Rīga, LETA. Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kuri paredz arhīvu materiālu, tostarp padomju laikā radīto dokumentu, pieejamības ievērojamu paplašināšanu.

Saeimas deputāti atbalstīja priekšlikumu, ka dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot pēc studējošā pieprasījuma, ja studējošais izstrādā zinātnisku vai pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns.

 

Tāpat šos dokumentus varēs izmantot pēc bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas darbinieka pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas vadītājs.

 

Šīs izmaiņas neattiecas uz gadījumiem, kad Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai viņa pilnvarota persona, institūcijas vadītājs vai akreditēta privāta arhīva dibinātājs noteicis arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu sliktā fiziskā stāvoklī esoša dokumenta oriģināla saglabāšanu.

Tāpat atbalstu guva priekšlikums, ka šie dokumenti būs pieejami pēc fiziskas personas pieprasījuma, ja šī persona veic pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi formulēts un likumīgs mērķis, un ir saņemta attiecīgajā jautājumā kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai akreditēta muzeja vadītāja rekomendācija.

 

Likumprojekta iesniedzēji - nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - iepriekš norādīja, ka saskaņā ar Arhīvu likumu noteikti pieejamības un izmantošanas ierobežojumi virknei dokumentu, tostarp arī dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus.

 

Viena no dokumentu grupām, kura iekļaujas šajās kategorijās, ir bijušās PSRS dienestu NKVD-NKGB, MGB un KGB izmeklēšanas lietas par personām, kuras laikā no 1940.gada līdz 1990.gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) augstākās vadības - nomenklatūras - personu lietas.

 

Likumā noteikto pieejamības ierobežojumu dēļ vēstures pētniekiem bez doktora grāda, kā arī studentiem, kuri arhīva materiālus izmanto bakalaura darbu rakstīšanai, ir liegta pieeja arhīvu materiāliem, jo dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, līdz šim bija atļauts izmantot pēc zinātnieka pieprasījuma zinātniskās darbības veikšanai.

 

Taču saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par tādām tiek atzītas tikai tās personas, kuras ieguvušas doktora grādu. Tādēļ bija nepieciešamas izmaiņas, jo izmeklēšanas lietas, neraugoties uz specifisko saturu un rašanās apstākļiem, tomēr ir viens no informatīvākajiem dokumentu veidiem. Pašlaik ir maz vēstures doktoru, kuri savu pētījumu veikšanai izmanto izmeklēšanas lietas. Taču ir daudz vēstures maģistru, kuri jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar nacionālās pretošanās kustības, holokausta un līdzīgu tēmu izpēti, norādīja VL-TB/LLNK.

Tāpēc VL-TB/LNNK rosināja noteikt, ka informāciju varēs iegūt ne tikai zinātnieki ar doktora grādu, bet arī studenti, bibliotekāri, muzeju darbinieki un fiziskas personas, kuras nodarbojas ar pētījumu veikšanu, ja persona būs saņēmusi nepieciešamo atļauju - no savas priekšniecības vai arhīva vadības.

 

Nacionālā apvienība iepriekš skaidroja, ka, neveicot grozījumus, apdraudēts ir Latvijas muzeju darbs mūsu valsts okupācijas perioda izpētē. Apdraudētas esot arī muzeju darbinieku, pedagogu, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Nacionālo karavīru biedrības, represēto biedrību pārstāvju iespējas iegūt informāciju.

Ziņu sagatavoja:
Alina Lastovska
© LETA

Tagi: Likumdošana, Arhīvi, Dokumentu pieejamība