Trešdien, 12. jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas telpās "Zirgu pasts" notika otrais Kultūras ministrijas un Kultūras alianses rīkotais forums "Veidojam kopā "Radošo Latviju"".

Šis forums bija sabiedriskā apspriešana par topošo valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu "Radošā Latvija 2014-2020",  kura projektam līdz 2013. gada jūlijam jābūt iesniegtam Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai.

  

Forumu atklāja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, sakot paldies klātesošajiem par lielo darbu, aicināja katru kultūras nozari vēlreiz kopīgi izvērtēt savas stratēģijā iekļautās prioritātes, lai Latvijas kultūras nozares pamatdokuments turpmākajiem septiņiem gadiem aptvertu gan Nacionālajā attīstības plānā (NAP) iezīmētās kultūras prioritātes, gan definētu galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam. Ž.Jaunzeme-Grende: "Īpaši svarīga ir šī dokumenta sasaiste ar Nacionālo attīstības plānu, faktiski tiek sekmēta konsekventa tā izpilde, jo budžets ir balstīts šajā valsts plānošanas dokumentā." Darbs pie jaunā dokumenta un 15 nozaru stratēģiju veidošana ir jauna pieeja politikas dokumentu izstrādē un liela reforma kultūrā.

 

Pirms vēl foruma dalībnieki bija sadalījušies četrās darba grupās - kultūra, izglītība, radošās industrijas un radošās teritorijas, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Anda Laķe, veicinot diskusiju par dokumentu, sniedza novērtējumu par kultūrpolitikas vadlīnijām "Nacionāla valsts. 2006-2015".  Galvenie secinājumi bāzējās atziņā, ka politika mūsu valstī ir mainīga, bet šādi nozarēs sakņoti programmdokumenti nodrošina attīstību un pēctecību. Ieteikums  kultūras nozaru pārstāvjiem bija praktisks – domāt kā attīstīt politiskās komunikācijas aktivitātes, kas vērstas uz kultūras nozīmes izskaidrošanu visos līmeņos un kā stiprināt kultūras nozares pārstāvošo NVO motivāciju skaidrot citām sabiedriskām grupām par kultūras nozares un radošo profesionāļu mākslas lomu sabiedrībā.

 

Foruma mērķis bija, aktīvi iesaistoties valsts un nevalstiskajam organizācijām, turpināt kopīgi veidot nozīmīgāko valsts kultūrpolitikas plānošanas dokumentu "Radošā Latvija 2014-2020", kas pašlaik ir izstrādes procesā un kas turpmākos gadus būs viens no NAP 2020 īstenošanas instrumentiem. Klātesošie foruma dalībnieki aktīvi izmantoja iespēja diskutēt - sabiedriskai apspriešanai darba grupās tika piedāvāts topošā dokumenta darba variants, kurā apkopoti svarīgākie visu nozaru padomju izteiktie priekšlikumi, uzdevumi un aktivitātes,  ņemot vērā NAP iezīmētās kultūras prioritātes.

 

Darba grupas "Kultūra" viena no atziņām bija, ka dokuments vietām ir pārlieku detalizēts, ka vēl jāmeklē līdzsvars starp vispārējām un konkrētām lietām. Izskanēja viedoklis, ka sabiedriskajos medijos mazinājusies padziļinātas analīzes un kritikas loma vēstījumos par kultūras norisēm Latvijā un tika izteikta atziņa, ka katrai nozarei vajadzētu gādāt par sava informācijas kanāla satura kvalitāti un pieejamību sabiedrībai.

 

"Radošās teritorijas" darba grupas dalībnieki norādīja, ka iespējams pārlieku liels ir uzsvars uz Rīgu kā kultūras metrapoli un ka ļoti svarīgi jaunajās kultūras aktivitātēs ietvert līdzdalības principu, kā arī jāņem vērā fakts, ka 21.gadsimtā, attīstoties modernajām tehnoloģijām,  zūd robežas kultūras institūcijām – kultūras namam, koncertzālei un tāpēc pašvaldībām pašām jāļauj attīstīt nozari tajās vietās, kuras tās uzskata par piemērotākām, piemēram, bibliotēkās, skolās un citur.


"Radošo industriju" darba grupā iesaistītie meklēja sekmīgāko kultūras un radošo industriju sektora definīciju, piedāvājot viesmīlības, amatniecības un tūrisma iekļaušanu šajās industrijas. Tāpat tika spriests par pareizāko veidu, kā nodrošināt saturīgu radošo industriju informācijas atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos.

 

Savukārt "Radošās izglītības" darba grupa novērtēja to, ka labi izglītības blokā ir iezīmētas kultūras nozares augstskolas. Tika spriests gan par Kultūras kanonu, gan "Kultūras skolas somu", kur īpašs akcents liekams uz sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju.


Foruma dalībnieki vienojās, ka jaunnedēļ vēl ļoti aktīvi strādās pie dokumenta darba varianta, lai to mēneša beigās varētu iesniegt Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju apspriešanai.


Dokuments "Radošā Latvija 2014-2020" (darba variants)

Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija 2014 – 2020" (kultūras ministres Žanetas Jaunzemes – Grendes prezentācija)

"Radošā Latvija 2014 – 2020" (Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktores Jolantas Treiles prezentācija)

Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam NACIONĀLA VALSTS. Starpposma novērtējums

Ziņu sagatavoja:
Iveta Bērziņa-Bebriša
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: 67330254; 26304460

Tagi: Kultūra, Radošā Latvija, Plānošanas dokumenti