu, diskusijas vadītājs U. Zariņš noteica laika robežu – Latvijas bibliotēka 2030. gadā.


Nav iespējams sākt bibliotēkas aprakstu bez apkārtējās vides raksturojuma. Ja par demogrāfiskās situācijas attīstību bibliotekāru domas dalās (1/3 klātesošo uzskata, ka iedzīvotāju skaits Latvijā kritīsies, 1/3 – ka augs, 1/3 – ka iedzīvotāju skaits paliks stabils), tad jautājumā par urbanizācijas tendenci visi ir vienisprātis – Rīgas un citu lielo Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaits palielināsies, kamēr lauki vietumis būs pilnīgi pamesti. Tādēļ lielās bibliotēkas kļūs vēl lielākas, bet daudzas mazās bibliotēkas pārtaps par to filiālēm. Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs kļūs raibāks un sabiedrība ievērojami novecos, jo veco cilvēku un bērnu un jauniešu proporcijas vēl aizvien nebūs vienlīdzīgas. Uz ekonomiskās situācijas attīstību bibliotēku direktori raugās divējādi – vieni uzskata, ka ekonomiskā situācija Latvijā attīstīsies viļņveidīgi, otri – ka tā lēni, taču ies uz augšu. Bibliotēku budžets nepārprotami pieaugs, to diktēs inflācija.


Bieži būs novērojama bibliotēku apvienošanās, taču tas neattieksies uz skolu bibliotēkām, kas arī pēc 20 gadiem funkcionēs kā skolu bibliotēkas. Bibliotēkas drīzāk tiks apvienotas ar kultūras namiem, muzejiem, bērnu un jauniešu centriem, sevišķi laukos. Vēl viena apvienošanās tendence varētu būt ar dažādu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bibliotēka kā pašvaldības pakalpojumu bloka sastāvdaļa. Paredzams brīvprātīgo darbinieku skaita pieaugums bibliotēkās, ko var pamatot ar to, ka brīvprātības galvenā motivācija ir vajadzība pēc pieredzes, īpaši jauniešiem.


Interesants bija skatījums uz novadpētniecības darbu. Arī nākotnē tas būs neatņemams bibliotēku darba virziens, taču nopietni pārdomājama šī jēdziena atbilstība darba saturam. Nav noslēpums, ka termins „novadpētniecība” cēlies no krievu „краеведение”. Bibliotēkas pamatā nodarbojas ar sava novada vēstures materiālu vākšanu un popularizēšanu, kam vairāk atbilst angliskais termins „local history”. Pētniecība tradicionāli ir vēsturnieku, arhīvistu un muzeju speciālistu darbs, bibliotēku veikumu novada vēstures laukā varētu saukt par novadniecību, ierosina bibliotēku direktori.


Daži pakalpojumi paplašināsies, piemēram, mācības, izdevējdarbība, digitālie pakalpojumi. Visi bija vienisprātis – nākotnes bibliotēka iedzīvotājiem uz mājām izsniegs ne tikai grāmatas, bet arī sadzīves priekšmetus, piemēram, lāpstas dārza ierīkošanai un nūjas nūjošanai. Lai gan daudzi pakalpojumi būs elektroniski un vairums lasītāju bibliotēku izmantos attālināti, tā vēl aizvien paliks kā satikšanās vieta.


Augs bibliotekāru kvalifikācijas prasības. Bibliotekāram būs jāpārzina psiholoģija, sociālais darbs, pedagoģija (tajā skaitā mediju pedagoģija un apmācības digitālajā vidē), mārketings, sabiedriskās attiecības. Strīdīgs ir jautājums par bibliotekāru skaitu. Lasītāju apkalpošanā tieši iesaistīto speciālistu skaits samazināsies. Turpretī digitālā satura veidotāju loks pieaugs. Iespējams, vienā otrā bibliotēkā bibliotekāra uz vietas nebūs – lasītājs ar karti ieies bibliotēkā un pašapkalposies. Taču digitālais saturs kādam būs jāveido, jānodrošina pašapkalpošanās iespējas, tādēļ bez bibliotekāra tomēr neiztikt. Tāpat plašs bibliotekāru darbības lauks būs iedzīvotāju izglītošana. Kā atzina U. Zariņš, bibliotēkas rūpēsies, lai cilvēki prastu orientēties informācijas resursos un mācētu atrast informāciju. Cīņā ar funkcionālo analfabētismu bibliotēkas ir un būs neaizvietojamas. U. Zariņa ierosinājums par aktīvāku bibliotēku piedalīšanos „Vikipēdijas” veidošanā, tika noraidīts. Diemžēl vēl aizvien šī resursa potenciāls netiek pietiekami novērtēts ne bibliotekāru, ne pētnieku un mācībspēku vidū. Tā vietā, lai to peltu, daudz lietderīgāk būtu to pilnveidot, un savu artavu šajā laukā var dot arī bibliotēkas. U. Zariņš atzina – ja mūsu mērķis ir cilvēkiem piedāvāt zināšanas, tad mums jābūt tur, kur viņi vispirms meklē informāciju, un tā ir „Vikipēdija”.

LNB pakalpojumi bibliotēkām

Lai gūtu skaidrību par LNB pakalpojumu vērtējumu, 2013. gada februārī–aprīlī Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvais centrs veica reģionu galveno bibliotēku aptauju par LNB pakalpojumu izmantošanu. Aptaujas rezultātus bibliotēku direktoriem prezentēja LNB Bibliotēku attīstības institūta Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā speciāliste Kristīne Deksne.


Vairums bibliotēku izmanto visus vai gandrīz visus LNB pakalpojumus, pārsvarā tie tiek vērtēti pozitīvi. Lai pakalpojumus veidotu arvien kvalitatīvākus, nepieciešama pastāvīga atgriezeniskā saite ar pakalpojumu lietotājiem.


LNB katalogus un datubāzes, sevišķi analītikas datubāzi, bibliotekāri izmanto gan informācijas iegūšanai, gan lokālo datubāzu veidošanai. Ierakstu kvalitātes vērtējumu nosaka publisko bibliotēku vēlme pēc pilnīgākiem ierakstiem ar vairākiem piekļuves punktiem. Pilnīgāku ierakstu meklējumos LNB speciālisti iesaka izmantot Monogrāfiju un turpinājumizdevumu datubāzi.


Viens no visaugstāk novērtētajiem LNB pakalpojumiem ir Digitālā bibliotēka, taču tā būtu vairāk jāpopularizē. Bibliotekāri vēlas arī apmācības Digitālās bibliotēkas izmantošanā. Digitālās bibliotēkas speciālisti labprāt piedalās izbraukuma semināros, bibliotēkām vien jāpauž vēlme viņus uzklausīt.


Ļoti atzinīgi tika novērtēts LNB Starpbibliotēku abonementa darbs. Pakalpojuma saņēmēji gan vēlētos zemāku Starptautiskā starpbibliotēku abonementa (SSBA) cenu un īsāku piegādes termiņu. Diemžēl SSBA cenas nenosaka LNB, bet Latvijas Pasts. Tāpat SSBA operativitāte atkarīga ne vien no LNB, bet arī parterbibliotēkām. Piebilstams, ka dokumentus no ārzemju bibliotēkām SSBA kārtā var pasūtīt jebkura Latvijas bibliotēka. Katra bibliotēka pati var veidot savu SSBA sistēmu, un šādā gadījumā tā pati arī noteiks pasūtītā izdevuma izmantošanas noteikumus.


Liels atbalsts visiem bibliotekāriem – gan iesācējiem, gan ilggadējiem darbiniekiem – ir LNB Mācību centrs. K. Deksne vēlreiz atgādināja, ka pastāv izbraukuma kursu organizēšanas iespēja, tad bibliotekāri var ietaupīt ceļa izdevumus. Patlaban centra darbinieki aktīvi strādā pie e-mācību vides veidošanas, ko pirmie varēs izmantot jaunās programmas „Informācijas un bibliotēku zinību pamati” dalībnieki, jo 40 % programmas varēs apgūt attālināti.


Visvairāk izmantotie LNB izdevumi ir „Bibliotēku konsultatīvā centra informatīvais biļetens”, „Bibliotēku Pasaule”, „Kalendārs bibliotēkām”, „Latvijas jaunākās grāmatas”, kā arī nozares standarti, vadlīnijas un metodiskie materiāli, piemēram, „Krājuma veidošanas vadlīnijas Latvijas bibliotēkām”. Diemžēl žurnālu „Bibliotēku Pasaule” nav plānots atjaunot. Profesionālās informācijas apmaiņai izmantojams Latvijas Bibliotēku portāls. Arī lūgums pēc bibliotekārā darba pamatprocesu apraksta jeb „bibliotekāra rokasgrāmatas” tuvākajā laikā netiks apmierināts. Cik vien iespējams, tiek izdoti dažādi metodiskie materiāli un vadlīnijas, piemēram, „Krājuma veidošanas vadlīnijas Latvijas bibliotēkām”, „Vadlīnijas bibliotēku darba plānošanai”, „Universālā decimālā klasifikācija: rokasgrāmata”. Protams, metodisko materiālu un mācību literatūras latviešu valodā ir par maz, taču daudz vērtīgas informācijas var rast konferenču, semināru un sanāksmju materiālos, kuriem var brīvi piekļūt tīmeklī.


Bibliotekāriem lieti noder LNB rīkotie pieredzes apmaiņas braucieni un semināri atsevišķām nozares speciālistu grupām (metodiķiem, komplektētājiem u. c.). Tomēr ir vēl daudz nerealizētu vēlmju: seminārs bibliotēku tīmekļa vietņu satura veidotājiem, literatūras speciālista vadīta oriģinālliteratūras analīze u. c. Iespēju robežās visi ieteikumi tiks īstenoti, piemēram, tiks turpināta tradīcija metodiķu seminārus organizēt katrreiz citā Latvijas bibliotēkā (2012. gadā tas notika Līvānos, šogad – Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienestā). Katru gadu notiks arī novadpētniecības konferences (šī gada konference – 25.–26. septembrī Balvos). LNB darbinieki aicina reģionu bibliotekārus sniegt ierosinājumus pasākumu tematikai, darba kārtībai. Jāielāgo, ka, daudzas aktivitātes reģiona galvenā bibliotēka var organizēt pati, piemēram, seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus, ekskursijas un lekcijas.


Ļoti iecienītas ir LNB veidotās ceļojošās izstādes, tādēļ dažas no tām bibliotēkām nākas gaidīt garā rindā. Tā kā katra izstāde tiek izstādīta vienu mēnesi, kas tiek uzskatīts par optimālo termiņu, situācija komentārus neprasa. Bibliotēkas lūdz arī plašāku un daudzveidīgāku ceļojošo izstāžu klāstu. LNB šo piedāvājumu ir gatava realizēt, uzklausot idejas un ieteikumus, kā arī iegūstot sadarbības partnerus.


Atbalsta pasākumi ietver dažādas LNB īstenotās programmas un projektus, piemēram, lasīšanas veicināšana programma „Bērnu un jauniešu žūrija”, Brīvpieejas apmaiņas krājums, dāvinājumu centralizēta sadale. Vislielākie iebildumi bibliotēku direktoriem šajā pakalpojumu grupā ir pret novēlotu izdevumu nosaukumu paziņošanu grāmatu iepirkuma projektos. LNB speciālisti saprot bibliotekāru vēlmi laicīgi plānot krājuma komplektēšanu, taču lūdz būt iecietīgiem – šie projekti bieži vien finansiālu atbalstu gūst tikai pēc atkārtotas iesniegšanas, tad seko ekspertu izvēle, projekta koordinācija, kas prasa zināmus laika resursus. Protams, bibliotekāriem ir svarīgi izvairīties no liekiem eksemplāriem vai arī paspēt izdevumu iegādāties, kamēr tas vēl ir pārdošanā, taču nosaukumu izvēle iepirkuma programmās patiešām nav paredzama, un ja bibliotēka akurāt kādu eksemplāru nevēlas iekļaut savā krājumā, viņa var no tā atteikties par labu kādai citai bibliotēkai.

LNB Bibliotēku attīstības institūts nākotnes perspektīvā

LNB Bibliotēku attīstības institūta (BAI) darbu aktualizēja un nākotnes perspektīvu iezīmēja tā jaunais direktors Andris Eglājs. BAI misija ir vairot Latvijas bibliotēku nozares prestižu un bibliotēku izmantojamību, attīstot konsultatīvo atbalstu bibliotekāriem, kultūras, izglītības darbiniekiem, kā arī nodrošinot profesionālo pilnveidi bibliotēku nozares darbiniekiem un stiprinot bērnu/jauniešu rakstpratību un informācijpratību. Galvenais, ko vēlas panākt BAI direktors, ir komandas darbs un institūta darba integrācija, kas, ievērojot nodaļu atšķirīgos virzienus un funkciju daudzveidību, būs liels izaicinājums. BAI turpinās organizēt konferences, seminārus un diskusijas par bibliotēku nozares un bērnu literatūras jautājumiem, papildus pievēršoties dažādiem starpdisciplināriem jautājumiem: autortiesības, novadpētniecība, grāmatniecība, e-grāmatas u. c. Vairāk uzmanības tiks pievērsts nozares pētniecībai: Latvijas bibliotēku un cenzūras vēsturei, nozares situācijas analīzei un prognozēšanai, socioloģiskajiem pētījumiem. Kļūs ciešāka BAI sadarbība ar Latvijas akadēmiskajām bibliotēkām. 2013. gadā bibliotēkām būs iespēja papildināt savu krājumu un pasākumu piedāvājumu ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta „Latviešu oriģinālliteratūra un autori bibliotēkās” palīdzību. Tiks izstrādāta un īstenota Lasīšanas veicināšanas valsts stratēģija. Īpašs BAI direktora lepnums ir institūta sagatavotā Jaunā politiskā iniciatīva 2014.–2016. gadam „Profesionālās sadarbības tīkla izveide starp bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un radošām personībām (rakstniekiem, dzejniekiem, māksliniekiem)”, kas Kultūras ministrijā iesniegta šī gada pavasarī.

Saeimas bibliotēka – posms parlamenta informācijas sistēmā

Ar Saeimas bibliotēkas darbu iepazīstināja tās vadītāja Sarma Šmite. Saeimai ir stingri noteikta un detalizēta struktūra, Saeimas bibliotēka atrodas Informācijas nodaļas sastāvā. Otra Informācijas nodaļas apakšvienība ir Informācijas tehnoloģijas, kas liek domāt, ka šāds tandēms nodrošina patiešām efektīvu informācijas apriti galvenajā valsts iestādē. Saeimas bibliotēka ir slēgta vietējas nozīmes bibliotēka, tās pamatauditorija ir Saeimas deputāti, viņu palīgi un pārējais Saeimas personāls (administrācija, komisiju un frakciju darbinieki) – kopā vairāk nekā 500 cilvēku. Bibliotēkas misija – nodrošināt Saeimas deputātus ar viņu darbam nepieciešamajiem informācijas resursiem, ievērojot savlaicīguma, konfidencialitātes un bezpartejiskuma principu. Galvenā informācijas izplatīšanas platforma ir Saeimas iekštīkls, kur sava sadaļa ir arī bibliotēkai. Bibliotēkas krājumā ir turpat 12 000 vienību, tajā strādā 7 darbinieki un to apmeklē 413 reģistrētie lasītāji. Krājumā galvenokārt rodami uzziņu izdevumi, juridiskā un vēstures literatūra. Viens no bibliotēkas uzdevumiem ir Personāla datubāzes veidošana. Datubāze ietver preses rakstu kopijas par Saeimas deputātiem, atsevišķiem politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. Elektroniski raksti pieejami kopš 2004. gada, iespiestā veidā – kopš datubāzes veidošanas pirmsākumiem pagājušā gadsimta 90. gados. Iekštīklā pieejamas rakstu pilnās versijas, kā arī jaunākās grāmatas, žurnālu raksti, pētījumi. No 2010. gada bibliotēkas katalogs ir pieejams Augstskolu un speciālo bibliotēku kopkatalogā. Grāmatas, kas Latvijā atrodamas vienīgi Saeimas bibliotēkā, caur LNB pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

2012. gads Latvijas publiskajās bibliotēkās: vērojumi, atziņas, ieteikumi

Šī gada februārī LNB BAI notika publisko bibliotēku direktoru apaļā galda diskusijas, kur tika pārrunāti aizvadītā gada notikumi, sasniegumi un problēmas. Ieskatu galvenajās diskusiju atziņās, subjektīvas ekspresijas par bibliotēku attīstības tendencēm sniedza LNB BAI Bibliotēku konsultatīvā centra vadošā pētniece Jana Dreimane. 2012. gadā Latvijā bija 801 bibliotēka, 28 no tām – reģionu galvenās bibliotēkas. 2013. gada janvārī reģiona galvenās bibliotēkas statusu ieguva arī Līvānu novada Centrālā bibliotēka. Bibliotēku skaitam ir tendence sarukt – 2011. gadā Latvijā bija 807 bibliotēkas. Neviennozīmīgi vērtējams ārējo apkalpošanas punktu skaita pieaugums (2011. gadā – 50, 2012. gadā – 63 ārējās apkalpošanas punkti). Šī pārveide ļauj saglabāt bibliotēku, uzturēt interesi vietējos iedzīvotājos par grāmatu un lasīšanu, diemžēl daudzviet ārējo apkalpošanas punktu tālākattīstībai netiek piešķirti pienācīgi līdzekļi, strauji krītas izmantojums un to nākotne ir apdraudēta. Tradicionāli par ārējiem apkalpošanas punktiem pārtop otrās pagastu bibliotēkas, tie ir atvērti labi ja dažas reizes nedēļā un par pilnas slodzes bibliotekāru šajās bibliotēkās nevar būt ne runas.


Bibliotēku skaitliskie rādītāji kopumā vērtējami labi. Lielākajā pozīciju daļā (lasītāju skaits, apmeklējums, izsniegums) tiem gan ir tendence samazināties (1), taču salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Lietuvu, kur strauji krītas pilnīgi visi rādītāji, Latvijas bibliotēkas izskatās stabili. Lai gan vienīgais rādītājs, kas šo rādītāju grupā audzis, ir pieaugušo apmeklējums (2), Latvijas bibliotēku ainu faktiski glābj bērni un jaunieši. Situāciju šoreiz nosaka nevis rādītāju pieaugums, bet bērnu un jauniešu auditorijas bibliotekārais aptvērums, sevišķi ja paraugās uz šīs grupas skaitlisko sastāvu iepretim pārējām apmeklētāju grupām. (3)


Audzis arī finansējums bibliotēku krājuma attīstībai. (4) Īpaši jāuzsver, ka 2012. gadā valsts atbalsts krājuma attīstībai bija pat lielāks nekā pirms krīzes, iespējams, vislielākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas – no Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas krājumu papildināšanai bibliotēkas pagājušogad saņēmušas 265 000 latu. Lasīšanas veicināšanas programma „Bērnu un vecāku žūrija” piešķīrumu no Kultūras ministrijas 2012. gadā saņēmusi pat divkārt. Taču jāņem vērā, ka valstī nav bibliotēku krājuma attīstības ilgtermiņa stratēģijas, tāpēc katrs projekts ir jāizcīna, kas kavē laicīgu valsts iepirktās literatūras nonākšanu bibliotēkās, atgādina J. Dreimane.


Lai gan iegādāto jaunieguvumu skaits ir krities (5), jaunieguvumu skaita rādītāji uz 1000 iedzīvotājiem pēc Starptautiskās Bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) rekomendācijām ir labi – 2012. gadā Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem bija 264,9 jaunieguvumi (IFLA ieteikums ir 250 vienības, turīgākajās valstīs, piemēram, Somijā, šis rādītājs sasniedz pat 400 vienības).


Informācijas tehnoloģiju finanšu līkne bibliotēkās strauji krītas (6), taču nevar piekrist referentei, ka tā ir negatīva tendence un šiem rādītājiem būtu jāaug. Kompetenti un efektīvi veidojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru, lielākie izdevumi skar IKT ieviešanu, pēc ieviešanas IKT izdevumiem ir jāsamazinās. Neliels pieaugums ik pa laikam varētu būt vērojams saistībā ar jaunu ierīču iegādi, piemēram, veco datoru nomaiņa pret jauniem, planšetdatoru, portatīvo datoru, e-grāmatu lasītāju iegāde, taču IKT uzturēšanas izdevumiem ir jākrītas, ja tas tā nenotiek, tas liecina par neefektīvu IKT pārvaldīšanu. Tradicionāli jaunākās tehnoloģijas Latvijas bibliotēkās tiek atvēlētas lasītājiem, kamēr bibliotekāriem nereti nākas strādāt ar novecojušiem datoriem. Patīkami, ka bibliotēkas sākušas pievērst uzmanību arī darbinieku vajadzībām, piemēram, Gulbenes novadā katra bibliotēka saņēmusi jaunu darbstaciju tieši bibliotekāram. Svarīgi, ka šie datori iegādāti par pašvaldības līdzekļiem (31 darba stacija par 17 624 latiem). Ievērojamu IKT infrastruktūras papildinājumu 2012. gadā saņēmusi arī Jūrmalas Centrālā bibliotēka (15 datori ar programmatūru par pašvaldības līdzekļiem 10 199 latu apjomā) un Ventspils novada bibliotēkas (15 datori par pašvaldības līdzekļiem, 3 datori no Kultūras informācijas sistēmu centra).


Pamazām arī Latvijā notiek atmiņas institūciju funkcionālo robežu saplūšana – bibliotēkas pārņem muzeju un arhīvu funkcijas. Piemēram, Lauderu pagasta bibliotēka ieguvusi Lauderu Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīcas arhīvu un sniedz iedzīvotājiem izziņas gan ģenealoģijā, gan mantojuma jautājumos. Abavas bibliotēka pārņēmusi vietējo novadpētniecības muzeju, Irlavas pagasta 1. bibliotēkā, Viesatu pagasta bibliotēkā, Annas pagasta bibliotēkā, Malienas bibliotēkā izveidotas novadpētniecības istabas. Taču atbilstoši jaunajām funkcijām bibliotekāriem vajadzīgas zināšanas muzeoloģijā un arhīvzinātnē, kas būtu jāpiedāvā nozares mācībcentriem. Bibliotēkām ir liela loma nacionālās un lokālās identitātes stiprināšanā: tiek rīkoti dažādi patriotismu veicinoši pasākumi (zīmējumu konkursi, izstādes, viktorīnas, dzejas lasījumi, mutvārdu vēstures ieraksti), veikta vietējo dialektu un izlokšņu saglabāšana un popularizēšana (piemēram, mutvārdu ierakstu veidošana, rakstu pieminekļu apzināšana un apkopošana Balvu Centrālajā bibliotēkā un Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā), sniegta informacionāla un praktiska palīdzība iedzīvotājiem ģenealoģijas un lokālās vēstures pētījumos. Valsts ziemeļaustrumu pierobežā atrodas Upītes bibliotēka, kas kļuvusi par neoficiālu novada kultūrvēstures centru – bibliotēkā izveidota Antona Slišāna istaba ar latgaliešu grāmatām, novadpētniecības un etnogrāfijas materiāliem.


Bibliotēkas ir lielisks atbalsts vietējās sabiedrības saliedēšanā – jaunieši lasa priekšā bērniem un senioriem (Ventspils bibliotēka), apmāca datorzinībās seniorus (Ķekavas pagasta bibliotēkas akcija „Juniori palīdz senioriem”), organizē pasākumus bērniem (Sēmes bibliotēka); seniori savukārt ir lieliski priekšā lasītāji un stāstnieki bērniem (Valkas novada Centrālā bibliotēka).


Bibliotekāru vidū allaž iemīļoti ir dažādi profesionālās pilnveides pasākumi (semināri, pieredzes apmaiņas braucieni), arvien iecienītākas kļūst diskusijas par nozares problemātiku un starpdisciplināriem jautājumiem, piemēram, bērnu datoratkarības novēršanu. Zīmīgi, ka katru gadu ir savs „visiecienītākais objekts”, uz kuru dodas Latvijas bibliotekāri. 2012. gadā Latvijas bibliotekāru interesi visvairāk izpelnījusies Līvānu novada Centrālā bibliotēka. Konkursi lasītājiem ir ierasta lieta, 2012. gada jaunums ir konkursi... bibliotekāriem. Šie konkursi ierindojami informācijpratības konkursu grupā un ir lieliska iespēja pilnveidot profesionalitāti (Preiļu, Kuldīgas, Valmieras reģions).


Latvijas bibliotēku gada pārskati rosina arī dažas nopietnas pārdomas. Lai gan bibliotēku apmeklējumu statistiku glābj bērni un jaunieši, novērots, ka iespiestie mediji jauno paaudzi interesē aizvien mazāk. Daudzās bibliotēkās bērnu un jauniešu apmeklējums ievērojami pārsniedz izsniegumu. Veidojas klientu grupa, kas izmanto tikai datorus, internetu, secina J. Dreimane. Referente piedāvā dažus risinājumus, kas gūti no Latvijas bibliotēku 2012. gada pārskatiem:

  • atraktīva vide (bērnu stūrīši, rotaļu istabas, jauniešu zonas);
  • galda spēles (piemēram, Pūres bibliotēkā galda spēļu kolekcijā ir vairāk nekā 40 vienību), galda spēļu turnīri;
  • bērnu un jauniešu iesaiste bibliotekārajos procesos (kopīga pasākumu organizēšana, priekšā lasīšana);
  • bērnu, jauniešu, vecāku žūrija;
  • bagātīgas, interesantas balvas aizrautīgākajiem un čaklākajiem lasītājiem (piemēram, dāvanu kartes 5–10 latu vērtībā Sēmes pagasta bibliotēkā);
  • pasākumi ar tējas dzeršanu;
  • spēļu laukumi vai šūpoles pie bibliotēkas (piemēram, Jaunklidža bibliotēka);
  • e-grāmatu kolekcijas un e-lasīšanas ierīču piedāvājums (Latgales Centrālā bibliotēka).

 

Jauniešu piesaisti bibliotēkai apgrūtina piemērotas oriģinālliteratūras trūkums pusaudžiem, sevišķi zēniem. Ļoti noderīgs bibliotekāriem būtu mācību kurss par saskarsmi ar bērniem un pusaudžiem.


Skatot bibliotēku gada pārskatus, izkristalizējas vairāki temati, kurus vērts izvirzīt diskusijām nacionālā mērogā, piemēram, publisko bibliotēku pakalpojumu grozs, fizisko un virtuālo apmeklējumu uzskaite, izsniegums kā viens no būtiskākajiem bibliotēku darba kvalitātes indikatoriem u. c. Par nacionāla mēroga bibliotēku attīstības virzienu J. Dreimane iesaka noteikt e-grāmatu un citu e-resursu izdošanu latviešu valodā, to iepirkumu bibliotēkām un popularizēšanu. Pagaidām e-grāmatu komplektēšana un izmantošana Latvijas publiskajās bibliotēkās ir reta parādība – tikai dažas bibliotēkas 2012. gadā ir iepirkušas e-grāmatas un e-grāmatu lasīšanas ierīces. E-resursu krājuma dinamikas sporādiskais atspoguļojums bibliotēku gada pārskatos liecina par šī virziena neizmantotajām iespējām. Maz izplatīta un gausa ir arī e-resursu tematisko kolekciju veidošana. Vai šāda situācija e-resursu piedāvājuma jomā 21. gadsimta bibliotēkā maz ir pieļaujama? Ja nav iespējams izveidot valstiska līmeņa politisko dokumentu, e-resursu krājuma attīstība un izmantošanas veicināšana iekļaujama vismaz bibliotēku stratēģiskajos dokumentos, uzskata J. Dreimane. E-grāmatu un citu e-resursu krājums ir iespēja gan ievilināt „bibliotēku pasaulē” jaunus lasītājus, gan noturēt esošos.

Bibliotēku personāls: vērtību un pārliecības formulējums

Atsevišķa sanāksmes sesija tika veltīta bibliotēku personālvadībai: darbinieku novērtēšanai un motivācijai, personāla novecošanai un profesionālajai kvalifikācijai. LNB Personāla nodaļas vadītāja Lita Hofmane uzsvēra, ka veiksmīgas personāla politikas pamatakmens ir komandas veidošana, kas nozīmē pārdomātu personāla atlasi, iesaistīšanu kolektīvā un attīstību. Personāla apmācībai jānotiek nepārtraukti – no darbinieka pieņemšanas līdz darba attiecību izbeigšanai. Allaž diskutabls ir darbinieku motivēšanas jautājums, jo motivāciju kavējošo faktoru visbiežāk ir krietni vairāk nekā veicinošo. Tas gan netraucē „defektus pārvērst efektos” – katru šķērsli var pārvarēt ar izdomu.


Pēc uzņēmuma „CV Market Latvia” datiem galvenie stresa izraisītāji darba vietā ir: neskaidri darba uzdevumi un prasības (35 %), tiešais darba vadītājs (16 %) un darba izpildes termiņi (14 %). Savukārt vismazāk stresa darba vietā rada kolēģi (5 %) un komunikācija ar klientiem (2 %). Acīm redzams ir secinājums, ka vislielāko stresu darbiniekiem rada iekšējās vides faktori, tajā skaitā komunikācija starp vadību un padotajiem.


Ja darbinieki ir pasīvi, vadītājam ir vērts pārdomāt, vai nav vainojams viņa vadības stils. Ja nav iespējams darbiniekus motivēt finansiāli, jāizmanto nemateriāla motivēšana: atzinība, pozitīvs novērtējums, uzticība, atbalsts ārpusdarba situācijās. Ja pietrūkst vertikālo karjeras izaugsmes iespēju, L. Hofmane iesaka augt horizontāli: pilnveidot savas prasmes un iemaņas, attīstīties profesionāli, iesaistīties projektos u. tml. Pret stresu palīdz prasmīga laika vadība un organizēšana, regulāra atpūtas paužu ievērošana, atbilstošas un patīkamas darba vides iekārtošana, labs un saprotošs mentors u. c.


LNB darbinieku vidējais vecums ir 47 gadi; 9 % LNB darbinieku ir pensionāri, 14 % līdz pensijai atlikuši 5 un mazāk gadi. Darba likums paredz – ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par 5 gadiem. Personāla novecošanās ir acīmredzama, taču nevar teikt, ka visi pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki būtu bez iniciatīvas. Viņi ir aizvadījuši garu darba mūžu, uzkrājuši zināšanas un prasmes, kas būtu jāizmanto, nevis jānoniecina. Labā komandā dažādu paaudžu darbinieki strādā līdzvērtīgi un savstarpēji bagātinās, nevis konfliktē. Paaudžu „šķēru” pārvēršana mijiedarbībā ir ikviena vadītāja izaicinājums, kas nepārprotami dod labumu gan organizācijai, gan sabiedrībai.


Ieskatu Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) personālvadības niansēs sniedza tās direktore Doloresa Veilande. RCB sastāv no Centrālās bibliotēkas, 26 filiālbibliotēkām un 3 ārējiem apkalpošanas punktiem. RCB personālvadības moto ir „īstais cilvēks īstajā vietā”, kas nozīmē – cilvēkiem tiek dota iespēja strādāt to, ko viņi visvairāk vēlas un prot. Interesanta, kolektīvu saliedējoša aktivitāte ir attīstības dienas, kad, piemēram, kādas filiālbibliotēkas kolektīvs kopīgi apmeklē izstādi, muzeju, botānisko dārzu u. tml. Ļoti motivējoša ir jubilāru sveikšana. Ierasta RCB prakse ir vairāku (parasti divu) filiālbibliotēku uzticēšana vienam vadītājam un darbinieku rotācija. Piemēram, Centrālās bibliotēkas (izņemot Bērnu literatūras nodaļu) darbinieki savu darba vietu maina ik pēc divām stundām. Lai gan vairums darbinieku rotācijas ieviešanas sākumā jūtas neapmierināti, tā ir neaizvietojams palīglīdzeklis pret „izdegšanu”, jo ļauj darbiniekiem mainīt gan darba vidi, gan procesus. Rotācija veicina arī darbinieku profesionālo izaugsmi un palielina bibliotēkas sniegto pakalpojumu kvalitāti – bibliotekāri šādā veidā apgūst visus bibliotēkas darba procesus un iemācās kvalitatīvi pildīt katru no tiem.


Turpat 10 gadus RCB īsteno darbinieku apmācības programmu „Jauno bibliotekāru skola”, kas ir obligāta visiem jaunpieņemtajiem bibliotekārajiem darbiniekiem, arī ar profesionālo izglītību. Programma iepazīstina ar RCB darba organizāciju. Nodarbības notiek RCB Bibliotēku dienesta un filiālbibliotēku telpās, tās vada RCB Bibliotēku dienesta un Automatizācijas nodaļas speciālisti, un mācību beigās jākārto pārbaudes tests. Programma ieviesta 2004. gadā. Tā kā katrai bibliotēkai ir sava darba specifika, šāda skola ļauj gan vienlaikus apmācīt daudzus jaunos darbiniekus, netērējot laiku individuālām apmācībām un konsultācijām, gan celt darba ražīgumu, jo tikai bibliotēkas darba procesus pārzinoši darbinieki spēj sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.


Akadēmiskas bibliotēkas personālvadības pieredzē dalījās Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) bibliotēkas direktore Aija Janbicka. Arī RTU bibliotēkas vadībai krīzes laikā nācās apvienot nodaļas, atlaist darbiniekus, ieviest rotāciju. RTU bibliotēka savus darbiniekus motivē ar profesionālās pilnveides iespējām. Diemžēl nozaru bibliotekāru profesionālā pilnveide Latvijā nav attīstīta, tādēļ RTU bibliotēka, cik vien iespējams, atbalsta darbinieku stažēšanos un pieredzes apmaiņas braucienus uz atbilstoša profila bibliotēkām gan Latvijā, gan ārzemēs. Līdzīga problēma ir bibliotēku vadītājiem – bibliotēku darbiniekiem tiek piedāvāts plašs mācību kursu un programmu klāsts, taču trūkst mācību kursu tieši bibliotēku vadītājiem.

Ceriņi viduslaikos

Bez aktuālas profesionālās informācijas apmaiņas prezentācijās un diskusijās bibliotēku direktorus priecēja arī plaša kultūras un atpūtas programma. Dobele sanāksmes dalībniekus lutināja ar saulainu laiku, ceriņu burvību Latvijas Valsts Augļkopības institūta Pētera Upīša Ceriņu dārzā un viduslaiku noskaņām piesātinātu vakara programmu Dobeles novadpētniecības muzejā. Liels paldies Dobeles novada Centrālās bibliotēkas direktorei un darbiniekiem par sanāksmes dalībnieku sirsnīgo uzņemšanu, Dobeles novada vadībai, Dobeles novadpētniecības muzeja darbiniekiem – visiem, kas palīdzēja gūt neaizmirstamus iespaidus un vēlmi atgriezties.

Sanāksmes prezentācijas pieejamas LNB tīmekļa vietnē; foto galerija – Latvijas Bibliotēku portālā.

 

***

(1) Latvijas bibliotēkās 2010. gadā bija 444 586 lasītāji (no tiem 153 484 bērni un jaunieši), 2011. gadā – 439 101 lasītājs (no tiem 149 189 bērni un jaunieši), 2012. gadā – 431 269 lasītāji (no tiem 143 302 bērni un jaunieši). Bibliotēkas 2010. gadā tika apmeklētas 9 943 745 reizes (no tām 3 323 847 bērni un jaunieši), 2011. gadā – 9 815 659 reizes (no tām 3 032 742 bērni un jaunieši), 2012. gadā – 9 846 984 reizes (no tām 2 807 319 bērni un jaunieši). Izsniegums Latvijas bibliotēkās 2010. gadā bija 14 428 093 vienības (no tām 3 414 914 bērni un jaunieši), 2011. gadā – 13 753 294 vienības (no tām 3 070 486 bērni un jaunieši), 2012. gadā – 13 137 167 vienības (no tām 2 855 616 bērni un jaunieši).

 

(2) 2010. gadā 6 619 898, 2011. gadā 6 782 917, 2012. gadā 7 039 665 apmeklējumi.

 

(3) Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2013. gada 1. janvārī bija 2 201 196 iedzīvotāji, no tiem 364 064 – bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam (16,5 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem). Vadoties pēc šiem datiem, Latvijas iedzīvotāju bibliotekārais aptvērums ir 43 %, bērniem un jauniešiem – 96,6 % (!).

 

(4) Pašvaldību finansējums publisko bibliotēku krājumu attīstībai 2010. gadā bija 1 244 995 lati, 2011. gadā – 1 319 306 lati, 2012. gadā – 1 457 056 lati.

 

(5) 2012. gadā 588 958 jaunieguvumi, 2011. gadā 606 488 jaunieguvumi, 2012. gadā 583 188 jaunieguvumi.

 

(6) Izdevumi informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2010. gadā bija 528 477 lati, 2011. gadā – 452 307 lati, 2012. gadā – 370 568 lati.

Ziņu sagatavoja:
Māra Jēkabsone
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Bibliotēku attīstības institūta
Bibliotēku konsultatīvā centra galvenā bibliotekāre

Māras Jēkabsones foto

Tagi: Sanāksmes