The European Library projekta "Europeana Newspapers" mērķis ir tiešsaistes portālā Europeana savākt brīvi pieejamu, bagātinātu laikrakstu saturu. Projekta ietvaros tika veikta aptauja, lai identificētu un analizētu Eiropas nacionālo, zinātnisko un publisko bibliotēku laikrakstu digitālās kolekcijas.

Aptaujā pavisam bija divpadsmit jautājumi par laikrakstu nosaukumiem un to laika aptvērumu, izmantotajiem metadatiem, datu apmaiņas iespējām un digitalizācijas kvalitāti, ietverot bagātināšanai izmantotās tehnoloģijas. Aptauja arī palīdzēja identificēt potenciālos partnerus.

 

Svarīgākie aptaujas secinājumi:

 

Pieeja digitalizētajiem laikrakstiem gandrīz vienmēr ir bez maksas
No 47 respondentiem vismaz 40 (85%) piedāvā bezmaksas pieeju saviem digitalizētajiem laikrakstiem. Tikai viena bibliotēka prasa samaksu par katru apskates sesiju, kamēr pārējās saviem lietotājiem piedāvā parakstīšanās pakalpojumu (t.i. maksas pieeju uz dienu vai mēnesi). Tikai četras bibliotēkas ar licences starpniecību piedāvā pieeju savu laikrakstu saturam citām grupām (piemēram, skolām, universitātēm).

 

Pieeja divdesmitā gadsimta saturam ir problemātiska
Vairāk nekā pusei no aptaujātajām bibliotēkām (27 no 47 jeb 57%) ir noteikts datums, kas iezīmē robežšķirtni, par kuru jaunākus digitalizētus laikrakstus bibliotēkas autortiesību apsvērumu dēļ nevar brīvi publicēt tīmeklī. Visbiežāk ierobežojums ir 70 gadi, kas nozīmē, ka par 1942.gadu jaunāks saturs nav pieejams digitālā formā. 23% (11 no 47) ir vienošanās ar tiesību pārvaldības organizācijām, ka ar autortiesībām aizsargātais laikrakstu saturs var tikt publicēts. Tomēr šī tendence vairāk attiecas uz individuāliem laikrakstu nosaukumiem, nevis kolektīvu vienošanos par veselām kolekcijām.

 

Joprojām daudz darāmā, lai bagātinātu digitalizēto laikrakstu saturu
36% (17 no 47) no aptaujātajām bibliotēkām digitalizējot laikrakstus nav izmantojušas laikrakstu satura rakstzīmju optisko atpazīšanu (OCR), kas nozīmē, ka laikrakstu saturā nav iespējama pilnteksta meklēšana. Lai arī 64% OCR ir veikuši, tikai 17 bibliotēkas (36%) piedāvā iegūto pilno tekstu apskatei, norādot, ka viņiem pastāv bažas par atpazītā teksta kvalitāti. Neliels ir arī to bibliotēku skaits (36%), kas ir veikušas materiāla zonēšanu un segmentāciju, un tikai sešas bibliotēkas (13%) piedāvā tādu iespēju kā pārlūkošana pēc fasetēm vai ģeogrāfiskā nosaukuma, personvārda, institūcijas nosaukuma identificēšanu.

 

Asociētie partneri
Projekts "Europeana Newspapers" plāno paplašināt iesaistīto partneru loku. Asociētājiem partneriem un sadarbības tīkla partneriem būs iespēja apmeklēt projekta seminārus, informācijas dienas un citus pasākumus, kā arī viņi ir aicināti piegādāt saturu Europeana fondam. Aptaujas laikā 35 bibliotēkas norādīja, ka vēlētos kļūt par projekta partneriem. Balstoties uz aptaujā uzskaitītajiem principiem, Ģenerālā asambleja ir apstiprinājusi sekojošus vienpadsmit asociētos partnerus:

  • Čehijas Republikas Nacionālā bibliotēka
  • Ļubļanas Nacionālā un universitātes bibliotēka, Slovēnija
  • Islandes Nacionālā un universitātes bibliotēka
  • Zagrebas Nacionālā un universitātes bibliotēka, Horvātija
  • Sv. Kirila un Mefodija Nacionālā bibliotēka, Bulgārija
  • Luciana Blaga Centrālā universitātes bibliotēka, Cluj-Napoca, Rumānija
  • Velsas Nacionālā bibliotēka
  • Portugāles Nacionālā bibliotēka
  • Spānijas Nacionālā bibliotēka
  • Beļģijas Nacionālā bibliotēka
  • Luksemburgas Nacionālā bibliotēka


"Europeana Newspapers" aptaujas rezultāti pieejami www.europeana-newspapers.eu.

 

Papildinformācija: Ulrike Kölsch (Berlīnes Valsts bibliotēka) ulrike.koelsch@europeana-newspapers.eu.

 

Projekta partneri:

  • Berlīnes Valsts bibliotēka
  • Igaunijas Nacionālā bibliotēka
  • Helsinku Universitāte, Somijas Nacionālā bibliotēka
  • Francijas Nacionālā bibliotēka
  • CCS Content Conversion Specialists GmbH
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka
  • Belgradas Universitāte
  • Dr. Frīdriha Tesmana bibliotēka
  • Salfordas Universitāte
  • Nīderlandes Nacionālā bibliotēka
  • Austrijas Nacionālā bibliotēka
  • Hamburgas Valsts un universitātes bibliotēka
  • Polijas Nacionālā bibliotēka
  • LIBER fonds
  • Turcijas Nacionālā bibliotēka
  • Insbrukas Universitāte
  • Britu bibliotēka
  • The European Library

Tagi: Digitalizācija, Europeana, Digitālās bibliotēkas, Laikrakstu digitalizācija